Kriptovalūtu nākotni var noteikt nevis cilvēki, bet MI aģenti
Manuprāt autonomi mākslīgā intelekta aģenti nākotnē varētu kļūt par ideālajiem kriptoinfrastruktūras lietotājiem, tie izmantotu digitālos makus, steiblkoinus un viedos līgumus daudz dabiskāk un lietderīgāk nekā cilvēki. Atšķirībā no parastajiem lietotājiem MI aģentiem nevajag atcerēties paroles, saprast komisiju sistēmas vai baidīties no sarežģītiem kripto makiem. Tie spēj strādāt nepārtraukti, automātiski pieņemt finanšu lēmumus un veikt tūkstošiem mikrotransakciju sekundes laikā. Tieši tāpēc daudzi tehnoloģiju nozarē sāk uzskatīt, ka mākslīgais intelekts var kļūt par galveno spēku, kas beidzot nodrošinās kriptovalūtu masveida ieviešanu.
Šādu viedokli konferencē Consensus Maiami izteica arī bijušais Apple inženieris un bezpeļņas MI kopienas The AI Collective dibinātājs Čapijs Asels (Chappy Asel).
MI aģenti un kriptomaksājumi
Asels uzskata, ka tuvākajos gados programmēti aģenti arvien biežāk pieņems finanšu un ekonomiskus lēmumus cilvēku un uzņēmumu vietā. Lai tas darbotos, būs nepieciešamas maksājumu sistēmas, kas spēj apstrādāt ātrus, automatizētus un programmējamus darījumus milzīgā apjomā.
Pēc Asela domām, tradicionālās maksājumu sistēmas: banku pārskaitījumi, kredītkartes vai abonēšanas pakalpojumi, sākotnēji tika radīti cilvēkiem, nevis autonomām programmām. MI aģentiem nav vajadzīgas paroles, SMS verifikācija vai sarežģītas formas. Tiem nepieciešami mikrotransakciju risinājumi, tūlītēji norēķini un iespēja strādāt nepārtraukti 24 stundas diennaktī.
Asels uzdeva vienkāršu jautājumu: ja nākotnē lielāko daļu ekonomisko lēmumu pieņems MI aģenti, kā tie savā starpā norēķināsies? Viņaprāt, šādiem darījumiem jābūt pilnībā automatizētiem, ļoti ātriem un ar minimālām izmaksām.
Steiblkoini un viedie līgumi kā MI ekonomikas pamats
Stabilā kriptovalūta jau šobrīd ļauj veikt norēķinus nepārtraukti bez banku darba laika ierobežojumiem, savukārt viedie līgumi automatizē darījumu izpildi. Apvienojot šīs tehnoloģijas, teorētiski iespējams izveidot infrastruktūru maksājumiem starp MI aģentiem bez cilvēka iesaistes.
Ap šo ideju jau sāk veidoties vesela ekosistēma. Starp jaunajiem risinājumiem minēts Google izstrādātais Agent Payments Protocol (AP2) (1*), Coinbase protokols x402 (2*), kā arī Machine Payments Protocol (3*), ko kopīgi izstrādā Stripe un Tempo. Arī Mastercard un Visa paziņojuši par interesi atbalstīt MI aģentu maksājumus.
Īpašu uzmanību piesaista x402 protokols, kas izmanto vēl interneta pirmsākumos rezervēto HTTP kodu “402 Payment Required”. Tas ļauj veikt tūlītējus steiblkoinu maksājumus tieši caur HTTP pieprasījumiem, bez lietotāju kontiem, abonementiem vai sarežģītas autorizācijas.
Skaista ideja, bet reālā izmantošana vēl minimāla
Lai gan ideja izklausās daudzsološa, praksē tehnoloģija vēl ir agrīnā stadijā. Analītiķu dati rāda, ka x402 ekosistēmas vērtība tiek lēsta ap 7 miljardiem dolāru, taču reālais ikdienas darījumu apjoms sasniedz tikai aptuveni 28 tūkstošus dolāru. Turklāt ievērojama daļa šo transakciju ir testi vai mākslīgi ģenerēta aktivitāte.
Atbalstītāji uzskata, ka īstais pieprasījums parādīsies brīdī, kad tirgū būs vairāk MI servisu ar samaksu par katru pieprasījumu. Taču pagaidām naratīvs attīstās daudz ātrāk nekā reālā ieviešana.
Daļēji situācija atgādina stabilo koinu agrīno attīstību, tehnoloģija jau eksistē, regulējums kļūst skaidrāks, taču masveida pieprasījums vēl nav sasniegts.
Kripto industrija arvien ciešāk saistās ar MI infrastruktūru
Asels uzskata, ka MI un kriptovalūtu sadarbība varētu attīstīties ne tikai maksājumu jomā. Šobrīd MI industrijas galvenais resurss ir skaitļošanas jauda, datu centri un elektroenerģija.
Tieši šeit kripto sektors sāk spēlēt arvien lielāku lomu. Publiskie Bitcoin ieguves uzņēmumi aktīvi pārorientējas uz MI infrastruktūras biznesu. Kopējais līgumu apjoms MI un augstas veiktspējas skaitļošanas jomā jau pārsniedz 70 miljardus dolāru.
