Reinis Znotiņš: īstais brīdis restartēt valsts IT sistēmas pamatus
Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors
Pēdējā laikā ziņas par ķibelēm valsts IT projektos kļuvušas gandrīz par rutīnu. Ja Igaunija sevi jau vairākus gadus pasaulē piedāvā sevi kā IT lielvalsti, tad Latvijas stāsts vismaz pagaidām nav tik pārliecinošs. Aizkavēti projekti, sadārdzināti iepirkumi un skaļas izmeklēšanas rada zaudējumus valsts budžetam un grauj uzticēšanos publiskajai pārvaldei. Tas neizbēgami ietekmē arī investoru uztveri par Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Parasti pēc šādiem skandāliem tiek meklētas atbildīgās amatpersonas vai solīti jauni kontroles mehānismi. Taču daudz retāk tiek uzdots jautājums – vai problēma nav pašās sistēmās, kurās glabājam datus un organizējam procesus? Tieši šajā kontekstā Latvijai būtu vērts nopietnāk paskatīties uz blokķēdes tehnoloģiju un izvērtēt tās piedāvātās iespējas.
Kāpēc valsts datiem vajag lielāku caurskatāmību?
Kad dati un finanšu plūsmas glabājas slēgtos, centralizētos serveros, sistēma kļūst neaizsargāta pret manipulācijām. Turpretim blokķēdes tehnoloģija piedāvā decentralizētāku un caurskatāmāku datu reģistru, kas būtiski samazina korupcijas riskus.
Iedomāsimies, ka publisko iepirkumu dati vai Valsts zemes dienesta kadastra ieraksti tiek pārcelti uz blokķēdes pamata, kur katra izmaiņa ir izsekojama un saglabā vēsturi. Šādā gadījumā būtu daudz grūtāk nemanāmi veikt labojumus vai mainīt informāciju pēc fakta. Protams, neviena tehnoloģija pati par sevi korupciju neizskauž, taču tā var būtiski uzlabot caurskatāmību un samazināt iespējas manipulēt ar datiem.
Sakārtota valsts datu infrastruktūra nav tikai drošības jautājums. Tā ir pamats daudz lielākai ekonomiskajai iespējai – reālo aktīvu tokenizācijai jeb RWA. Tokenizācija nozīmē fizisku aktīvu, piemēram, nekustamā īpašuma pārvēršanu digitālos tokenos. Praksē tas nozīmē, ka cilvēks ar dažiem simtiem eiro varētu ieguldīt īpašumos, kas līdz šim bija pieejami tikai lieliem investoriem.
Kā piesaistīt kapitālu nekustamā īpašuma sektoram?
Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) šajā nišā dominē tikai dažas valstis, galvenokārt, Luksemburga un Lihtenšteina. Konkurence joprojām ir zema un Baltijas reģionā šī joma vēl nav attīstīta, tādēļ savlaicīgi un pārdomāti lēmumi ļautu mums nostiprināt pozīcijas starp valstīm, kas aktīvi attīsta digitālo aktīvu tirgu.
Ja Latvija būtu starp pirmajām valstīm Eiropā, kas spēj savienot uzticamu valsts datu infrastruktūru ar skaidru tokenizācijas regulējumu, mums būtu iespēja ieņemt redzamu vietu šajā augošajā tirgū. Ārvalstu un vietējie investori varētu viegli iegādāties nekustamā īpašuma daļas digitālā formātā. Tas palīdzētu “iekustināt” pašlaik stagnējošo vietējo biržu un reģionālo nekustamo īpašumu tirgu. Pats galvenais – darījumi notiktu ātrāk, lētāk un bez liekas birokrātijas. Tas nozīmētu simtiem miljonu eiro papildus līdzekļu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum. Tas nozīmētu gan esošā mājokļu fonda atjaunošanu, gan tūkstošiem mūsdienīgu un energoefektīvu jauno mājokļu.
Galvenie šķēršļi nav tehnoloģiski
Ceļā uz šo mērķi ir jāpārvar divi būtiski šķēršļi. Pirmais ir pārlieku smagnējā ES regulācija un uzraudzība. Kriptoaktīvu pakalpojumu likums jau ir pieņemts. Latvijā ir viena no zemākajām MiCA licenses uzraudzības maksām ES – līdz 0,6% no bruto ieņēmumiem. Tas ir labs solis un spēcīgs arguments sarunās ar investoriem. Tomēr atbilstības (compliance) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības joprojām ir smagākas nekā ASV vai Apvienotajā Karalistē. Tur licencēšana notiek ātrāk. Mums nav jābūt stingrākiem par amerikāņiem. Uzraudzībai jābūt samērīgai, lai uzņēmumi izvēlētos reģistrēties Rīgā, nevis Londonā.
Otrais šķērslis ir vietējo komercbanku attieksme. Lielajām bankām Baltijā trūkst intereses pat vairāk iepazīties ar Web3 nozari un to izpētīt. Tas gan ir paradokss, jo viņu mātesuzņēmumi Eiropā aktīvi strādā pie stabilo kriptovalūtu (stablecoin) projektiem. Kamēr vietējās filiāles demonstrē iesīkstējušu un pārāk konservatīvu domāšanu, Latvijas Web3 uzņēmumi ir spiesti kontus atvērt kaimiņvalstīs – Lietuvā vai Polijā. Par laimi, tirgū parādās elastīgākas vietējās bankas kā Magnetiq Bank un Industra, kas saredz šo nišu un aktīvi sadarbojas ar jauno ekonomikas nozari.
Interese ir. Vai sekos rīcība?
Pieprasījums pēc pārmaiņām ir reāls. Kopš Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) restarta 2023.gadā, nozare ir izaugusi desmitkārtīgi. Patlaban asociācija apvieno gandrīz 40 uzņēmumus, tostarp lielus fintech spēlētājus no Polijas un Turcijas, kas izvēlas Latvijā kā vārtus uz Eiropu. Viņi vēlas atvērt birojus Rīgā, algot vietējos programmētājus un juristus, kā arī maksāt nodokļus Latvijai. Jāņem vērā, ka vidējais algas apmērs šajās nozarēs ir ievērojami lielāks nekā vidēji Latvijā.
Nesenajā UN:BLOCK Europe 2026 konferencē politiķi deva vairākus konkrētus solījumus. Viņi apņēmās izstrādāt tokenizācijas regulējumu un samazināt kapitāla pieauguma nodokli līdz 10% vai pat to pilnībā atcelt. Nodokļu samazināšana ir kritiska, jo tā ļautu sabiedrībai ilgtermiņā kļūt turīgākai, investējot jau vienreiz ar nodokļiem aplikto algu. Zemāks nodoklis motivētu iedzīvotājus vēl aktīvāk investēt. Tas, savukārt, palīdzētu uzkrāt vietējo kapitālu un audzēt Latvijas ekonomiku.
Nākamais solis būs šo iniciatīvu praktiska īstenošana un to ietekmes novērtēšana. Blokķēde nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās visas valsts pārvaldes vai ekonomikas problēmas, taču tā ir viena no tehnoloģijām, kas Latvijai var palīdzēt kļūt caurskatāmākai, efektīvākai un pievilcīgākai investoriem. Mums ir jāspēj notiekošās pārmaiņas izmantot savā labā.
