Septiņas profesijas, kas izturēs mākslīgā intelekta laikmetu
Andrejs Cinis, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas prorektors administratīvajā darbā, ekonomikas eksperts
Darba tirgus šobrīd mainās straujāk, nekā universitātes spēj pielāgot studiju programmas. Vēl pirms diviem gadiem “prompt engineering” šķita šaura, entuziastiem paredzēta niša. Šodien mākslīgais intelekts jau raksta ievērojamu daļu programmkoda pasaules lielākajos tehnoloģiju uzņēmumos un pārveido profesijas, kas vēl nesen šķita nesatricināmas.
Vidusskolu absolventi, topošie maģistranti un cilvēki, kuri apsver karjeras maiņu, saskaras ar situāciju, kurā vecā formula, izvēlies vienu profesiju un strādā tajā visu mūžu, vairs nedarbojas. Karjera kļuvusi par nepārtraukti mainīgu procesu, izvēle vairs nav tikai par to, kas tu būsi, bet par to, cik veiksmīgi spēsi augt un pielāgoties laikmetā, kurā profesijas rodas, attīstās un izzūd tikpat strauji kā tehnoloģijas, kas tās veido.
Labā ziņa, bažas, ka roboti atņems visas darbavietas, pagaidām nav piepildījušās. Pasaules Ekonomikas forums konstatē, ka tehnoloģiju attīstība pēdējo 140 gadu laikā kopumā radījusi vairāk darbvietu, nekā likvidējusi, un OECD dati liecina, ka mākslīgais intelekts līdz šim nav izraisījis masveida bezdarbu. Tomēr būtiski mainās prasmes, jo saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu “Future of Jobs Report 2025” līdz 2030. gadam būs jāatjauno 39 % darbinieku pamatprasmju.
Neviena profesija vairs nav garantija visai dzīvei. Vērtīgākā prasme nākotnes darba tirgū ir spēja nepārtraukti mācīties.
Tāpēc vērts ieskatīties, kuras profesijas 2026. gadā piedāvā vislielāko izaugsmes potenciālu un kurās jomās nepieciešama piesardzība. Tradicionāli augstākās algas maksā ASV, taču Vācija sniedz labu priekšstatu par Eiropas Savienības augstākā līmeņa darba tirgu, tāpēc rakstā abas valstis kalpo kā atskaites punkti.
Septiņas profesijas, kurām pieder nākotne
Mākslīgā intelekta inženieris
Mākslīgā intelekta inženieri otro gadu pēc kārtas ir viena no pieprasītākajām profesijām pasaulē. Tie veido nākotnes “smadzenes” tādus kā čatbotus, autonomos transportlīdzekļus un prognozēšanas sistēmas, kas arvien vairāk ienāk ikdienā. Saskaņā ar PwC 2026. gada apskatu algu piemaksa par MI prasmēm šogad sasniegusi 62 procentus un turpina augt straujāk nekā jebkad iepriekš.
ASV MI inženiera bāzes alga svārstās no 134 000 līdz 193 000 dolāru gadā, bet pieredzējušu speciālistu kopējā kompensācija ar prēmijām un akcijām var pārsniegt 240 000 dolāru. Vācijā vidējā alga ir ap 92 000 eiro, Berlīnē un Minhenē, ievērojami augstāka. Ja esi gatavs apgūt mašīnmācīšanos un lielo datu apstrādi, šī profesija piedāvā vienus no augstākajiem algu griestiem darba tirgū.
Organizāciju psihologs
Šī profesija sen vairs nav saistīta tikai ar psihoterapijas kabinetu. Organizāciju psihologi strādā uzņēmumu vadības komandās, palīdzot mazināt izdegšanu, veicināt inovācijas un veidot veselīgu organizācijas kultūru, jomā, kur darbinieku mainība izmaksā dārgi, bet stipra un funkcionējoša darba vide bieži dod lielāku atdevi nekā kārtējais tehnoloģiskais risinājums.
