Kas ir klipveida domāšana un klipu kultūra?
Internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi mūsu dzīvē ienāca ne tik sen, taču šo digitālo tehnoloģiju ietekme uz cilvēkiem ir milzīga. Īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi, kas ir uzaugusi ar viedtālruņiem rokās, un tie spēcīgi ietekmē viņu (un mūsu) domāšanu. Šī iemesla dēļ daudzi runā par tā saukto “klipveida domāšanu” un “klipu kultūru”, bet ko tie nozīmē?
Pētnieki klipveida domāšanu dēvē par kognitīvu fenomenu, ko ietekmē saziņa tiešsaistē un intensīva digitālo tehnoloģiju lietošana. Tai raksturīga ātra domāšana, lingvistisks minimālisms un priekšroka vizuālajam un audiovizuālajam saturam. Jāatzīmē arī, ka klipveida domāšana ir saistīta ar emocijzīmju lietošanu, lingvistisko nabadzību un kritiskās domāšanas prasmju trūkumu.
Klipu kultūra
Vārds klips ir cēlies no angļu valodas (clip), un ar to apzīmē teksta fragmentu, avīzes izgriezumu, dažu mīnūšu kadrus no kinofilmas. Savukārt terminu “klipu kultūra” pirmais sāka lietot amerikāņu filozofs, žurnālists, fantasts un futurologs Alvins Toflers (1928–2016), ar to raksturojot vētrainas kultūras attīstības stadijā nonākušās rūpnieciski attīstītās valstis. Šajā gadījumā runa ir par ļoti īpašu informācijas pasniegšanas un uztveršanas veidu.
Tehnoloģiskā revolūcija un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzplaukums ir radījis pavisam jaunu platformu radošai izpausmei. Tādu lietotņu kā YouTube un Tik Tok pieejamība nozīmē, ka praktiski ikviens, kuram ir piekļuve internetam un kam ir pat vāja iniciatīva, var darīt, ko vien vēlas, turklāt pārklājot plašu auditoriju. Tas ir kaut kas nenoliedzami pievilcīgs, ja ir viegli pieejami īsformāta materiāli, kas ir ideāli piemēroti izklaidei un atpūtai.
Turklāt tas attiecas gan uz radošu un prasmīgi veidotu īsfilmu, gan uz četru sekunžu garu kaķēnu video. Tomēr video satura lietotņu un tīmekļa vietņu popularitāte neizbēgami rada bažas par to, ko mūsu pieaugošā paļaušanās uz internetu un tehnoloģijām dara ar mākslu un vai tik īsā laikā patiešām ir iespējams izstāstīt kaut ko jēgpilnu vai skatīšanās vērtu? Daudzi cilvēki mūsdienās atsakās no pilnmetrāžas filmu skatīšanās (par grāmatu lasīšanu pat nerunājot).
Protams, pat mēģinājums izklaidēt vai nodot nopietnāku vēstījumu tik īsā un pieejamā formā patiesībā mudina pētīt jaunus radošuma ceļus, ko līdz šim neesam redzējuši pilnmetrāžas filmās un tradicionālajos medijos.
Turklāt šķiet, ka virālo videoklipu popularitāte pierāda, ka kaut kam nav jābūt ilgākam par sešām sekundēm, lai tas kalpotu savam mērķim un gūtu atzinību. Turklāt tie nav tikai kaķēni, kas spēlē klavieres, un smaidoši zīdaiņi – vietnē YouTube ir atrodami diezgan izcili un radoši video, tostarp īsfilmas un amatieru mūzikas videoklipi.
Klipu kultūra, pretēji izplatītajam uzskatam, patiesībā ir pavērusi ceļu jaunam radošās domas vilnim, kas ir tikpat vērtīgs kā iepriekšējās mākslas un kino tendences.
