Saūda Arābija tokenizē savu ekonomiku
Faisals Monajs, Saūda Arābijas lielākās tokenizācijas platformas vadītājs, digitālo maksājumu nākotnei ticēja vēl pirms Bitcoin debijas 2009. gadā. Jau 2007. gadā viņš vadīja vērienīgu Saūda Arābijas maksājumu sistēmas modernizāciju, pārceļot aptuveni 4 triljonu dolāru vērtus finanšu norēķinus no skaidras naudas aprites uz digitālu infrastruktūru.
Pirms SADAD (1*) izveides 2004. gadā aptuveni 70% visu rēķinu maksājumu valstī tika veikti skaidrā naudā fiziskās filiālēs. Cilvēkiem stundām ilgi nācās stāvēt rindās, lai samaksātu komunālos pakalpojumus. Monajs šo problēmu atrisināja, savienojot visas valsts bankas un lielākos pakalpojumu sniedzējus vienotā digitālā platformā.
Monajs, kuru Persijas līča reģionā dēvē par Saūda Arābijas finanšu infrastruktūras arhitektu, izveidoja sistēmu, kas 2025. gadā apstrādāja vairāk nekā 14,5 miljardus transakciju aptuveni 250 miljardu dolāru vērtībā.
Ambiciozs plāns līdz 2030. gadam
Plašā intervijā CoinDesk viņš atklāja, ka viņa uzņēmums droppRWA jau nodrošinājis 12,5 miljardu dolāru mandātus reālo aktīvu (RWA) ieviešanai blokķēdē.
“Līdz 2030. gadam Saūda Arābija parādīs to, ko pārējā pasaule vēl tikai apspriež, ka suverēna tokenizācija var darboties kā pilnvērtīga valsts finanšu infrastruktūra,” paziņoja Monajs.
droppRWA vadītājs uzskata, ka norēķini ar steiblkoiniem nekustamā īpašuma sektorā būs pieejami jau tuvāko četru gadu laikā. Vairākas G20 valstis vēlāk pieņems regulējumus un infrastruktūras modeļus, kurus Saūda Arābija ieviesīs pirmā.
Līdz 2026. gada vidum steibilo monētu tirgus kapitalizācija pārsniedza 300 miljardus dolāru, bet transakciju apjoms 2025. gadā pārsniedza 30 triljonus dolāru, liecina Eiropas Centrālās bankas maija ziņojums. Tikmēr tokenizēto aktīvu tirgus joprojām ir agrīnā stadijā, taču tā vērtība jau sasniedz aptuveni 25 miljardus dolāru.
Nekustamā īpašuma revolūcija
“Infrastruktūras jautājums tiks atrisināts,” uzsvēra Monajs. “Galvenā atšķirība ir starp aktīva vienkāršu digitalizēšanu un pilnvērtīgas tirgus infrastruktūras izveidi, kas šo aktīvu padara investējamu.”
Monajs piedalījās arī pasaulē pirmā tokenizētā īpašumtiesību darījuma realizācijā. 4. februārī veiktais nekustamā īpašuma darījums caur droppRWA platformu pierādīja, ka blokķēde spēj samazināt darījumu norēķinu laiku no vairākām dienām līdz dažām sekundēm, pārvēršot iepriekš mazlikvīdus fiziskos aktīvus par augsti likvīdiem programmējamiem aktīviem.
“Pēc šī posma veiksmīgas realizācijas infrastruktūru plānots plaši ieviest visā karaļvalsts vairāku triljonu dolāru nekustamo īpašumu portfelī, tostarp īpašās investīciju zonās,” sacīja Monajs.
Tokenizēt plānots arī enerģētiku un rūpniecību
Taču runa nav tikai par nekustamo īpašumu. Monajs plāno tokenizēt arī citus ekonomikas sektorus: enerģētiku, ražošanu un citas nozares. Viņš uzsver, ka Persijas līča valstis to uztver kā stratēģisku veidu, kā aizsargāt bagātību no ekonomiskām krīzēm.
ASV Volstrīta arī cenšas kļūt par tokenizācijas līderi, šajā jomā aktīvi darbojas JPMorgan, BlackRock un citi finanšu giganti. Tikmēr tokenizēto ASV valsts obligāciju tirgus maijā sasniedza rekordaugstu līmeni, 15,5 miljardus dolāru.
Pēc Monaja domām, tokenizācija ļauj samazināt riskus un palielināt ekonomikas noturību. “Kad tirgi ir mierīgi, tokenizācija paaugstina efektivitāti. Kad tirgi piedzīvo stresu, tā kļūst par drošības līmeni,” viņš skaidroja.
Konflikti un finanšu sistēmu noturība
Viņš uzskata, ka nākotnē tieši tokenizācija kļūs par efektīvāku nacionālās bagātības pārvaldības modeli, īpaši brīžos, kad tradicionālā finanšu infrastruktūra saskaras ar spiedienu.
Komentējot konfliktu Irānā un globālo nestabilitāti, Monajs norādīja, ka kriptovalūtu tirgi konfliktu laikā bieži paliek vienīgie funkcionējošie tirgi, kamēr tradicionālās biržas tiek slēgtas.
“Pēc pirmajiem triecieniem kriptotirgi faktiski bija vienīgie aktīvie tirgi,” viņš sacīja. Taču viņa mērķis neesot veicināt spekulatīvu kriptotirdzniecību, bet gan izveidot nepārtraukti funkcionējošu infrastruktūru regulētiem kapitāla tirgiem.
Vienlaikus Monajs noliedza ideju par pilnīgu atteikšanos no ASV dolāra Persijas līča valstīs.
“Dolārs joprojām ir dziļi iesakņojies reģionā un tā tas saglabāsies. Taču Persijas līča valstis vēlas ātrāku un suverēnāku norēķinu infrastruktūru, kas darbotos paralēli esošajām sistēmām,” viņš uzsvēra.
Stabilās monētas kļūs par finanšu infrastruktūras pamatu
Svarīga loma šajā stratēģijā būs steiblkoiniem. Monajs gan brīdina par pārmērīgu koncentrēšanos uz ienesīguma produktiem.
“Brīdī, kad rezerves tiek izmantotas peļņas gūšanai, garantija kļūst nosacīta,” viņš sacīja, uzsverot, ka Saūda Arābijas prioritāte ir droša norēķinu infrastruktūra, nevis spekulācija.
Līdz 2026. gada beigām Saūda Arābijā plānots ieviest norēķinus ar stabilajām monētām nekustamā īpašuma tirgū. Sadarbībā ar kapitāla tirgus regulatoriem un centrālo banku attīstītāji varēs piesaistīt globālo kapitālu dažu minūšu laikā, nevis dienās.
Pasaule tuvojas jaunai finanšu ērai
Faisalam Monajam ceļš no pirmajiem SADAD digitālajiem maksājumiem 2004. gadā līdz karaļvalsts enerģētikas un zemes aktīvu tokenizācijai 2026. gadā ir viens nepārtraukts attīstības process.
Viņš uzskata, ka līdz 2030. gadam pasaule vairs nejautās, kā darbojas blokķēde, bet gan apbrīnos, ko tā spēj paveikt.
(1*) SADAD ir valsts līmeņa elektronisko maksājumu sistēma Saūda Arābijā, ko 2004. gadā izveidoja Saūda Arābijas Centrālā banka (SAMA).
