Atmasko finanšu krāpniekus: septiņas pazīmes, ko nedrīkst ignorēt
Krāpnieki kļūst arvien viltīgāki un pārliecinošāki, tomēr viņu paņēmieni ir paredzami – galvenais ir laikus pamanīt brīdinājuma signālus un domāt kritiski, jo finanšu krāpniecība bieži sākas nevis banku sistēmās, bet cilvēku neuzmanībā, norāda “Bigbank” Latvijas filiālē.
Finanšu nozares asociācijas novembrī publiskotie dati liecina – Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šā gada pirmajos desmit mēnešos izkrāpti 10,038 miljoni eiro, kas ir par 3,662 miljoniem eiro mazāk nekā tajā pašā periodā pērn. Turklāt šogad līdz novembrim novērsti jau 15 374 krāpšanas gadījumi par 11,195 miljoniem eiro, tātad vairāk, nekā krāpniekiem izdevies piesavināties. Tas apliecina – piesardzība un informētība strādā.
Kiberincidentu novēršanas institūcijā “CERT.LV” norāda – krāpnieku metodes strauji attīstās, kā arī tiek kombinētas. Piemēram, dažkārt tiek sūtīti pikšķerēšanas e‑pasti, kuriem seko arī telefonzvani. “Tas tiek darīs, lai pastiprinātu spiedienu uz psihoemocionālo stāvokli un liktu upurim rīkoties. Pat tehnoloģiski zinoši cilvēki var kļūdīties, ja ir noguruši, steidzas vai paļaujas uz šķietami uzticamu avotu,” uzsver eksperti.
Četras izplatītākās krāpniecības metodes
# Pikšķerēšana un smikšķerēšana
“CERT.LV” dati liecina – krāpnieki visvairāk iecienījuši pikšķerēšanu (krāpnieciskus e-pastus) un smikšķerēšanu (krāpniecību, izmantojot īsziņas jeb SMS). Abos gadījumos viņu mērķis ir iegūt bankas piekļuves vai karšu datus. Parasti krāpnieciskajā ziņojumā ir iekļauta saite uz viltus vietni, kurā saņēmējam jāievada privātie dati. Upuris, noticot paziņojumam, pats labprātīgi veic nepieciešamās darbības.
Kā piemēru “CERT.LV” min “Microsoft 365” kontu piekļuves izkrāpšanu, apejot daudzfaktoru autentifikāciju. Krāpnieki atsūta upurim ļaundabīgu saiti, kas darbojas kā starpnieks starp lietotāju un īsto “Microsoft” vietni, ievācot lietotāja piekļuves datus, tostarp lietotāja sesijas sīkdatnes, kas tiek izveidotas pēc veiksmīgas autentifikācijas. Pēc sekmīgas piekļuves pārņemšanas, uzbrucēji upura “OneDrive” kontā izvieto datni ar ļaundabīgo saiti. Aicinājums to apmeklēt tiek nosūtīts visiem upura e-pasta adrešu grāmatiņā esošajiem kontaktiem.
Tāpat tās var būt īsziņas, piemēram, no VAS “Starptautiskā lidosta Rīga”, aicinot sazināties, lai saņemtu “laimētu balvu” vai īsziņas par Ceļu satiksmes drošības direkcijas piešķirtiem sodiem, kas it kā jāatmaksā, vai kurjera pakalpojumu firmu vārdā, kurām it kā nepieciešams precizēt piegādes adresi vai atmuitot preci. Savukārt saziņas platformās – “WhatsApp” un “Messenger” – krāpnieciskās ziņas var nākt arī no it kā pazīstamiem cilvēkiem, kuru konti tikuši uzlauzti.
# Vikšķerēšana un “šoka zvani”
Otrā metode ir vikšķerēšana jeb telefonkrāpniecība, kad krāpnieki zvana, uzdodoties par uzņēmumu vai valsts iestāžu pārstāvjiem, tehniskā atbalsta personālu vai veic tā saucamos “šoka zvanus”. Piemēram, krāpnieki izliekas par AS “Latvenergo”, “Sadales tīkls” vai “Elektrum” darbiniekiem, informē “CERT.LV”.
