Kuras profesijas būs vajadzīgas vienmēr: mākslīgais intelekts šeit būs bezspēcīgs
Neironu tīkli jau prot sastādīt vēstules, rakstīt kodu, plānot mūsu dienu, un daudzi ne bez pamata baidās, ka drīz paliks bez darba. Taču mākslīgajam intelektam (MI) ir vājā vieta, un tā ir reālā, fiziskā pasaule.
Kura profesija tiek uzskatīta par visvairāk aizsargāto pret mākslīgo intelektu?
Amerikāņu platforma GoTu novērtēja 30 profesijas pēc vairākām pazīmēm, cik lielā mērā tās var automatizēt, cik tajās ir brīvu darbvietu un, cik viegli ir atrast stabilu darbu. Tomēr par galveno faktoru izrādījās cilvēku komunikācija. Jo vairāk darbs prasa klātienes kontaktu “aci pret aci”, jo grūtāk ir aizstāt cilvēku ar programmu.
Par pašu drošāko profesiju pētījumā tika nosaukts fizioterapeits, speciālists, kurš palīdz atveseļoties pēc traumām un operācijām. Risks, ka viņu aizstās tehnoloģijas, ir tikai 10%, viszemākais rādītājs visā sarakstā. Savukārt bezdarba līmenis šajā jomā ir niecīgi 0,6%.
Loģika ir vienkārša: fizisku kontaktu nav iespējams lejupielādēt. Turklāt parasts pieskāriens ir tik svarīgs veselībai. Tērzēšanas robots (čatbots) viegli ģenerēs rehabilitācijas vingrinājumu sarakstu, taču tas neveiks traumēta ceļgala testu un neizmasēs muskuli ar rokām. Tāpēc fizioterapeita darbs joprojām spītīgi paliek cilvēka ziņā.
10 profesijas ar minimālu automatizācijas risku, kuras MI nespēs aizstāt
Pārējās reitinga pozīcijas liecina par vienu un to pašu. Ja jūsu darbs ir saistīts ar neprognozējamu vidi, manuālu darbu vai cilvēkiem krīzes situācijās, jūs esat drošībā.
Saraksta augšgalā likumsakarīgi ierindojušies ķirurgi, zobārsti un psihologi. Un tas ir loģiski: lai gan MI zina vairāk nekā ārsti, tas nepateiks jums pārliecinošu un precīzu diagnozi un neveiks operāciju. Taču runa nav tikai par slimnīcām.
Reitingā iekļuvuši arī būvdarbu vadītāji, jo programma nespēj fiziski pārvaldīt haosu būvlaukumā vai strīdēties ar betona piegādātāju. Jā, robotus jau māca strādāt reālās ražotnēs, taču būvniecība joprojām ir pārāk neprognozējama. Savukārt policisti saglabā 0,0% bezdarba līmeni, jo reāliem ārkārtas gadījumiem ir nepieciešama intuīcija, ko kods pagaidām nespēj atkārtot.
Lūk, kā izskatās desmit stabilākās profesijas (norādīts automatizācijas risks un bezdarba līmenis):
- Fizioterapeiti — aizstāšanas risks 10%, bezdarbs 0,6%
- Ķirurgi — 10%, 0,2%
- Zobārsti — 8%, 0,9%
- Būvdarbu vadītāji — 13%, 1,8%
- Policisti, operatīvie darbinieki, izmeklētāji — 13%, 0,0%
- Psihologi — 20%, 0,3%
- Informācijas drošības speciālisti — 53%, 2,1%
- Zobu higiēnisti — 39%, 0,4%
- Sociālie darbinieki — 12%, 2,1%
- Juristi — 31%, 0,8%
Interesanti, ka dažām profesijām no saraksta automatizācijas risks ir augsts, piemēram, kiberdrošības speciālistiem tas ir veseli 53%. Tomēr pieprasījums pēc viņiem aug tik strauji, ka automatizācijas risks pagaidām nešķiet galvenā problēma: 10 gadu laikā darbvietu skaits šajā jomā ir audzis par 29%, un speciālistu joprojām trūkst visiem uzdevumiem, īpaši tagad, kad parādās pat datorvīrusi ar iebūvētu MI.
Kas padara profesiju noturīgu pret MI?
