Igaunija ieviesīs digitālu identitāti mākslīgā intelekta aģentiem
Igaunija sper vēl vienu soli valsts digitālās attīstībā virzienā, sākot darbu pie īpašas digitālās identitātes sistēmas mākslīgā intelekta aģentiem. Projekts ar nosaukumu AI-isikukood ļautu MI sistēmām noteiktās robežās un ar skaidri definētām pilnvarām rīkoties cilvēku, uzņēmumu vai valsts iestāžu vārdā.
Iniciatīvu atbalstījusi premjerministra Kristena Mihala vadītā Eesti.ai padome. Pēc Mihala teiktā, nākotnē mākslīgais intelekts arvien biežāk lietotāju vietā veiks dažādus digitālos uzdevumus: sagatavos atskaites, aizpildīs deklarācijas, apstrādās dokumentus vai sazināsies ar valsts informācijas sistēmām. Tāpēc būs svarīgi precīzi noteikt, kas konkrēto darbību veic, kā vārdā tā notiek, kādas pilnvaras ir piešķirtas un kurš uzņemas atbildību.
“Ja rīkosimies ātri un pārdomāti, Igaunija var kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas ieviesīs oficiālu digitālo identitāti mākslīgā intelekta aģentiem,” norādīja premjerministrs.
Ierobežotas un kontrolējamas pilnvaras
Viens no AI-isikukood mērķiem ir samazināt nepieciešamību piešķirt MI rīkiem pārmērīgi plašas piekļuves tiesības.
Pašlaik daudzos gadījumos lietotājam vai organizācijai nākas nodot MI asistentam gandrīz vai 100 % piekļuvi datiem vai sistēmām. Igaunijas iecere paredz aizstāt šo pieeju ar precīzi definētām pilnvarām.
MI aģents varētu saņemt tiesības tikai apskatīt konkrētus datus, sagatavot dokumentus, izveidot maksājuma uzdevumu vai veikt darbības noteikta budžeta ietvaros. Visas šīs darbības būtu kontrolējamas un auditējamas.
Pagaidām nav atklāts, kad sistēma varētu sākt darboties, kāda būs tās tehniskā arhitektūra un kā tiks risināts jautājums par atbildību gadījumos, ja MI aģenta darbības radīs zaudējumus.
Plašāka mākslīgā intelekta stratēģija
AI-isikukood ir daļa no plašākas Eesti.ai programmas, ko Igaunijas valdība uzsāka šā gada janvārī. Programmas prioritātes ir izglītība, veselības aprūpe un drošība, bet kopējais mērķis ir veicināt mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē un ekonomikā.
Aprīlī Eesti.ai padome apstiprināja 15 projektus, kuriem prognozēta būtiska ietekme dažādās jomās, no uzņēmējdarbības un izglītības līdz publiskajiem pakalpojumiem un infrastruktūrai. Daļa no tiem jau nonākusi tirgus konsultāciju, iepirkumu un partnerību veidošanas stadijā.
Pēc Igaunijas amatpersonu sniegtās informācijas, visstraujāk virzās iniciatīvas, kas saistītas ar iedzīvotāju MI prasmju attīstīšanu.
Balstās uz esošo digitālo infrastruktūru
Jaunais projekts nav jāveido no nulles. Tas balstās uz Igaunijas ilggadējo pieredzi digitālo pakalpojumu un elektroniskās identifikācijas jomā.
Saskaņā ar projekta Bürokratt ieceri, no 2026. gada katrai valsts iestādei vai nozarei varētu būt savs personalizēts mākslīgā intelekta aģents, kas darbotos vienotā sadarbības tīklā.
Savukārt projekts Aruait paredz izveidot pārvaldības slāni publiskā sektora MI aģentiem, nosakot tehniskos standartus, sadarbības modeļus un drošības prasības sistēmām, kas darbojas cilvēku, uzņēmumu vai valsts iestāžu vārdā.
AI-isikukood iniciatīva organiski papildina Igaunijas jau izveidoto digitālās identitātes sistēmu. Valstī jau gadiem darbojas elektroniskā identifikācija pilsoņiem, kā arī e-Residency programma, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem attālināti izmantot virkni Igaunijas digitālo pakalpojumu.
Ja projekts tiks īstenots, Igaunija var kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas ieviesīs oficiālu identitātes sistēmu ne tikai cilvēkiem, bet arī mākslīgā intelekta aģentiem.
Avots: Valitsus
Jauns trends kripto tirgū: MI aģenti paši maksās par pakalpojumiem un precēm