Sarunā viņi cenšas izvilināt konfidenciālu informāciju, piekļuves datus vai panākt, lai persona veiktu maksājumu. Vai, piemēram, cita shēma – uzbrucēji izliekas par bankas drošības dienesta pārstāvi un pārliecina upuri, ka viņa dators ir inficēts. Pēc tam viņi panāk, ka upuris datorā vai citā ierīcē instalē, piemēram, “AnyDest”, “TeamViewer” vai “QuickSupport”, ar kuru palīdzību var attālināti pieslēgties ierīcei, un, aizbildinoties, ka tiek novērsta problēma, telefonkrāpnieki var veikt noziedzīgas darbības, tajā skaitā manipulācijas ar finanšu līdzekļiem.
Savukārt “šoka zvani” ir viens no emocionāli spēcīgākajiem telefonkrāpniecības veidiem, un to scenāriji var būt dažādi. Krāpnieki parasti rada steidzamības un panikas sajūtu, lai upuris nedomātu racionāli. Šādos brīžos cilvēks bieži reaģē impulsīvi, jo izjūt satraukumu, paniku un bailes, tādēļ nepārbauda faktus. Piemēram, piezvanot krāpnieks apgalvo, ka cilvēka tuvinieks nokļuvis negadījumā vai citā ārkārtas situācijā, un no upura tiek pieprasīts nekavējoties iemaksāt naudu “operācijai” vai cits piemērs – nepieciešama drošības nauda, lai izvairītos no apcietinājuma.
# Viltus interneta veikali
Institūcijā norāda, ka izplatīta ir arī krāpniecība, izmantojot viltus interneta veikalus. “Meklējot preces tiešsaistē, liela daļa piedāvājumu var šķist ļoti vilinoši. Īpaši aktuāla šī tendence kļūst izpārdošanu un svētku laikā. Tomēr, ja tiešsaistes darījums izskatās pārāk labs, lai būtu patiess, padomājiet divreiz un pārbaudiet faktus,” atgādina eksperti.
Vienkāršākais veids ir atrast informāciju par to pašu preci ražotāja mājaslapā. Ja cenu starpība ir milzīga, tad noteikti pārbaudiet arī visu pārējo vietnē pieejamo informāciju, piemēram, mājaslapā norādīto uzņēmuma nosaukumu un vai ir norādīta kontaktinformācija. Viltus tiešsaistes veikali parasti ir vizuāli līdzīgi pazīstamu zīmolu oficiālajām vietnēm, taču patiesībā tiem nav nekādas saistības ar faktisko uzņēmumu. Jāsaglabā piesardzība arī, ja novērojamas tehniskas vai gramatiskas kļūdas, nav atsauksmju no pircējiem vai arī, ja tās visas ir izteikti pozitīvas vai līdzīgas.
“CERT.LV” norāda, ka iepirkšanos internetā drošāku var padarīt atsevišķas norēķinu kartes izmantošana ar nelielu pieejamo summu, kas paredzēta tikai nepieciešamajiem pirkumiem.
# Investīciju un kriptovalūtu shēmas
Tāpat aizvien biežāk krāpnieki izmanto viltus investīciju shēmas – tostarp ātras peļņas platformas un kriptovalūtu ieguldīšanu. Nereti upuri “iekrīt” arī uz “Ponzi” shēmu, kas ir finanšu piramīdas paveids, kas izskatās pēc investīciju iespējas, bet patiesībā vienkārši pārdala jauno dalībnieku naudu vecajiem, līdz piramīda neizbēgami sabrūk. Šāda veida krāpšana bieži notiek, upurim saņemot zvanu ar piedāvājumu nopelnīt, vai arī šāda iespēja tiek reklamēta sociālajos tīklos, piemēram, “Facebook” reklāmā, atsaucoties uz “ekspertiem”, “brokeriem”, uzticamības palielināšanai nereti tiek izmantotas arī Latvijā atpazīstamas personas.
Šajā gadījumā krāpnieki bieži sākumā ļauj cilvēkam it kā gūt peļņu, lai radītu uzticību un mudinātu ieguldīt arvien lielākas summas. Upurim piedāvā investēt mazu summu, piemēram, 20 eiro, platformā, kas it kā strādā ar kriptovalūtām, akcijām vai ātras peļņas projektiem. Pēc pāris dienām platformā parādās cipari, kas liecina par peļņas “pieaugumu” – piemēram, iemaksātie 20 eiro pēkšņi kļuvuši par 50 eiro.
