Tehnoloģija pret stereotipiem: ar gāzi darbināmas kravas automašīnas Latvijā – niša vai reāla alternatīva?
Scania G 410, ko darbina sašķidrinātā gāze
Transporta nozare pašlaik saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Spiediens samazināt CO₂ izmešus pieaug straujāk nekā parādās jaunas, plaši pieejamas tehnoloģijas, un tas liek pārvadātājiem meklēt risinājumus, kas darbojas jau šodien. Viens no šādiem risinājumiem ir ar gāzi darbināms smagais transports. Lai gan Baltijas valstīs tas joprojām nav populārs, Eiropas pieredze liecina, ka runa vairs nav par eksperimentu vai nišas produktiem.
Kravas automašīnas, kas izmanto sašķidrinātu (LNG/Bio-LNG) vai saspiestu (CNG/Bio-CNG) gāzi, tiek veiksmīgi ekspluatētas tālsatiksmes maršrutos, pilsētās un reģionālajā loģistikā. Tirgū ir pieejami tehnoloģiski stabili, pārbaudīti risinājumi.
Piemēram, Zviedrijas ražotājs Scania piedāvā veselu klāstu ar tehniku, ko darbina gāze. Tajā ietilpst reģionālajiem pārvadājumiem domātas automašīnas, tālsatiksmes vilcēji un autobusi. Ar gāzi darbināmi kravas auto ir atrodami arī Iveco un Volvo Trucks produktu portfelī.
Baltijas valstīs pieaugot biogāzes ražošanai, rodas jautājums: vai ar gāzi darbināms transports šeit joprojām ir “pārejas tehnoloģija” vai arī tas jau ir nobriedis risinājums?
Paplašināts tīkls un augoša ražošana
Viens no izplatītākajiem stereotipiem šajā jomā ir it kā nepietiekamā gāzes uzpildes infrastruktūra. Pēc Lietuvas Alternatīvo degvielu un infrastruktūras asociācijas viceprezidenta Mariusa Čiža teiktā, realitāte patiesībā jāvērtē pozitīvi.
“LNG segmentā pašlaik ir trīs degvielas uzpildes stacijas – Kauņā, Paņevežā (abas netālu no šosejas Via Baltica) un Klaipēdā. Tās veido nelielu, bet funkcionālu tīklu starptautiskajam un reģionālajam transportam, īpaši Baltijas–Polijas koridorā un ostu loģistikas plūsmām. CNG infrastruktūra ir krietni attīstītāka – aptuveni 20 publiskās uzpildes stacijas izvietotas vairāk nekā desmit Lietuvas pilsētās. Praksē tas nozīmē, ka pārvadātājiem vairs nav jāpielāgo maršruti infrastruktūrai – infrastruktūra jau atbilst reālām transporta plūsmām,” saka speciālists.
Vēl viens svarīgs aspekts ir straujā biogāzes ražošanas izaugsme Baltijas valstīs. Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators Amber Grid prognozē, ka biogāzes piegāde turpmākajos gados palielināsies desmitkārtīgi. 2024. gadā četras stacijas tīklam piegādāja aptuveni 130 GWh biogāzes, un līdz 2030. gadam ražošana saskaņā ar parakstītajiem līgumiem varētu sasniegt 1,4 TWh, bet līdz 2040. gadam – aptuveni 3,4 TWh. Tā ir stratēģiska priekšrocība.
CNG pieejamība ir nodrošināta arī lielai daļai Latvijas klientu. Piemēram, kompānija Virši-A šo degvielu tirgo desmit uzpildes stacijās, no kurām piecas atrodas Rīgā.
Kristīne Veģere, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle un Virši-A ilgtspējas projektu vadītāja, norāda – Latvijas potenciāls biometāna ražošanai sasniedz 4 TWh gadā jeb aptuveni pusi no valsts dabasgāzes patēriņa.
