Līzingā esoša auto nobraukuma limits – kas notiek, ja tas tiek pārsniegts?
Finanšu līzinga gadījumā pēc līguma termiņa beigām automašīna kļūst par līzinga ņēmēja īpašumu. Savukārt operatīvais līzings paredz automašīnas lietošanu uz noteiktu laiku, piemērojot arī nobraukuma ierobežojumu. Tas palīdz gan precīzāk noteikt ikmēneša maksājumu, gan novērtēt automašīnas paredzamo vērtību līguma termiņa beigās. Luminor Līzings eksperts Lauris Vēveris skaidro, kā tiek noteikts nobraukuma limits, kāpēc tas ir svarīgs un kas klientam jāņem vērā, ja faktiskais nobraukums izrādās lielāks par plānoto.
Universāls nobraukuma limits, kas derētu ikvienam autovadītājam, nepastāv – tas ir atkarīgs no automašīnas lietošanas paradumiem un ikdienas vajadzībām. Tajā pašā laikā auto nobraukums ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas ietekmē automašīnas vērtību. Līdzās transportlīdzekļa vecumam un tehniskajam stāvoklim tas ļauj novērtēt tā nolietojumu – jo lielāks nobraukums, jo zemāka ir automašīnas vērtība. Ja auto galvenokārt tiek izmantots pārbraucieniem pilsētas ietvaros, auto gada nobraukums parasti būs mazāks nekā gadījumos, kad tiek mēroti garāki attālumi vai ja auto izmanto darba vajadzībām. Tāpēc pirms operatīvā līzinga līguma noslēgšanas ir svarīgi pēc iespējas precīzāk prognozēt plānoto gada nobraukumu.
Plānotā nobraukuma aprēķins
Operatīvā līzinga gadījumā nobraukuma limits tiek noteikts, vienojoties ar klientu. Tas ietekmē automašīnas atlikušo vērtību līguma termiņa beigās un līdz ar to arī ikmēneša līzinga maksājumu. Parasti piecu gadu līzinga periodā tiek noteikts nobraukuma limits līdz 80 000 km, kas vidēji veido ap 16 000 km gadā. Luminor pieredze rāda, ka privātpersonas gadā vidēji nobrauc aptuveni 20 000 km.
Ko nozīmē nobraukuma limita pārsniegšana?
Līzinga periodā ieteicams regulāri sekot līdzi automašīnas nobraukumam, lai pārliecinātos, ka tas atbilst sākotnēji plānotajam. Ja kļūst skaidrs, ka noteiktais nobraukuma limits līguma darbības laikā varētu tikt pārsniegts, par to vēlams savlaicīgi informēt līzinga devēju. Izvērtējot līdzšinējos auto lietošanas paradumus un nākotnes plānus, iespējams novērtēt, vai nepieciešams pārskatīt noteikto nobraukuma limitu.
Tomēr ar nobraukuma limita palielināšanu nevajadzētu steigties. Atsevišķos gados automašīna var tikt izmantota intensīvāk nekā ierasts, bet vēlāk nobraukums var samazināties. Ja sākotnēji plānots automašīnas gada nobraukums ap 20 000 km un tas ilgstoši pārsniedz plānoto, tad ir skaidrs, ka arī turpmāk transportlīdzeklis tiks izmantots tikpat intensīvi, ieteicams savlaicīgi pārskatīt līguma nosacījumus, lai līguma termiņa beigās nerastos papildu izmaksas.
Operatīvā līzinga līgumos par nobraukuma limita pārsniegšanu parasti tiek piemērota maksa par katru papildus nobraukto kilometru. Tās apmērs ir atkarīgs no auto pārdevēja un līguma nosacījumiem, taču vidēji tas var sasniegt līdz 30 centiem par kilometru. Lai izvairītos no neparedzētām izmaksām, svarīgi regulāri sekot līdzi automašīnas nobraukumam, iepazīties ar līguma nosacījumiem un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi sazināties ar līzinga devēju.