Daļā gadījumu krāpnieki sākumā ļauj izņemt nelielu naudas summu, lai radītu ilūziju, ka platforma ir uzticama un viss strādā. Tad krāpnieks mudina iemaksāt vairāk, lai “peļņa būtu straujāka”. Kad summa sasniegusi lielāku apmēru, platforma var sākt prasīt komisijas maksu, papildu nodokļus, u.tml. Rezultātā konts tiek “iesaldēts” vai vienkārši pazūd. Platforma kļūst nepieejama, atstājot upuri bez līdzekļiem. Finanšu tirgus dalībniekus iespējams pārbaudīt Latvijas Bankas tīmekļa vietnē “uzraudziba.bank.lv”.
Kā sevi pasargāt?
“CERT.LV” uzsver – lai pasargātu sevi no krāpnieciskām ziņām, to saturs vienmēr jāizvērtē kritiski. Neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm pat tad, ja tās sūta šķietami uzticama iestāde. Drošāk ir adresi ievadīt pašam vai izmantot oficiālo iestādes lietotni vai mājaslapu. Nekādā gadījumā nenododiet savus piekļuves datus, tostarp PIN, Smart-ID kodus vai maksājumu kartes informāciju – banka vai valsts iestāde to nekad neprasīs. Neveiciet pārskaitījumus vai iemaksas, kas saistītas ar steidzamu problēmu risināšanu, ja neesat pārliecināti par informācijas avotu. Saglabājiet piesardzību un skepsi – ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, tas, visticamāk, ir krāpšanas mēģinājums.
Lai izvairītos no viltotu vietņu apmeklēšanas, iedzīvotāji tiek aicināti izmantot DNS ugunsmūri – bezmaksas rīku, ko “CERT.LV” izveidojusi sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju), lai pasargātu no tādiem kiberapdraudējumiem kā viltus banku lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošām vietnēm u.c. Lejupielādēšanai ir pieejama DNS ugunsmūra lietotne, un vairāk informācijas iespējams uzzināt “dnsmuris.lv”.
Lai mazinātu krāpšanas gadījumu skaitu un palīdzētu aizsargāt citus, “CERT.LV” aicina pārsūtīt saņemtās krāpnieciskās īsziņas un telefona numurus uz tālruņa numuru 23230444, bet par krāpnieciskiem e-pastiem var ziņot, tos pārsūtot uz e-pastu [email protected]. Tāpat svarīgi regulāri atjaunināt ierīču un pārlūkprogrammu drošību, un kontos, tostarp e-pasta un sociālo tīklu profilos, ieteicams iespējot divfaktoru autentifikāciju, kas piešķir papildu aizsardzības slāni.
Dalieties pieredzē ar citiem, īpaši ar tiem, kuri retāk izmanto internetu vai nav tehniski zinoši, jo bieži krāpniekiem izdodas maldināt tieši informācijas trūkuma dēļ. “Ja tomēr esat kļuvis par krāpniecības upuri un zaudējis naudu, nekavējoties sazinieties ar banku, kā arī ziņojiet Valsts policijai un “CERT.LV”,” uzsver eksperti.
Ilgstoša manipulācija – kā strādā “smadzeņu skalošana”?
Arī “Bigbank” Igaunijas filiāles klientu un noguldījumu apkalpošanas vadītāja Mārika Rusulainena un krāpšanas apkarošanas vadītājs Kristofers Everts uzsver – naudas izkrāpšana ne vienmēr notiek acumirklī.
Liela daļa krāpniecisko shēmu ietver ilgstošu procesu, kurā var būt iesaistīti vairāki cilvēki. Krāpnieki cenšas iegūt uzticēšanos un personīgo informāciju. Mērķis ir pēc iespējas ilgāk noturēt upuru uzmanību un ietekmēt viņus tā, lai viss, ko viņi saka, šķistu kā viņu pašu idejas – citiem vārdiem sakot, pilnībā “izskalot viņiem smadzenes”. Tas pats scenārijs attiecas arī uz romantisko attiecību krāpniecību – ar personu manipulē, līdz tā beidzot sāk sūtīt naudu un finanšu plūsma kļūst nepārtraukta.
