Kad nauda traucē domāt: kā finansiālais stress ietekmē mūsu prātu un ikdienas lēmumus?
Ikdienas raizes par naudu ne vien nogurdina, bet, izrādās, arī var mazināt spēju skaidri un racionāli domāt. Ilgstošs finansiālais stress var samazināt intelekta koeficientu (IQ) pat par 13 punktiem, liecina Prinstonas Universitātes (ASV) pētnieku secinājumi. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča uzsver, ka šāda veida stress ietekmē ne tikai emocionālo pašsajūtu, bet arī būtiski apgrūtina svarīgu finanšu lēmumu pieņemšanu.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā Science, norādīts, ka ilgstošs finansiālais stress un nemiers par naudu var nemanot iesakņoties ikdienā. Tas ietekmē ne vien cilvēka emocijas, bet arī praktiskās spējas – apgrūtina koncentrēšanos, vājina domāšanu un sarežģī ikdienišķu problēmu risināšanu, piemēram, personīgā budžeta plānošanu, rēķinu pārvaldību vai finanšu prioritāšu noteikšanu. Laika gaitā šāds spriedzes līmenis var traucēt pieņemt pārdomātus un ilgtermiņā izdevīgus lēmumus.
Finansiālā nedrošība skar plašu sabiedrības daļu
Lai arī var šķist, ka finansiālā nedrošība skar tikai tos iedzīvotājus, kuru ienākumi, iespējams, ir zemāki un neregulāri, šāda sajūta var skart daudz plašāku sabiedrības daļu. Pat tiem, kuri saņem salīdzinoši augstus ienākumus, mēdz būt brīži, kad neplānoti izdevumi vai nepietiekama budžeta kontrole rada ievērojamu stresu un psiholoģisku spriedzi. Finansiālā drošība nav tikai jautājums par konkrētu summu kontā – tā ir arī pārliecība, ka spējam nosegt pamatvajadzības, tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem un saglabāt skaidru virzību uz saviem mērķiem. Šo stabilitātes izjūtu palīdz veidot pārdomāti finanšu lēmumi.
Ceļā uz finansiālu drošību – ar ko sākt
Ceļā uz lielāku finansiālo drošību sākotnēji svarīgi ir saprast, kur un kā ik mēnesi tiek tērēta nauda. Pat ja sākotnēji šķiet, ka nauda tiek tērēta vienīgi būtiskām vajadzībām, rūpīgāka ikdienas paradumu pārskatīšana var atklāt nelielas, bet būtiskas nianses, kas ilgtermiņā ietekmē personīgo budžetu. Pavisam vienkāršas izmaiņas ikdienas tēriņos, piemēram, pirkumu plānošana vai regulāro maksājumu izvērtēšana, palīdz iegūt lielāku kontroli pār savām finansēm.
Vienlīdz svarīga ir uzkrājumu veidošana, sākot ar pavisam nelielu rezervi neparedzētiem tēriņiem jeb “drošības spilvenu”. Būtiskākais ir sākt – pat 10 vai 20 eiro mēnesī var būt nozīmīgs solis ceļā uz lielāku stabilitāti un drošību nākotnē, ar laiku šo summu audzējot un tiecoties izveidot uzkrājumu vismaz trīs līdz četru mēnešalgu apmērā. Kad cilvēks zina, ka viņam ir kaut neliels uzkrājums, samazinās bailes no pēkšņiem tēriņiem, prāts kļūst mierīgāks un finanšu lēmumi pārdomātāki. Motivāciju šim procesam var veicināt konkrētu, sasniedzamu mērķu izvirzīšana. Tas var būt uzkrājums bērna dzimšanas dienas dāvanai vai sen kārotam ģimenes ceļojumam. Svarīgi, lai mērķis ir reāls un sniedz skaidru virzienu.
Kā mazināt finanšu stresu
Pētījumi liecina1, ka cilvēki, kuri izjūt pastāvīgu finansiālu spriedzi, biežāk pieņem impulsīvus un uz emocijām balstītus lēmumus – kavē ikmēneša maksājumus, iegādājas preces par augstāku cenu, nekā nepieciešams vai atliek svarīgu finanšu plānošanu. Šāda rīcība nav sliktu paradumu sekas, tieši pretēji, to izraisa stress, kā rezultātā prāts koncentrējas vienīgi uz tūlītējiem izaicinājumiem, līdz ar to samazinās spēja saskatīt plašāku perspektīvu un pieņemt ilgtermiņa lēmumus.
Tādi vienkārši soļi kā, piemēram, regulāra izdevumu uzskaite, bankas rīku izmantošana un gatavība runāt par naudu var būt būtiski palīglīdzekļi, lai atgūtu kontroli pār savām finansēm.
