Zinātnieki izaudzē lielāko laboratorijā radīto gaļas gabalu

Laboratorijā audzēta vistas gaļa. Avots: Phys.org
Zinātnieki sper nozīmīgu soli laboratorijā audzētas gaļas attīstībā – ar īpaša bioreaktora palīdzību, kas imitē asinsrites sistēmas darbību, viņiem izdevās izaudzēt mākslīgu vistas gaļas gabalu, kas pārsniedz 10 gramus. Šis sasniegums pietuvina mērķi – masveida ražošanu, padarot “gaļu no mēģenes” līdzīgāku īstajai un potenciāli pieejamu arī pārtikas veikalos.
No šūnu kārtas līdz pilnvērtīgam gaļas gabalam
Laboratorijā audzēta gaļa kļūst arvien tuvāk tam brīdim, kad tā kļūs par ierastu produktu mūsu ikdienas uzturā. Tokijas Universitātes pētniekiem pirmo reizi izdevies izveidot nevis tikai plānu šūnu kārtu, bet pilnvērtīgu audu gabalu, kas ir piemērots lietošanai uzturā.
Šo izrāvienu padarīja iespējamu jauns pieejas veids – bioreaktors, kas imitē asinsvadu sistēmas darbu.
Galvenā problēma: kā piegādāt skābekli šūnām
Līdz šim laboratorijā izaudzēto muskuļu audu biezums bija ierobežots, jo dziļākās šūnas nesaņēma pietiekami daudz skābekļa un barības vielu. Trūka asinsrites “transporta sistēmas”, kāda ir dzīvā organismā.
Risinājums bija mākslīgie kapilāri – dobi šķiedru pavedieni, kas piegādā skābekli un barības vielas katrai šūnai. Šī tehnoloģija jau tiek izmantota ikdienā – ūdens filtrācijā un medicīnā, piemēram, nieru dialīzē.

Mākslīgas gaļas radīšanas process. Avots: Phys.org
Uzlabota struktūra un uzturvērtība
“Mums izdevās panākt vienmērīgu šūnu sadalījumu, pareizu orientāciju un pat audu saraušanos. Tas būtiski uzlaboja struktūru un garšas īpašības,” skaidro viens no pētījuma autoriem.
Šī metode ir ne tikai efektīva, bet arī pielāgojama rūpnieciskam mērogam. Zinātnieki izveidoja automatizētu bioreaktoru sistēmu un izmantoja 1125 dobas šķiedras, iegūstot reālu muskuļu audu gabalu.
Tehnoloģijas pielietojums – pārtikā, medicīnā un robotikā
Mākslīgās gaļas izveidē tika izmantotas vistas saistaudu šūnas (fibroblasti), kuras vēlāk attīstījās par muskuļu šķiedrām. Šī metode ir praktiskāka un dod potenciālu arī:
-
orgānu inženierijā,
-
robotu izstrādē,
-
audu reģenerācijā.
Masveida ražošana vēl priekšā, bet ceļš ir skaidrs
Pētnieki norāda uz vairākām problēmām, kas vēl jārisina:
-
jāuzlabo skābekļa piegāde lielākiem audiem,
-
jāsimplificē mākslīgo šķiedru izņemšana,
-
jāizmanto pārtikai droši materiāli.
Tiek apsvērti arī sintētiskie skābekļa transportētāji (eritrocītu analogi) un ēdamas vai pārstrādājamas šķiedras.

Jaunais ēdiens – bez ciešanām un atkritumiem
Laboratorijā audzēta gaļa ir daļa no globālas pārtikas ražošanas transformācijas. Tā tiek radīta:
-
bez dzīvnieku ciešanām,
-
ar minimālu ietekmi uz vidi,
-
ar iespēju samazināt pārtikas atkritumus.
Iespējams, jau tuvākajā nākotnē šādi produkti parādīsies veikalu plauktos līdzās tradicionālajai gaļai – bet bez kaitējuma dzīvniekiem vai planētai.
Avots: Phys