Iedzīvotāji uztic bankām miljardus un vēl piemaksā
Iespējams, ne visi to apzinās, taču Latvijas iedzīvotāji bankām maksā divreiz – gan tiešā veidā, maksājot par tādiem ikdienas pakalpojumiem kā konta uzturēšana, debetkarte vai pārskaitījumi, gan netieši, nesaņemot procentus par naudu norēķinu kontos. Taču tam tā nevajadzētu būt.
Kā liecina Latvijas Bankas statistika, patlaban iedzīvotāju norēķinu kontos “guļ” aptuveni deviņi miljardi eiro. Tā ir nauda, ko cilvēki izmanto dažādiem mērķiem, visbiežāk rēķinu apmaksai, dažādiem pirkumiem un ikdienas tēriņiem.
Vienlaikus tā ir arī nauda, kas neko nepelna – vismaz ne tās īpašniekiem. Turklāt inflācija pakāpeniski samazina naudas vērtību, kamēr bankas šos līdzekļus var izmantot savā darbībā. Pat ja par šo naudu bankas Latvijas iedzīvotājiem maksātu kaut vai tikai 1 % gadā, tie būtu aptuveni 90 miljoni eiro, kas paliktu cilvēku maciņos.
Arī banku ikdienas pakalpojumi kļūst aizvien dārgāki un sarežģītāki. Ja raugāmies uz lielāko banku piedāvājumiem Latvijā, redzam dažādus kontu “komplektus”, kuru saturu un izmaksas salīdzināt mēdz būt laikietilpīgi. Nereti bezmaksas nosacījumi attiecas tikai uz konkrētām vecuma grupām vai noteiktiem kritērijiem, savukārt pārējiem par pamata pakalpojumiem – konta uzturēšanu, debetkarti, pārskaitījumiem vai skaidras naudas izņemšanu – nākas maksāt.
Tāpēc ir vērts uzdot neērtu, bet ļoti vienkāršu jautājumu: kāpēc mēs esam pieraduši maksāt bankai par pamata pakalpojumiem, kamēr banka bieži vien nemaksā mums par naudu, ko tai uzticam?
Manuprāt, tam tā nevajadzētu būt. Galu galā norēķinu konts un debetkarte nav luksusa pakalpojums. Mūsdienās tas ir ikdienas finanšu pamats, kas ļauj mums droši saņemt algu, veikt pārskaitījumus, segt rēķinus un apmaksāt pirkumus.
Mēs vēlējāmies noskaidrot arī sabiedrības viedokli, un, jāsaka, arī liela daļa iedzīvotāju domā līdzīgi. Aptaujas dati rāda, ka cilvēku gaidas ir ļoti skaidras: 59 % uzskata, ka bez maksas jābūt pārskaitījumiem savā bankā, 58 % – skaidras naudas izņemšanai savas bankas bankomātos, 53 % – norēķinu konta uzturēšanai, bet 44 % norāda, ka bez maksas vajadzētu būt arī pirmajai un vienīgajai debetkartei.
Tas parāda, ka cilvēki banku uztver nevis kā luksusa pakalpojumu, bet gan kā ikdienas finanšu pamatu – kā pirmo pakāpienu Maslova vajadzību piramīdā, bez kura mūsdienās ir grūti pilnvērtīgi piedalīties ekonomikā. Redzam, ka cilvēki sāk salīdzināt, izvērtēt un uzdot jautājumu: ko es saņemu pretī?
Un šis jautājums ir pamatots. Ja banka cilvēkam nemaksā procentus, bet iekasē komisiju par konta uzturēšanu, debetkarti, pārskaitījumiem vai skaidras naudas izņemšanu, mēneša vai gada griezumā veidojas ievērojamas izmaksas, turklāt tie ir pakalpojumi, bez kuriem ikdienā faktiski nevar iztikt. Ilgtermiņā tas ir visai dārgs scenārijs.
Manuprāt, šī loģika ir jāmaina. Pamata finanšu pakalpojumiem jābūt vienkāršiem, saprotamiem un bez maksas. Savukārt naudai, kas atrodas norēķinu kontā, jāspēj pelnīt arī tad, ja cilvēks vienkārši dzīvo savu ikdienu un nevēlas kļūt par investoru.
Tieši tādēļ mēs, “Bigbank”, ticam citādai pieejai. Ienākot tirgū ar jaunu produktu, mēs metam izaicinājumu tradicionālajiem uzskatiem par banku pamata produktiem un idejai, ka cilvēkam ir jāpiemaksā, lai būtu klients kādā bankā. Mēs tam sakām: “Nē!”.
Pamata finanšu pakalpojumiem ir jābūt bez maksas, turklāt saprotamiem jau no pirmās dienas, bez sarežģītiem nosacījumiem un izmaksām, kuras cilvēkam jāmeklē cenrāža sīkajā drukā. Mēs piedāvājam norēķinu kontu bez mēneša vai gada uzturēšanas maksas, bezmaksas debetkarti un SEPA maksājumus, turklāt par naudas atlikumu norēķinu kontā klientiem maksājam 2 % gadā.
Šis ir jautājums ne tikai par vienas bankas piedāvājumu vai konkrētu procentu likmi, bet arī par to, vai banku pamatpakalpojumiem jāpalīdz cilvēkam, nevis nemanāmi jāpalielina viņa izmaksas. Ja bankas konts ir kļuvis par ikdienas nepieciešamību, arī prasībām pret šo pakalpojumu jābūt augstākām nekā līdz šim.
Noslēgumā jāatceras, ka ekonomiskā situācija tuvākajā laikā, visticamāk, nekļūs būtiski vieglāka. Tāpēc vienīgais, ko varam mainīt salīdzinoši ātri, ir mūsu finanšu paradumi un prasības pret pakalpojumiem, kurus izmantojam.
Par “Bigbank”
“Bigbank” AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