Saskaņā ar CoinShares prognozēm līdz 2026. gada beigām daļa ieguves uzņēmumu pat 70% ieņēmumu varētu gūt tieši no MI infrastruktūras, nevis Bitcoin ieguves.
Tas nav pārsteidzoši, viena Bitcoin ieguves pašizmaksa publiskajiem maineriem sasniegusi gandrīz 80 tūkstošus dolāru, kas pie pašreizējām cenām padara klasisko mainingu mazāk rentablu. Tikmēr MI infrastruktūras līgumi nodrošina stabilākus un prognozējamākus ienākumus.
MI aģenti varētu kļūt par ideāliem kripto lietotājiem
Viens no galvenajiem šķēršļiem kriptovalūtu masveida ieviešanai vienmēr bijusi sarežģītība. Parastajiem lietotājiem grūtības sagādā seed frāzes, maku konfigurēšana un komisiju izpratne.
Taču MI aģentiem šādu problēmu nav. Tie “domā” koda valodā, tiem nav nepieciešamas instrukcijas vai lietotāju atbalsts. Ja autonomas programmas kļūs par pilnvērtīgiem ekonomikas dalībniekiem, kriptovalūtām varētu parādīties pilnīgi jauna lietotāju bāze, nevis cilvēki, bet mašīnas.
Consensus konferencē arī Tims Grants (Tim Grant), investīciju kompānijas Deus X Capital vadītājs, norādīja, ka MI aģentu maksājumi var kļūt par vienu no spēcīgākajiem kripto izmantošanas scenārijiem tuvākajos gados. Vienlaikus viņš atzina, ka infrastruktūra joprojām ir sadrumstalota starp dažādiem blokķēdes tīkliem un makiem, bet autonomo finanšu darbību regulējums vēl tikai veidojas.
Pašlaik MI aģentu maksājumu koncepcija izskatās kā viena no retajām jomām, kur MI un kripto industriju intereses patiešām sakrīt. Taču starp skaistu ideju un reāli funkcionējošu tirgu joprojām ir liela plaisa. Vai reālais pieprasījums tuvākajos gados panāks skaļos solījumus?
Vai Latvija būs starp valstīm, kas šīm pārmaiņām pielāgosies laikus?
Atliek tikai jautājums, vai Latvija būs starp valstīm, kas šīm pārmaiņām pielāgosies laikus? Kamēr ASV tehnoloģiju uzņēmumi jau būvē infrastruktūru MI aģentu ekonomikai, Latvijā diskusijas par mākslīgā intelekta un blokķēdes praktisku izmantošanu vēl tikai sāk uzņemt tempu. Vietējie jaunuzņēmumi un fintech nozare noteikti seko šīm tendencēm, taču pagaidām reti kurš publiski runā par risinājumiem, kas apvienotu MI aģentus ar kriptomaksājumiem vai autonomām finanšu sistēmām.
Tikmēr pasaulē kļūst arvien skaidrāk redzams, ka cīņa vairs nav tikai par to, kurš radīs gudrāko MI modeli. Liela daļa konkurences notiek ap infrastruktūru, datu centriem, enerģiju, maksājumu sistēmām un spēju automatizēt ekonomiskos procesus. Tieši šeit mazām valstīm vēl ir iespēja atrast savu nišu, ja vien ir pietiekami ātra reakcija un skaidra stratēģija.
No valdības puses Latvijā pēdējos gados redzama lielāka interese par digitalizāciju un MI attīstību, taču uzņēmēji bieži norāda, ka praktisks atbalsts joprojām atpaliek no realitātes tempu. Kamēr citas valstis jau eksperimentē ar regulējumu MI risinājumiem un digitālajiem aktīviem, Latvijā inovāciju vide bieži joprojām sastopas ar piesardzību, lēniem procesiem un neskaidriem noteikumiem.
Ja MI aģenti patiešām kļūs par pilnvērtīgiem ekonomikas dalībniekiem, tas mainīs ne tikai finanšu tehnoloģijas, bet arī darba tirgu, uzņēmējdarbību un valstu konkurētspēju kopumā. Jautājums vairs nav par to, vai šādas tehnoloģijas parādīsies, bet gan, kuras valstis būs gatavas tās izmantot savā labā, bet kuras atkal paliks skatītāju lomā.
(1*) Agent Payments Protocol (AP2) ir Google izstrādāts atvērts protokols, kas radīts, lai nodrošinātu drošus un uzticamus maksājumus, kurus lietotāja vārdā veic mākslīgā intelekta (MI) aģenti. Šis protokols kalpo kā vienots ietvars, kas ļauj MI aģentiem, tirgotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties.
(2*) x402 ir atvērts maksājumu protokols, ko izstrādājis Coinbase, lai iespējotu tūlītējus, automātiskus maksājumus tieši caur HTTP protokolu. Tas atdzīvina desmitgadēm ilgi neizmantoto HTTP statusa kodu 402 (Payment Required), pārvēršot to par funkcionālu maksājumu slāni internetā
(3*) Mašīnu maksājumu protokols (Machine Payments Protocol jeb MPP) ir atvērts standarts, ko 2026. gada martā ieviesa uzņēmumi Stripe un Tempo, lai iespējotu autonomus maksājumus starp mākslīgā intelekta (AI) aģentiem un mašīnām bez cilvēka iejaukšanās
