Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, izdodot rīkojumu Nr. 8 “Par digitālās ekonomikas attīstību”, acīmredzot, saskatīja veidu, kā piesaistīt valstij papildu investīcijas, veicināt atpazīstamību un radīt jaunas darbavietas iedzīvotājiem.
Rīkojums stājās spēkā 2018. gada 28. martā. Cita starpā, dokumentā paredzēta “Augsto tehnoloģiju parka” attīstība, kam jākļūst par Baltkrievijas digitālās ekonomikas bāzi.
Daudzi jauno likumu uzskatīja par ideālu sākumu valsts pārvēršanai par kriptovalūtu centru. Radās cerība, ka tas piesaistīs desmitiem kriptovalūtu jaunuzņēmumu, simtiem blockchain izstrādātāju un miljoniem dolāru investīciju valsts ekonomikā.
Šovasar, viesojoties Minskā, bija iespēja aprunāties ar kompānijas Cryptoсode direktoru Valēriju Jevdošenko par situāciju valstī pēc rīkojuma stāšanās spēkā. Četru mēnešu laikā tikai diviem maininga centriem bija apstiprinātas licences un viens no tiem bija Mākoņu maininga kompānija. Kompānijas Cryptoсode pieteikumi tā arī trīs mēnešu laikā nav bijuši apstiprināti un praktiski viss legālais mainings juridiskajām personām valstī ir apstājies.
Saskaņā ar ekspertu aplēsēm – attīstība rīkojumā paredzētajā virzienā līdz 2030. gadam var palielināt IT sfēras produkcijas eksporta apjomus līdz 4,7 mljrd. $ gadā, ārvalstu investīciju apjomus – līdz 4 mljrd. $ gadā, kā arī ļaus radīt 100 000 darbavietu.
Bet tāda ir teorija. Un kāda ir prakse? Aprīlī tika paziņots par “maininga viesnīcas” atklāšanu lielā Grodņas apgabala pilsētā – Ļidā. Maijā Baltkrieviju iekļāva to desmit valstu sarakstā, kurās ir kriptovalūtām draudzīgāka likumdošana (sarakstu sastāda konferences BlockShow Europe Conference dalībnieki).
Visbeidzot – ārlietu ministra vietnieka Andreja Dapkjunasa uzstāšanās Dienvidkorejā septembra sākumā. Intervijā JoongAng Daily amatpersona vairākas reizes atkārtoja, ka Baltkrievija ir ieinteresēta Dienvidkorejas investoru piesaistīšanā.
Tās arī ir visas ar blockchain saistītās izmaiņas. Tādējādi pusgada laikā Baltkrievijā netika veikts neviens reāls pasākums, lai kaut nedaudz līdzinātos Maltai vai Gibraltāram – kaut gan sākotnēji tika vēstīts par pretendēšanu uz Eiropas un pat pasaules mēroga kriptovalūtu centra nosaukumu. Ar ko tas izskaidrojams?
Iespējams, ka “rīkojuma Nr. 8” galvenā problēma ir likumdošanas trūkums, kas ļautu biznesa pārstāvjiem strādāt jaunajā tirgus realitātē. Likums attiecas tikai uz parastajiem pilsoņiem: turpmāk viņi var legāli pirkt, pārdot un mainīt kriptovalūtas, nemaksājot nodokļus un neatskaitoties par to. Bet, tiklīdz tāds pilsonis mēģina izveidot savu biznesu – atvērt kriptovalūtu biržu vai blockchain kompāniju, viņš saskaras ar adekvātas likumdošanas trūkumu. Lielajiem ārvalstu investoriem Baltkrievijā ir divreiz grūtāk.
Patlaban “Augsto tehnoloģiju parks” mēģina labot situāciju: tiek izstrādāti kripto biržu darbības un tokenu tirdzniecības noteikumi. Turklāt, tiek plānots visiem kriptosfēras darboņiem uzlikt par pienākumu izpildīt klientu identifikācijas un naudas atmazgāšanas novēršanas likumus. Bet jau atkal nav skaidrs – vai Baltkrievija spēs pāriet no teorijas uz praksi.
10. oktobrī Minskā notiks Blockchain & Bitcoin Conference Belarus konference un tajā būsim arī mēs. Raktīsim, fotografēsim un mēģināsim uzzināt, kādi ir pirmo sešu mēnešu rezultāti pēc “rīkojuma Nr. 8” stāšanās spēkā.
