Iegaumē: trīs soļi, kas var pasargāt tavu naudu no krāpniekiem
Finanšu krāpniecība kļūst arvien mērķtiecīgāka un pārdomātāka. Pasargāt sevi un tuviniekus palīdz ne tikai zināšanas un modrība, bet arī ikdienas drošības paradumi, norāda “Bigbank” Latvijas filiālē.
Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem šā gada pirmajos četros mēnešos, pašiem apstiprinot maksājumus, izkrāpti 5,718 miljoni eiro 1881 krāpšanas gadījumā, vienlaikus novērsti 7410 krāpšanas gadījumi 7,1 miljona eiro apmērā.
Savukārt Valsts policijas dati apstiprina, ka Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāptas milzu summas – pērn tie bijuši vismaz 23,767 miljoni eiro jeb vidēji vairāk nekā 65 tūkstoši eiro dienā.
Tas nozīmē, ka finanšu krāpniecība nav reta parādība – tā ik dienu rada milzu zaudējumus Latvijas iedzīvotājiem. Kā atpazīt krāpnieku izmantotos paņēmienus un pasargāt sevi no pārsteidzīgas rīcības?
Krāpnieku stratēģija: manipulatīva un rūpīgi pārdomāta
Mūsdienās krāpnieki arvien precīzāk atdarina banku, valsts iestāžu, kurjeru un citu pakalpojumu sniedzēju saziņu, izmantojot viltus e-pastus, īsziņas un mājaslapas.
Krāpnieku galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēks rīkojas ātri un neapdomīgi. Visbiežāk tiek izmantoti trīs psiholoģiskā spiediena elementi – autoritāte, steiga un bailes. Zvanītājs var uzdoties par bankas, policijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai kurjera pārstāvi, apgalvojot, ka konts ir apdraudēts, tiek noformēts kredīts vai jāaptur aizdomīgs darījums.
Īpaši jāuzmanās, ja tiek prasīts nosaukt PIN kodu, ievadīt Smart-ID kodu, apstiprināt darījumu, lejupielādēt attālinātās piekļuves programmas, piemēram, “AnyDesk”, vai nesazināties ar banku pašam.
Tāpat var tikt izmantota arī publiski pieejama informācija. “Piemēram, Igaunijā bija gadījums, kad krāpnieki zināja, ka “Bigbank” klienta uzņēmumam pieder zemes gabals netālu no Tallinas, un izmantoja šo informāciju, lai iegūtu uzticību. Šādas detaļas rada iespaidu, ka zvanītājs patiešām zina klienta situāciju un pārstāv uzticamu organizāciju,” stāsta “Bigbank” krāpniecības novēršanas vadītājs Kristofers Everts.
Trīs soļi: pauze, pārbaude, oficiāls kanāls
Everts norāda – novērst krāpniecību var ar trīs izšķirošiem soļiem. Pirmais solis – paņemt pauzi. Ja zvans, īsziņa vai e-pasts rada trauksmi vai steidzamības sajūtu, uzreiz nevajag reaģēt.
Otrais solis – pārbaudīt informāciju. Jo īpaši tad, ja tiek prasīti piekļuves dati, maksājuma apstiprinājums vai programmas uzstādīšana.
Trešais – sazināties ar banku vai iestādi pašam, izmantojot tikai oficiālo tālruņa numuru, lietotni vai tīmekļa vietni.
Everts atgādina, ka banka nekad nelūgs klientam nosaukt PIN kodus vai ievadīt autentifikācijas kodus, lai “pasargātu kontu”, un neliks pieņemt lēmumus steigā.
“Vienlaikus uzmanīgi jāizvērtē arī piedāvājumi ieguldīt, ja tie šķiet neparasti vilinoši. Ja piedāvājums izklausās pārāk labs, lai būtu patiess, visticamāk, tā arī ir – pirms rīkojies, vienmēr velti laiku pārbaudei,” uzsver “Bigbank” eksperts.
Kā vēl pasargāt sevi?
Lai mazinātu risku ikdienā, “Bigbank” aicina ievērot vairākus drošības principus:
- nekad neatklāt paroles, tostarp PIN kodus, Smart-ID vai internetbankas piekļuves datus. Banka tos neprasīs ne tālruņa sarunā, ne e-pastā, ne īsziņā.
- neklikšķināt uz saitēm īsziņās vai e-pasta vēstulēs, kas aicina steidzami pieslēgties bankai. Drošāk ir pašam atvērt bankas lietotni vai ievadīt bankas mājaslapas adresi interneta pārlūkā.
- nepiekrist instalēt attālinātās piekļuves programmas, piemēram, “AnyDesk” vai līdzīgas lietotnes. Ja nepazīstams cilvēks lūdz tās uzstādīt, tas ir ļoti nopietns brīdinājuma signāls.
- vienmēr pārbaudīt, ko tieši apstiprināt Smart-ID vai Mobile-ID. Ja apstiprinājums neatbilst darbībai, ko pats veicat, tas nekavējoties jāatceļ.
- pārtraukt sarunu, ja zvanītājs steidzina vai biedē. Īsts bankas vai iestādes pārstāvis neiebildīs, ja cilvēks vēlēsies pārliecināties un pārzvanīt uz oficiālo tālruni.
- aizdomu gadījumā nekavējoties sazināties ar banku. Jo ātrāk banka tiek informēta, jo lielāka iespēja apturēt vai ierobežot iespējamos zaudējumus.
- kad paziņots bankai, tad par notikušo jāziņo arī Valsts policijai. Ja nodoti dati, veikts maksājums vai ir aizdomas par krāpniecību, svarīgi rīkoties uzreiz, nevis gaidīt.
Par krāpnieciskām vēstulēm un īsziņām iedzīvotāji var ziņot arī kiberincidentu novēršanas insitūcijai “CERT.LV”, pārsūtot tās uz e-pastu [email protected] vai zvanot uz tālruni + 371 67085888.
Par finanšu krāpniecību jārunā arī ģimenē
Svarīgi par finanšu krāpniecību runāt arī ar tuviniekiem – īpaši senioriem un cilvēkiem, kuri ikdienā retāk lieto digitālos pakalpojumus. Krāpnieki bieži izmanto uzticēšanos, apjukumu un nepietiekamas digitālās prasmes.
Praktiski palīdz vienošanās par vienkāršu rīcības plānu. Piemēram, ja kādam no tuviniekiem zvana “banka”, “policija” vai “kurjers” un prasa datus vai veikt maksājumu, saruna jāpārtrauc un vispirms jāsazinās ar ģimenes locekli vai pašu iestādi, izmantojot oficiālo kontaktinformāciju.
Finanšu krāpniecība kļūst arvien pārdomātāka, tāpēc piesardzībai un konkrētam rīcības plānam jākļūst par ikdienas paradumu. Tieši īsa pauze pirms rīcības bieži vien var pasargāt gan tavu, gan tuvinieku naudu.
Par “Bigbank”
“Bigbank” AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklisMartins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