“Šāds potenciāls var ievērojami samazināt atkarību no importa enerģijas avotiem un veicināt valsts enerģētisko neatkarību. Turklāt, savācot un pārstrādājot organiskos atkritumus, biometāns var veicināt reģionu attīstību, radot jaunas ekonomiskās iespējas, īpaši lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektoros,” skaidro speciāliste. “Eiropas Savienības prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam biometāna ražošana var radīt ekonomiskos ieguvumus 38–78 miljardu eiro apmērā gadā, un Latvijā tie var sasniegt 200 miljonus eiro. Šie dati nepārprotami apliecina, ka biometāna attīstība ir ne tikai stratēģiski nozīmīga, bet arī ilgtspējīga investīcija valsts nākotnē.”
Ar gāzi darbināms Scania G 340 kravas automobilis
Gan pilsētās, gan uz automaģistrālēm
Ar gāzi darbināmu transportlīdzekļu izmantošanu pilsētās stimulē piesārņojuma un trokšņa ierobežojumi, kā arī sabiedrības spiediens ieviest ekoloģiskus risinājumus. Tālsatiksmes pārvadājumos mazāka CO₂ pēda dod priekšrocības publiskajos iepirkumos, kas veicina zaļo loģistiku.
Paredzams, ka pārvadātāji nākotnē, izmantojot biometānu, redzēs zemākas izmaksas, jo stāsies spēkā jauni ES emisiju noteikumi, piemēram, ETS2 direktīva vai CO₂ uzskaites prasības.
“Gāzes transportam – kā galvenajai dīzeļa alternatīvai – vislielākās priekšrocības ir vidējās distances un tālsatiksmes pārvadājumos, kas parasti nozīmē lielu nobraukumu, ātru degvielas uzpildīšanu un stabilu darbības režīmu. Sašķidrinātā dabasgāze (LNG/Bio-LNG) ir īpaši piemērota starptautiskajiem un automaģistrāļu maršrutiem, savukārt saspiestā dabasgāze (CNG/Bio-CNG) ir ideāli piemērota pilsētas transportam, reģionālajām piegādēm un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Šis risinājums ir pats efektīvākais, ja maršruti ir paredzami un transportlīdzekļu izmantošana ir intensīva,” tā Kristīne Veģere.
Kā trūkst izmantošanai masveidā?
Pilna cikla izmaksu (TCO) ziņā gāzes automašīnas jau tagad spēj konkurēt ar dīzeļdegvielas tehniku. Pašas kravas automašīnas ir tikai nedaudz dārgākas, un intereses pieaugumu par metāna transporta izmantošanu veicina arī degvielas cenu atšķirība. Ņemot vērā, ka no 2026. gada visu CNG patēriņu Latvijā iespējams nodrošināt ar vietēji ražotu biometānu, straujāka gāzes automašīnu ieviešana varētu būt būtisks un praktisks solis transporta sektora dekarbonizācijā un ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā.
“Kā to parāda arī Virši-A staciju tīkla attīstība, galvenie nosacījumi jau ir ieviesti – stabilas, konkurētspējīgas cenas un pietiekama degvielas pieejamība. Nākamais svarīgais solis ir transportlīdzekļu skaita palielināšana, kas radītu mēroga efektu: ilgtermiņa degvielas piegāde un stabilāka ekosistēma ļautu gāzes transportam kļūt nevis par nišas, bet gan par sistēmisku risinājumu Latvijas loģistikas nozarē,” saka Kristīne Veģere.
Viņa uzskata, ka Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm varētu pārņemt konsekventa regulējuma un koridora principa kombināciju no Rietumeiropas, kur infrastruktūra, degvielas piegāde, autoparka atjaunošana un ekonomiskie stimuli darbojas sinhroni un stratēģiski, lai veicinātu tirgus pārmaiņas.
