Rekordaugsta eiro un mārciņas vērtības krišanās pret ASV dolāru atkal izraisījusi interesi par bitkoinu
Zelta, akciju, obligāciju un valūtu tirgus sabrukuma apstākļos Eiropas Savienībā un ASV investori meklē līdzekļu ieguldīšanas variantus.
Pasaules ekonomikā iestājas recesija, tās pazīmes izpaužas arvien skaidrāk. Eiro un mārciņas sabrukums pret ASV dolāru, bet pirms tam – jenas kritums pret Amerikas valūtu, nostādīja investorus fakta priekšā, ka galvenās rezerves valūtas rekordātrā tempā zaudē vērtību. Ņemot vērā, ka pasaules valūtas arhitektūra bāzējas ne tikai uz ASV dolāru, bet arī uz minētajām valūtām – tad situācija izskatās sarežģīta.
Turklāt zelta cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 8,9%, proti – šī dārgmetāla cena ir kritusi attiecībā pret ASV dolāros, kamēr Amerikas valūtas inflācija gada griezumā bija 10,1%.
Obligāciju tirgus ASV un Eiropas Savienībā uzrāda sliktāko dinamiku visā tā vēsturē, kopš gada sākuma zaudējot aptuveni 16%. Arī akcijas zaudē vērtību: S&P 500 kopš gada sākuma samazinājās par 23,6%, bet Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas biržas indikators DAX nokritās par 24,6%.
Šai sakarā vairāki izdevumi – tostarp The New York Times, Fortune, Proactive un citi – pēdējo septiņu dienu laikā publicējuši rakstus, kuros tika apspriests bitkoina potenciāls, kas pēdējās nedēļas laikā spēja pieaugt par 1,8% visu galveno Volstrītas, Eiropas, zelta tirgus, rezerves valūtu un obligāciju indeksu krituma fonā.
Analītiķi pievērš uzmanību tam, ka britu mārciņa ir atjaunojusi vēsturisko minimumu pret ASV dolāru, savukārt bitkoins – nav. Kopš pērnā gadsimta 70. gadiem līdz šim brīdim mārciņu emisijas vidējais temps katru gadu ir 11,2%. Vienlaikus bitkoinu piedāvājuma apjoms katru gadu aug tikai par 1,7%.
Ar savu pašreizējās situācijas vērtējumu kārtējo reizi klajā nācis uzņēmējs Roberts Kijosaki. Kā vienu no scenārijiem viņš apsver, ka ASV dolārs arī kļūs vājāks. Viņš drosmīgi prognozē, ka pasaulē uzticība ASV dolāram piedzīvos diezgan grūtus laikus jau nākamā gada sākumā.