Kad smadzenes atpūšas
Kamēr laika tikko pietiek, lai aizietu uz sporta zāli, baseinu vai ciemos, pat doma atlicināt divas stundas un vairāk filmas skatīšanai ir sarežģīta. Visbiežāk mēs vienkārši vēlamies “izslēgt smadzenes”.
Iespējams, daļēji šī iemesla dēļ YouTube un īsu kaķu videoklipu kultūra ir kļuvusi tik populāra pašreizējā laika trūkuma laikmetā. Starp citu, tehnoloģijas tiešām laupa laiku. Bet vai jums nešķiet dīvaini, ka īsie video var būt tik aizraujoši, ka pie tiem var pavadīt divas stundas un vairāk? Cenšoties dot sev iespēju atpūsties un relaksēties, mēs zaudējam iespēju novērtēt kaut ko vērtīgu – vai tā būtu filma, vai laba grāmata.
No otras puses, tas var būt saistīts ar to, ka mēs vienkārši meklējam, ko darīt ar savu laiku. Tas galu galā attiecas arī uz pieaugušajiem, kuru darbs, kā arī mūsdienu dzīves ritms arvien biežāk noved pie emocionālās izdegšanas. No šīs perspektīvas raugoties, nebeidzamu seriālu skatīšanās straumēšanas platformās nevienu nepārsteidz.
Tomēr šķiet, ka mūsu uzmanības noturība nemitīgi samazinās līdz tādam līmenim, ka viena un tā paša Openheimera skatīšanās šķiet kā nepanesams uzdevums, ar kuru mēs labprātāk nesaskartos (balstoties uz pieredzi).
Tarantīno, iespējams, ir pietiekami daudz vardarbības, darbības un āķīgas mūzikas – lietu, ko mēs uzskatītu par pareizajām sastāvdaļām, lai piesaistītu skatītāju uzmanību, – taču pat viņa darbi prasa domāšanu un uzmanību, kas nav nepieciešama, skatoties kārtējā blogera bezgaumīgo čalošanu svētdienas rītā.
Klipveida domāšana
Pēc pētnieku domām, pārmērīga aizraušanās ar īsu video skatīšanos skolēniem un studentiem izraisa uzmanības, efektivitātes un zināšanu kvalitātes samazināšanos. Turklāt mūsdienu izglītības sistēmai un internetam ir nozīmīga loma klipveida domāšanas veidošanā (īpaši pusaudžu vidū).
Viens ir skaidrs – cilvēki ar klipveida domāšanu informāciju uztver atšķirīgi. Viņi uztver tikai galvenās lietas un pārsvarā tēlaini. Viņiem ir arī vieglāk pārslēgt uzmanību no vienas lietas uz otru un veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi, bet, kad runa ir par informācijas analīzi un koncentrēšanos uz vienu lietu vienlaikus, rodas problēmas.
Tomēr klipveida domāšanas izmantošana mācību procesā var sniegt arī priekšrocības, piemēram, attīstīt kritisko domāšanu un radošumu, palielināt motivāciju mācīties un uzlabot jaunā materiāla izpratni.
Ņemiet vērā, ka klipveida domāšanu parasti pretnostata citam domāšanas veidam – sistēmiskajai (vai lineārajai) domāšanai. Cilvēki ar šādu domāšanas veidu ir pieraduši uztvert informāciju kopumā, analizēt, sistematizēt un kopumā dziļi iegrimt procesā.
Digitālais laikmets mūsu dzīvē ir ienesis daudz plusu un mīnusu, un no tiem vienkārši nav iespējams izvairīties. Lai arī cik ļoti mēs pretotos inovācijām, tās neizbēgami liek mums pielāgoties un mainīt veidu, kā tiek paveikts, kāds konkrēts process vai darbība. Iespējams, izprotot klipveida domāšanas principus un to, kādus plusus un mīnusus tā nes, mēs varam pārskatīt izglītības sistēmu un to, kā palīdzēt mūsdienu jaunatnei, analizēt informāciju un domāt kritiski.