Septiņas pazīmes, ko nedrīkst ignorēt
Lūk, daži noderīgi “Bigbank” speciālistu padomi, kam pievērst uzmanību un ko ņemt vērā, lai samazinātu risku iekrist krāpnieku slazdā un zaudēt savu naudu.
- Zvanītājs nezina, kam pieder tālruņa numurs
Bankas darbinieks vienmēr zina, ar ko runā un kāpēc, un saziņas uzsākšanas iemesls bieži vien ir atbildēt uz klienta pieprasījumu, ko viņš iesniedzis, izmantojot citu kanālu – piemēram, e-pastā. Taču, ja saruna sākas ar vispārīgiem jautājumiem, tostarp tiek jautāts personas vārds un nav skaidrs zvana mērķis – tā var būt krāpniecība.
- Aizdomīgs tālruņa numurs
Zvans no starptautiska vai nepazīstama mobilā tālruņa numura, kas it kā pārstāv banku, ir brīdinājuma signāls. Drošāk ir nolikt klausuli un banku sazvanīt pašam, izmantojot oficiālo numuru.
- Tiek prasīti PIN kodi vai paroles
Ne banka, ne valsts iestāde šādu informāciju pa telefonu vai e-pastā neprasa. Ja kāds to dara – tā ir nepārprotama krāpniecība. Tāpat banka nekad nelūdz uzstādīt telefonā vai datorā programmas.
- Zvanītājs nepārliecinās, ar ko sazinās
Bankas darbinieks vienmēr pārliecinās, ka runā ar pareizo personu, un neatklāj sarunas saturu trešajām personām. Ja izrādās, ka persona nav bankas klients, informācija netiek izpausta un saruna tiek pārtraukta.
- Saruna nenotiek valsts valodā
Bankas pārstāvis saziņu parasti sāk latviešu valodā. Turklāt lielākā daļa darbinieku brīvi pārvalda trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. Tā kā daudzi krāpnieki nerunā latviešu valodā, šī ir viena no verifikācijas metodēm, kā var pārbaudīt zvana īstumu. Nepārprotams brīdinājuma signāls ir tas, ja saziņa notiek sociālajos tīklos – “WhatsApp”, “Messenger” vai “Telegram”.
- Tiek izdarīts spiediens
Krāpnieks parasti zvana par darījumu, kas jāveic nekavējoties, un izdara spiedienu uz saņēmēju, piemēram, draudot “iesaldēt kontu”. Šādā gadījumā ieteicams mierīgi pārtraukt zvanu un sazināties ar banku, izmantojot citu saziņas kanālu – e-pastu vai zvanot uz oficiālo bankas tālruni. Arī steidzamos gadījumos banka klientam dod laiku, lai apdomātu lēmumu. Ja saruna notiek ilgstoši vai regulāri atkārtojas, tas ir brīdinājuma signāls, jo krāpšanas shēmas parasti sastāv no vairākiem posmiem. Tāpat arī krāpnieki mēdz uzsvērt, ka nevienam par notiekošo nedrīkst stāstīt, jo visi ir iesaistīti shēmā, un pat aicina melot.
- Tiek prasīta nauda, lai paātrinātu darījumu
Visspēcīgākais brīdinājuma signāls – ja tiek prasīts izņemt un nosūtīt kādam skaidru naudu. Klienti ir ziņojuši arī par gadījumiem, kad krāpnieki piedāvā aizdevumus un, lai paātrinātu procesu, pieprasa noteiktu maksājumu, pēc kura aizdevums it kā tiktu izsniegts ātrāk. Šāds piedāvājums ir ļoti nopietns brīdinājums, kas jāņem vērā un pēc kura darījums jāpārtrauc. Aizdevuma pieteikumu apstrāde ir standarta pakalpojums, un ar to saistītās maksas (piemēram, līguma maksas, nodrošinājuma novērtējums, notāra pakalpojumi utt.) vienmēr ir norādītas bankas cenrādī vai līgumā.
Par “Bigbank”
“Bigbank” AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
