Ieskats grāmatvedības annālēs: kas noticis ar krosoveriem?
Pēc tam, kad pētniecības uzņēmumi un ražotāju asociācijas publicēja savus 2024. gada jauno auto pārdošanas pārskatus, kļuva skaidrs, ka tendences nemainās. Eiropieši joprojām alkst pēc moderniem apvidniekiem, un cilvēki Latvijā nav izņēmums. Tāpēc, domājams, ražotāji arī turpmāk tikai veicinās šo izvēli, piedāvājot aizvien jaunus krosoverus.
Nedaudz skaitļu
Saskaņā ar CSDD datiem no visa 2024. gadā Latvijas pārdotāko jauno auto desmitnieka tikai divi modeļi nebija krosoveri: Toyota Corolla un Škoda Octavia. Visi pārējie – tikai un vienīgi SUV. Tāpēc nav pārsteigums, ka 65% Latvijas jauno auto tirgus veido apvidnieki. Kompaktās un vidējās klases apvidus auto aizņem trešdaļu tirgus un dominē ar 33,3%, savukārt mazās klases krosoveri apguvuši 17,4% tirgus. Populārākie šī segmenta pārstāvji pērn bija Škoda Kodiaq, Volkswagen Tiguan un Toyota RAV4.
Līdzīga tendence vērojama gandrīz visās Eiropas valstīs. Dienvideiropā, kur daudzu pilsētu centrā ieliņas ir šauras, joprojām populāri ir mazi un lēti hečbeki. Tomēr Rietumeiropā, Centrāleiropā un Ziemeļeiropā pārdošanas reitingā apvidnieku dominanci nomākt nespēj nekas. Piemēram, pagājušajā gadā Apvienotajā Karalistē pārdotākais bija mazais pilsētas krosovers Ford Puma. Tam sekoja populārākais C segmenta SUV – Kia Sportage. Apvienotajā Karalistē Kia tikai 11 mēnešos sasniedza pārdošanas rekordu, realizējot 106 000 vienību, un Sportage nodrošināja gandrīz pusi no zīmola kopējā pārdošanas apjoma.
Kia Sportage
Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā. Stabilie tirdzniecības rādītāji kompānijai Kia sarūpēja piekto vietu ar 799 pārdotām vienībām, un teju pusi Dienvidkorejas zīmola pārdošanas apjoma nodrošināja Sportage apvidnieks. Statistika skaidri rāda, ka tirgū dominē ražotāji, kas piedāvā pievilcīgus SUV.
Tirgus darbojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa. Kad ražotāji no tirgotājiem saņem signālus par to, ko potenciālie pircēji vēlas, viņi sāk piedāvāt tieši šādus modeļus. “Piemēram, Renault portfelī pašlaik ir vairāk nekā desmit vieglo automašīnu modeļi, no kuriem tikai trīs nav pozicionēti kā krosoveri: kompaktais hečbeks Clio, elektriskais jaunums Renault 5 E-Tech un praktiskais Kangoo. Pēdējos gados visi pārējie modeļi ir kļuvuši par īstiem krosoveriem vai vismaz pretendē uz šo statusu. Citiem vārdiem sakot, virsbūves tipa izvēles iespējas ir samazinājušās gandrīz līdz nullei, un to dabiski atspoguļo pārdošanas rādītāji,” skaidro Toms Timoško, žurnāla Klubs auto apskatnieks un Latvijas Gada auto konkursa tiesnesis.
Kāpēc SUV cilvēkiem tik ļoti patīk?
Daudzi speciālisti jau labu laiku par apvidniekiem rauc degunu, jo tiem ir daži būtiski trūkumi – tādi kā augstāks degvielas patēriņš un fakts, ka praktiskums nereti paliek otrā plānā aiz stila. Tomēr mūsdienīgo modeļu priekšrocības pakāpeniski ir izkliedējušas šo skepsi, turklāt daudzi trūkumi jaunākajās versijās ir novērsti.
LIELA IETILPĪBA. Piemēram, Latvijā populārākie C-SUV modeļi piedāvā ne tikai plašu salonu, bet arī solīdu bagāžnieku. Toyota RAV4 var vest 580 litrus bagāžas, Volkswagen Tiguan – 652 litrus, bet, piemēram, Kia Sportage – pat 587 litrus.
Kia Sportage
UZLABOTA EKONOMIJA. Toyota un Kia apvidus modeļu hibrīdajām versijām, kas attīsta vairāk nekā 200 ZS, salīdzinājumā ar iepriekšējām SUV paaudzēm ir ievērojami labāka degvielas ekonomija. RAV4, kas aprīkots ar 2,5 litru hibrīda spēka agregātu, uz 100 km patērē vidēji 5,7 litrus benzīna, savukārt Sportage ar 1,6 litru motoru – tikai 5,5 litrus. Tiguan, ko darbina tikai benzīna dzinējs ar vairāk nekā 200 ZS jaudu, atkarībā no versijas uz 100 km patērē aptuveni 7,6 litrus.
IEKĀPŠANAS ĒRTĪBAS. Automašīnās ar šāda tipa virsbūvi ir daudz ērtāk gan iekāpt, gan izkāpt. Ja ikdiena sastāv no īsiem braucieniem – ceļš uz skolu un bērnudārzu, darbu, iepirkšanās centru, pēc tam atpakaļ uz mājām –, tad tā ir vēl nozīmīgāka priekšrocība.
ERGONOMISKA SĒDPOZĪCIJA. Garākos braucienos ērtāk un patīkamāk ir sēdēt augstāk un ar saliektām kājām, nevis izstieptām uz priekšu. “Tas mazina nogurumu un palīdz ilgāk pilnvērtīgi koncentrēties,” uzsver Toms Timoško.
VAIRĀK DROŠĪBAS. Tāpat apvidniekiem ir būtiska priekšrocība, braucot naktī. Pateicoties augstākai sēdpozīcijai, autovadītāju daudz retāk apžilbina pretimbraucošie. “Tuvās gaismas nedrīkst atrasties augstāk par 120 cm. Sēžot klasiskā sedanā, autovadītāja acis ir 110–130 cm no zemes, savukārt SUV gadījumā viņš sēž augstāk, tāpēc acis atrodas 130–150 cm augstumā. Ja lukturi ir noregulēti ar pareizu lejupvērsto leņķi, apžilbināt krosovera vadītāju praktiski nav iespējams,” skaidro Toms.
VIEGLĀKA PARKOŠANĀS. Lielais krosoveru klīrenss un īsāka priekšējā un aizmugurējā pārkare ļauj vieglāk novietot automašīnu stāvvietā, īpaši ja tur ir augstāka apmale. “Tiesa, šī pozīcija ir jāpārbauda – ne visi krosoveri ir būtiski augstāki par kompaktajiem hečbekiem,” piebilst Toms.
BONUSS – TĪRS APĢĒRBS. Vēl viena ievērojama apvidnieku priekšrocība ir durvju konstrukcija, kas parasti nosedz sliekšņus. Šis nelielais, bet praktiskais sīkums samazina risku nosmērēties pat pēc “rallija” pa dubļainiem ceļiem.
