Pašam savs pensiju 4. līmenis: kā spēt krāt papildus?
Papildus trim pensiju līmeņiem arvien lielāku nozīmi iegūst arī citas ilgtermiņa uzkrājumu pieejas: pārdomāti ilgtermiņa ieguldījumi, regulāri uzkrājumi un citi finanšu risinājumi, kas ļauj naudai pelnīt naudu. Ņemot vērā dažādus izaicinājumus, eksperti atgādina, ka tikai ar valsts pensiju laiskām vecumdienām nepietiks – papildu kapitāls vecumdienās var sniegt lielāku finansiālās drošības sajūtu. To var dēvēt par savu 4. pensiju līmeni – paša veidotu papildinājumu esošajai pensiju sistēmai, norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Latvijas iedzīvotāji joprojām izvēlas piesardzīgu pieeju
Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām priekšroku dod drošākiem un vienkāršāk saprotamiem risinājumiem – naudas uzkrāšanai kontā vai krājkontā. Luminor bankas aptauja* liecina, ka 15 % iedzīvotāju pensijai krāj krājkontā vai izmanto krājrīku. Savukārt ieguldījumus veic tikai 10 % aptaujāto iedzīvotāju.
Naudas uzkrāšana kontā vai kādā citā krājrīkā var būt piemērota īstermiņa drošības spilvena veidošanai, piemēram, neparedzētiem izdevumiem, taču ilgtermiņā ar to vien parasti nepietiek kapitāla audzēšanai. Inflācijas ietekmē naudas pirktspēja samazinās, tāpēc ilgtermiņa mērķiem ir vērts apsvērt risinājumus, kas dod iespēju līdzekļiem pelnīt. Tieši tāpēc būtiski ir nodalīt īstermiņa uzkrājumus no ilgtermiņa ieguldījumiem. Drošības rezervei jābūt viegli pieejamai, savukārt līdzekļus, kas paredzēti nākotnei un nebūs nepieciešami tuvākajos gados, iespējams ieguldīt ar ilgāku termiņu un lielāku potenciālo atdevi.
Kā veidot savu “pensiju 4. līmeni”?
Veidojot papildu uzkrājumus vecumdienām, būtiski ir domāt nevis par vienu “pareizo” ieguldījumu veidu, bet gan par sabalansētu pieeju. Katram finanšu instrumentam ir savas priekšrocības, riski un piemērotākais ieguldījumu termiņš, tāpēc svarīgi izvēlēties risinājumus, kas atbilst mērķiem, vecumam, ienākumiem un gatavībai uzņemties risku.
Viens no zināmākajiem ieguldījumu veidiem joprojām ir akcijas – iespēja kļūt par uzņēmumu līdzīpašnieku un ilgtermiņā pelnīt no uzņēmumu vērtības pieauguma vai dividendēm. Daļa ieguldītāju izvēlas labi zināmu starptautisku uzņēmumu akcijas, citi priekšroku dod Baltijas tirgum, kas ir tuvāks un saprotamāks. Līdzās akcijām portfelī var iekļaut arī obligācijas, kas parasti ir konservatīvāks ieguldījumu veids un var palīdzēt līdzsvarot portfeļa svārstības, nodrošinot paredzamākus ienākumus. Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķu akciju vai obligāciju izvēle prasa zināšanas, laiku un izpratni par riskiem, tāpēc iesācējiem piemērotāks risinājums bieži ir ieguldījumu fondi vai biržā tirgotie fondi jeb ETF. To popularitāte pēdējās desmitgadēs ir augusi, jo tie ļauj ar salīdzinoši nelielām izmaksām ieguldīt plašā uzņēmumu, nozaru vai reģionu lokā. Tas palīdz mazināt risku, kas rodas, ieguldot tikai vienā uzņēmumā vai nozarē, un ir viens no labākajiem veidiem, kā ilgtermiņā veidot diversificētu ieguldījumu portfeli.
Papildu uzkrājumu veidošanā daļa cilvēku raugās arī uz alternatīviem ieguldījumu veidiem, piemēram, nekustamo īpašumu. Tas var kalpot gan kā ilgtermiņa vērtības saglabāšanas instruments, gan kā ienākumu avots, piemēram, īpašumu izīrējot, tomēr jāņem vērā lielāks sākotnējais kapitāls un nepieciešamās uzturēšanas izmaksas. Savukārt vēl citus ieguldījumus – piemēram, dārgmetālus, kolekcionējamus priekšmetus vai kriptoaktīvus – būtu vēlams uztvert tikai kā nelielu daļu no plašāka portfeļa, jo tie prasa specifiskas zināšanas un augstāku piesardzību.
*Luminor bankas aptauja veikta 2026. gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 1004 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
