Dzinēji, kas spētu aizvest cilvēci pie citām zvaigznēm, vairs nav tikai fantāzija
NASA administrators Džareds Aizekmans paudis atbalstu Īlona Maska idejai par antimatērijas dzinēju izmantošanu kosmosa lidojumos. Uz Aizekmana ierakstu Masks reaģējis ar raķetes emocijzīmi, tādējādi netieši apliecinot savu interesi par šādu tehnoloģiju attīstību.
Lai gan antimatērijas dzinēji pagaidām pastāv tikai teorētiskā līmenī, zinātnieki tos uzskata par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem tālu kosmisko misiju nodrošināšanai. Antimatērija tiek uzskatīta par vienu no energoietilpīgākajiem zināmajiem enerģijas avotiem, kas teorētiski varētu pavērt ceļu starpzvaigžņu ceļojumiem.
Antimatēriju veido daļiņas, kas ir parastās matērijas daļiņu pretstati. Piemēram, elektronam atbilst pozitrons, bet protonam — antiprotons. Kad matērija un antimatērija sastopas, notiek anihilācija, kuras laikā gandrīz visa masa pārvēršas enerģijā saskaņā ar Alberta Einšteina formulu E=mc². Šis process tiek uzskatīts par enerģētiski efektīvāko reakciju, ko pieļauj mūsdienu fizikas likumi.
Tieši šī iemesla dēļ antimatērijas dzinēji jau ilgstoši tiek apspriesti kā iespējams risinājums nākotnes starpzvaigžņu misijām. Tomēr to praktisku realizāciju pagaidām kavē milzīgās tehnoloģiskās un finanšu grūtības, jo pat niecīga antimatērijas daudzuma radīšana un uzglabāšana šobrīd ir ārkārtīgi sarežģīts un dārgs process.
Iepriekš Īlons Masks izteicis kārtējo ambiciozo prognozi par kosmosa izpētes nākotni. Viņš norādījis, ka cilvēce kādreiz varētu iztērēt “triljonu reižu triljonu dolāru”, lai radītu pietiekami daudz antimatērijas lidojumiem uz citām zvaigžņu sistēmām.
Lai gan šādi apgalvojumi šobrīd izklausās vairāk pēc zinātniskās fantastikas nekā tuvākās nākotnes plāniem, NASA vadītāja publiskais atbalsts liecina, ka antimatērijas dzinēji joprojām tiek uztverti kā viena no iespējām cilvēces ilgtermiņa ceļā uz citām zvaigznēm.
I support antimatter propulsion.
— NASA Administrator Jared Isaacman (@NASAAdmin) June 19, 2026