“Īpaša uzmanība jāpievērš pašvaldību sektoram, kur pakalpojumi parasti tiek sniegti saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumiem. Tieši šeit ir lietderīgi pastiprināt piesārņojuma samazināšanas prasības, ņemot vērā dīzeļdegvielas transporta dominējošo stāvokli, kā arī veicināt aprites principu darbību reālos apstākļos – pārstrādājam atkritumus, pārveidojam tos enerģijā, bet ar saražoto enerģiju aizvietojam fosilos, importētos risinājumus. Pie tam mums ir iespēja šo degvielas veidu uzkrāt dabasgāzes sistēmā un to neietekmē ne laikapstākļi, ne gada temperatūras svārstības,” uzskata eksperte.
Ar gāzi darbināms Scania L 340 atkritumu vedējs
Reāli automobiļi
Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravas automašīnas ar vienu tvertni var nobraukt līdz 1600–1800 km, un uzpildes ātrums atbilst dīzeļdegvielas uzpildes ātrumam. Saspiestās dabasgāzes (CNG) nobraukums ir mazāks – 300–600 km –, taču šie transportlīdzekļi ir klusāki un izdala mazāk sīko daļiņu.
Tiek lēsts, ka biogāzes izmantošana var nodrošināt līdz 90 % CO₂ emisiju samazinājumu visā ciklā (no ieguves līdz riteņiem), neupurējot nobraukumu vai kravnesību. Salīdzinot ar elektriskajiem vai ūdeņraža risinājumiem, gāze ir nobriedušāka un pieejamāka tehnoloģija mūsdienu loģistikai.
Viens no lielākajiem starppilsētu autobusu uzņēmumiem Eiropā, FlixBus, ekspluatē desmitiem ar gāzi darbināmu transportlīdzekļu. Viens no tiem – Scania Touring LBG/LNG – tika atzīts par ilgtspējīgāko FIAA Starptautiskajā autobusu izstādē 2025. gadā.
Balvas saņemšana izcēla autobusa jaudu, griezes momentu, nobraukuma rezervi, kā arī zemāku trokšņa līmeni un ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar dīzeļdzinēju modeļiem. Autobusā izmantotais dzinējs ir salīdzināms ar dīzeļdzinēju: tas ir 13 litru agregāts, kas attīsta 410 ZS (302 kW) jaudu un 2000 Nm griezes momentu.
Pilsētās pietiek ar mazāk jaudīgu dzinēju, kas ļauj samazināt transportlīdzekļa svaru un pārvadāt vairāk kravas. Piemēram, Scania L sērijas atkritumu vedējs ar 9 litru gāzes dzinēju, kas attīsta 260 vai 340 ZS, atbilst nakts ekspluatācijas trokšņa līmeņa standartiem un ir populāra izvēle Eiropas pilsētās.
Lai gan gāzes kravas automašīnas Baltijas valstīs vēl nav masveida parādība, tās ir standarta transportlīdzekļi – tikai tīrāki nekā dīzeļdegvielas tehnika. Infrastruktūra un degvielas piegāde ir gatava reālai ekspluatācijai. Pieaugot biogāzes ražošanai un infrastruktūras attīstībai, CNG un LNG komerciālais transports varētu kļūt par piemērotu alternatīvu gan pilsētas, gan tālsatiksmes loģistikai.
Par Scania
Scania ir pasaulē vadošais transporta risinājumu nodrošinātājs. Kopā ar mūsu partneriem un klientiem mēs virzām pāreju uz ilgtspējīgu transporta sistēmu. 2020. gadā saviem klientiem piegādājām 66 900 kravas automašīnas, 5 200 autobusus, kā arī 11 000 industriālo un jūras energosistēmu. Neto apgrozījums pārsniedza 125 miljardus Zviedrijas kronu, no kuriem vairāk nekā 20% bija saistīti ar pakalpojumiem. Uzņēmums Scania dibināts 1891. gadā, tagad darbojas vairāk nekā 100 valstīs un nodarbina aptuveni 50 000 cilvēku. Pētniecība un attīstība galvenokārt ir koncentrēta Zviedrijā. Ražošana notiek Eiropā un Latīņamerikā ar reģionālajiem produktu centriem Āfrikā, Āzijā un Eirāzijā. Scania ir daļa no TRATON GROUP.