Aizsardzība pret mākslīgo intelektu nenozīmē slēpšanos no ekrāna. Gluži pretēji, tā ir spēja darīt to, kur programmas pagaidām ir bezcerīgas. Parasti tas ir trīs lietu kopums:
- Gadiem ilga šauras nozares izglītība un pieredze, ko nevar vienkārši augšupielādēt sistēmā;
- Roku darbs, kur viss ir neprognozējams;
- Dzīva komunikācija un cilvēciska līdzdalība grūtā brīdī.
Pie pēdējā pieskaitāma pat parasta tērzēšana par niekiem. Daudzi izliekas, ka viņiem nepatīk sarunas par laikapstākļiem, taču tieši šī nepiespiestā saruna ienes cilvēcību smagās situācijās.
Atbildība par lēmumiem un kļūdām: kāpēc MI nevar pilnībā aizstāt ārstu vai juristu?
Ir vēl kāds faktors, par kuru iedomājas reti, tā ir atbildība. Programma viegli atradīs vajadzīgo dokumentu vai pamanīs draudus sistēmā, taču tā nevar uzņemties vainu, ja kaut kas noiet greizi.
Kad uz spēles ir likta dzīvība, veselība vai juridiski saistošs lēmums, algoritmu nevar saukt pie atbildības. Neironu tīklu nevar iesūdzēt tiesā. Tāpēc sabiedrībai vienmēr būs vajadzīgs dzīvs cilvēks, kurš uzliks parakstu un uzņemsies galīgo atbildību.
Jo vairāk darbā ir īstā, fiziskā un cilvēciskā, jo mierīgāk var raudzīties uz tehnoloģiju attīstību. MI lieliski pārņem ekrāna rutīnu, taču roku darbs, cilvēciskā līdzdalība un atbildība par rezultātu pagaidām paliek mūsu ziņā un to labi parāda to uzņēmumu pieredze, kuri jau ir mēģinājuši aizstāt cilvēkus ar neironu tīkliem.
Kāda situācija šobrīd ir Latvijā šajā jautājumā?
Latvijā tendences lielā mērā sakrīt ar globālajiem pētījumiem, taču mūsu tirgum ir sava specifika, ko nosaka demogrāfija un ekonomikas struktūra.
Akūts “cilvēcisko” profesiju trūkumus: Tekstā minētās profesijas Latvijā ir nevis apdraudētas, bet gan piedzīvo hronisku darbaspēka deficītu. Latvijā ir milzīgs trūkums pēc medicīnas personāla (tostarp fizioterapeitiem, māsu palīgiem un ārstiem), sociālajiem darbiniekiem un policistiem. Šajās jomās algas tiek pakāpeniski celtas, un MI šeit tiek skatīts nevis kā drauds, bet gan kā potenciāls palīgs, kas varētu noņemt milzīgo birokrātijas un papīru darba nastu, lai speciālisti varētu vairāk laika veltīt pacientiem/klientiem.
Būvniecība un amatnieki: Latvijā (tāpat kā citur Baltijā) labi būvdarbu vadītāji, galdnieki, elektriķi un santehniķi ir zelta vērtē. To pieprasījumu MI neietekmē, jo Latvijas būvniecības un renovācijas tirgū katrs objekts ir individuāls un prasa nestandarta risinājumus uz vietas.
Kiberdrošība un IT: Latvijā kiberdrošības joma (ko uzrauga tādas iestādes kā Cert.lv) ir kritiski svarīga ģeopolitiskās situācijas dēļ. Pieprasījums pēc drošības speciālistiem ir milzīgs. Lai gan MI palīdz automatizēt uzbrukumu atvairīšanu, ekspertu trūkums valstī joprojām ir izteikts.
Juridiskā un administratīvā joma: Latvijas tiesību sistēma un valsts pārvalde diezgan smagnēji un piesardzīgi integrē MI rīkus. Lai gan juristu palīgiem un rutīnas dokumentu tulkotājiem darba specifika mainās (jāmācās strādāt kopā ar MI), gala lēmumu un parakstu tiesības Latvijas likumdošanā paliek tikai un vienīgi fiziskām personām.
Valsts politika: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija savās prognozēs uzsver, ka nākotnē arvien svarīgākas kļūs tā saucamās “mīkstās prasmes” (soft skills), empātija, kritiskā domāšana, komandas vadība un emocionālā inteliģence, kuras Latvijas izglītības sistēmā tagad mēģina integrēt jau skolas solā, apzinoties, ka mehānisku zināšanu iekalšanai vairs nav vērtības.
