Kāpēc modernās tehnoloģijas nenovērsa lidmašīnas katastrofu virs Vašingtonas
2025. gada 30. janvārī debesīs virs Vašingtonas notika traģēdija – American Airlines pasažieru lidmašīna Bombardier CRJ700 zemā augstumā netālu no Ronalda Reigana lidostas sadūrās ar militāro helikopteru UH-60 Black Hawk. Sadursmes rezultātā abi lidaparāti nogāzās Potomakas upē. Bojā gāja visi 60 lidmašīnas pasažieri, tostarp daiļslidotāji no ASV un Krievijas, kā arī 4 apkalpes locekļi un 3 militārpersonas, kuras atradās helikopterā. Incidents bija vēl viena traģēdija, kas aktualizēja jautājumus par aviācijas drošību. Īpaši skaudrs ir jautājums par to, kāpēc esošās sadursmju novēršanas tehnoloģijas nespēja novērst šo traģēdiju.
Kas ir TCAS sistēma?
Viena no galvenajām gaisa kuģu sadursmju novēršanas tehnoloģijām ir “Satiksmes brīdinājuma un sadursmju novēršanas sistēma” (TCAS). Šī sistēma, kas tika izstrādāta 1974. gadā, izmanto transpondera datus, lai uzraudzītu gaisa telpu ap gaisa kuģi.
TCAS darbojas neatkarīgi no ārējām dispečeru sistēmām, automātiski izsekojot gaisa kuģu atrašanās vietu un brīdinot pilotus par iespējamām sadursmēm. Jāsaka, ka vienlaikus pastāv divas šīs sistēmas versijas.
TCAS I ir sistēmas pirmā versija, kas pilotiem sniedz datus par citu gaisa kuģu atrašanās vietu, tostarp to augstumu un virzienu. Tā brīdina par iespējamām briesmām, bet nesniedz konkrētus ieteikumus par manevriem.
Ir arī TCAS II, kas ir modernāka sistēma, kura pilotiem var sniegt konkrētus norādījumus, piemēram, par augstuma palielināšanu vai kursa maiņu. Saskaņā ar Čikāgas konvenciju šīs sistēmas ir obligātas komerciālajiem gaisa kuģiem ASV, bet militārajiem helikopteriem, piemēram, UH-60 Black Hawk, nav obligāti jābūt aprīkotiem ar TCAS.
Kāpēc TCAS sistēma nenovērsa avāriju?
Pat, ja militārais helikopters būtu aprīkots ar TCAS, tās iespējas ir ierobežotas, lidojot zemāk par 300m. Šajā gadījumā pēdējā Bombardier CRJ700 reģistrācija bija 90 metru, bet helikopteram – 60 metru augstumā.
Šis ierobežojums ir saistīts ar to, ka radio signālu augstuma mērītāji ir mazāk precīzi mazā augstumā, kā rezultātā var tikt izdoti kļūdaini norādījumi. Turklāt šajā augstumā nav iespējams veikt lejupejošu manevru, jo tas radītu risku, ka helikopters varētu atsisties pret zemi. Tādējādi augstumā tuvu zemei TCAS nevar efektīvi darboties. Jāteic, ka nelielā augstumā gaisa kuģi apdraud ne tikai citas lidmašīnas un helikopteri, bet arī putni.
Kādas ir gaisa satiksmes problēmas lidostas teritorijā?
Ronalda Reigana lidosta ir viena no noslogotākajām lidostām ASV. Ierobežoto gaisa telpu ap lidostu izmanto gan komerciālie, gan militārie, gan privātie gaisa kuģi, tāpēc šī teritorija ir nedroša. Šī nav pirmā reize, kad šajā teritorijā ir notikusi bīstama tuvošanās vai sadursme.
2024. gada aprīlī komerciālas lidmašīnas pilots, kas tuvojās nosēšanās skrejceļam, bija spiests strauji manevrēt, lai izvairītos no helikoptera, kas lidoja aptuveni 100 metrus zemāk. Pilots ziņoja, ka no gaisa satiksmes vadības nav saņēmis brīdinājumu par helikoptera klātbūtni. Neraugoties uz šādiem incidentiem, 2024. gada maijā tika apstiprināts plāns palielināt lidojumu skaitu lidostā, kas vēl vairāk noslogoja gaisa telpu.
Iespējamie avārijas cēloņi
Eksperti lēš, ka 30. janvārī notikušās sadursmes cēloņi ir gan tehnoloģiski ierobežojumi, gan cilvēciska kļūda. Kā ziņots, helikopteram nebija TCAS sistēmas, kas padarīja to “neredzamu”. Tajā pašā laikā nelielais lidojuma augstums ierobežoja sadursmes novēršanas sistēmas darbību.
Turklāt bija arī cilvēciskas kļūdas, proti, koordinācijas kļūdas starp pilotiem un dispečeriem. Situāciju pasliktināja pārslogotā gaisa telpa, jo, kā minēts iepriekš, lielā satiksme ap lidostu palielina negadījumu iespējamību.
Kas ir sarkanais šķidrums, kuru pilda lidmašīnās, lai dzēstu ugunsgrēkus
Kā nākotnē var novērst gaisa satiksmes negadījumus?
Incidents virs Vašingtonas izgaismoja nepieciešamību uzlabot drošības sistēmas. Acīmredzot ir jāuzlabo esošās tehnoloģijas. Jāizstrādā sistēmas, kas var efektīvi darboties arī nelielā augstumā. Iespējams, ir nepieciešams vairāk apmācīt pilotus un gaisa satiksmes dispečerus par līdzīgām situācijām, lai līdz minimumam samazinātu cilvēku kļūdas.
Eksperti ir vienisprātis, ka avārija virs Vašingtonas ir traģisks atgādinājums tam, ka pat modernās tehnoloģijas ne vienmēr spēj novērst lidmašīnu katastrofas. Aprīkojuma ierobežojumi un cilvēciskās kļūdas joprojām ir nopietnas problēmas, kurām nākotnē nepieciešami labāki risinājumi.
