Londonas kriptogrāfijas kompānijas Post Quantum ģenerāldirektors Andersens Čengs paziņojis, ka kvantu dators trīs gadu laikā var “uzlauzt” blokķēdi.
Čenga kompānija Post Quantum strādāja pie slepeniem terorisma apkarošanas projektiem NATO, Lielbritānijas valdības sakaru centra un Lielbritānijas nacionālās datordrošības centra labā. Post Quantum pašlaik ir vadošais terorisma apkarošanas tehnoloģiju piegādātājs Lielbritānijas valdībai.
Sniedzot komentāru Decrypt, Čengs teica, ka, izmantojot kvantu datorus, hakeri varēs iegūt upura slēgtās atslēgas – un tas grauj visu sistēmu, jo blokķedē nav starpnieku, kas varētu identificēt, ka transakciju ir veicis noziedznieks. Viņš teica:
Visa digitālo valūtu pasaule ir balstīta uz uzticēšanos atslēgu paraksta drošībai. Ja šī uzticēšanās pazudīs, tad jūsu bitkoina cena uzreiz kļūs par nulli.
Čenga paredzētais laiks ir daudz biedējošāks nekā citu speciālistu prognozes. Kvantu skaitļošanas kompānijas IonQ ģenerāldirektors Stjuarts Allens sagaida, ka kvantu skaitļošana varētu būt blokķēdes problēma pēc desmit gadiem; Ethereum vadošais pētnieks Denijs Raiens dod 20 līdz 30 gadus.
Bet Raiens un Allens ir no ASV. Šī valsts, pēc Čenga teiktā, atpaliek no pārējās pasaules kvantu skaitļošanas ziņā. Kad ASV piešķīra 1 mljrd. $ kvantu skaitļošanas pētījumiem (2018. gada beigās), tad Ķīna gadu iepriekš tam bija iztērējusi 10 mljrd. $. Atsaucoties uz saviem avotiem Lielbritānijas izlūkošanā – Lielbritānija, pēc Čenga teiktā, ir viena no līderēm kvantu skaitļošanā, – viņš teica: “Manā saziņas lokā no vairākiem cilvēkiem esmu dzirdējis, [ka kvantu skaitļošana kļūs par draudu] mazāk nekā piecu gadu laikā”.
Čengs paskaidroja, ka tie, kas runā par kvantu draudiem pēc desmitiem gadu, savus pieņēmumus veic, pamatojoties uz to, kas ir zināms par komerciāli pieejamiem kvantu datoriem (tādiem kā Google Sycamore).
Taču patiešām bīstami ir slepenie valdību projekti, kas var tikt speciāli izstrādāti konkrētas problēmas risināšanai (piemēram, šifrēšanai) bez jebkāda komerciāla mērķa. “Tas var būt dators futbola stadiona lielumā, kas paslēpts kaut kur zem zemes. Kamēr tas nesāks uzlauzt šifrēšanu – kurš to zinās?.. Šie puiši klusēs. Kādēļ viņiem teikt pasaulei, kas viņi ir izstrādājuši tādu lietu, kas var uzlauzt sakarus starp ASV un Lielbritāniju, vai informāciju par biržu tirdzniecību vai bitkoina transakcijām”, – viņš teica. Kamēr visa pasaule to uzzinās, iespējams, jau būs par vēlu.
Bijušais ASV BMC sakaru oficieris Robs Kempbels saka, ka kvantu draudi ir viena no galvenajām prioritātēm nacionālās drošības institūcijām visā pasaulē. “Nav nekā svarīgāka. Tas ir kā kosmosa sacīkstes”, – viņš teica.
Tāpat kā Čengs – viņš tagad strādā komercsfērā (kompānijā Med Cybersecurity), tomēr viņa iepriekšējā darba pieredze liek domāt, ka “kvantu pārākums” tika sasniegts ilgi pirms Google paziņojuma.
Kempbels norāda uz NDA prasību līdz 2015. gadam nodrošināt kvantnoturīgus risinājumus un miljardiem dolāru, kurus valdības visā pasaulē iegulda kvantu skaitļošanas laboratorijās (piemēram, Ķīnas 10 mljrd. $ vērtajā kvantu laboratorijā).
Labākā aizsardzība no kvantu datoriem – šifrēšanas metožu izstrāde, kas būs noturīgas pret jaudīgajiem kvantu datoriem. ASV Nacionālais standartu un tehnoloģiju institūts pašreiz rīko konkursu par tādas metodes izstrādi, bet var būt nepieciešami gadi līdz tiks atrasts risinājums.
Čengs saka, ka tikmēr viņš nevēlas riskēt un labāk izvēlas papīra banku izrakstus, nevis digitālos: “Ja [banku] “uzlauzīs” un cilvēki nezinās savus banku kontus, tad es vismaz būšu pirmais rindā ar papīra izrakstiem”. Par to viņš reiz minēja sarunā ar lielas investīciju bankas iepirkumu daļas vadītāju un fondu biržas tehnisko direktoru. Izrādās – arī viņi priekšroku dod papīra izrakstiem.