PwC pētījums, kas analizējis vairāk nekā miljardu darba sludinājumu 27 valstīs, rāda, ka zināšanu ietilpīgajās un specializētajās profesijās, kur MI pastiprina cilvēka lēmumu pieņemšanu, nevis to aizstāj, vakanču skaits pieaug divreiz straujāk nekā vidēji darba tirgū, bet atalgojums, par 42 % straujāk. ASV organizāciju psihologu alga ir 92 800 līdz 111 000 dolāru, pieredzējušiem speciālistiem sasniedzot 171 000 dolāru, bet Vācijā vidējā alga ir ap 97 500 eiro. Mākslīgais intelekts organizāciju psihologus neaizstās, tas kļūs par viņu darba instrumentu.
Kiberdrošības analītiķis
Digitālajā laikmetā kiberdrošības analītiķis ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma drošības balstiem. Pieaugot kiberuzbrukumu sarežģītībai, uzņēmumi un valsts iestādes drošības stiprināšanā iegulda miljardus, bet Eiropā pieprasījumu papildus pastiprina NIS2 direktīva, kas uzņēmumiem uzliek pienākumu būtiski paaugstināt kiberdrošības prasības.
ASV vidējā alga ir ap 105 000 dolāru, augstākā līmeņa ekspertiem sasniedzot 164 000 dolāru, bet Vācijā ap 90 000 eiro. Kiberdrošībā uzkrāto pieredzi automatizēt ir grūti, tāpēc šī ir profesija ar stabilu nākotni ikvienam, kuram patīk domāt kā uzbrucējam un vienlaikus aizsargāt sistēmas.
Datu zinātnieks
Dati paši par sevi vērtību nerada, tā rodas brīdī, kad kāds tos pārvērš lēmumos. Lai gan daļu datu apstrādes rutīnas automatizē mākslīgais intelekts, sarežģītu datu interpretācija un stratēģisku secinājumu formulēšana joprojām ir augsti novērtētas prasmes.
ASV datu zinātnieki vidēji pelna 118 000 līdz 130 000 dolāru gadā, bet ar spēcīgām MI prasmēm, līdz 159 000 dolāru. Vācijā vidējā alga ir 73 000 līdz 83 000 eiro, pieredzējušiem profesionāļiem pārsniedzot 100 000 eiro. Datu zinātnieks ir viens no tiem speciālistiem, kuriem mākslīgais intelekts nav konkurents, bet gan galvenais darba instruments.
Zaļās enerģijas inženieris
Ja pirms desmit gadiem zaļā enerģija šķita nākotnes projekts, šodien tā ir viens no Eiropas ekonomikas stūrakmeņiem. Vēja un saules parki, elektroautomašīnas un viedie elektrotīkli rada pieprasījumu pēc inženieriem, kuru zināšanas kļūst arvien vērtīgākas, īpaši spilgti tas redzams Vācijā, kur Volkswagen un BMW strauji pārorientējas uz programmatūrā balstītu elektroautomašīnu izstrādi.
Atjaunojamās enerģijas un elektrotransporta inženieri Vācijā pelna 70 000 līdz 105 000 eiro gadā, augsti kvalificētiem speciālistiem pārsniedzot 130 000 eiro. Pieprasījumu pastiprina arī STEM speciālistu trūkums, Vācijā šobrīd pietrūkst vairāk nekā pusmiljona darbinieku, un liela daļa deficīta saistīta tieši ar zaļo ekonomiku.
Robotika un droni
Vēl pirms dažiem gadiem robotika asociējās ar rūpnīcu konveijeriem, šodien aina ir pavisam cita, jo cilvēkveidīgie roboti, autonomās noliktavas un pašvadāmi transportlīdzekļi kļūst par ikdienu. Paralēli strauji aug arī dronu nozare, droni vairs nav hobijs, bet profesionāls instruments lauksaimniecībā, būvniecībā, enerģētikā un glābšanas dienestos.
Robotikas inženieru vidējā alga Vācijā ir 90 000 līdz 95 000 eiro, bet ASV, virs 130 000 dolāru. ASV dronu piloti pelna 82 000 līdz 113 000 dolāru, sertificēti speciālisti līdz 131 000 dolāriem, bet Vācijā vidējā alga ir ap 55 000 eiro. Šīs jomas priekšrocība ir salīdzinoši ātra sagatavošana, sertifikāciju var iegūt ievērojami īsākā laikā nekā daudzās citās tehniskajās jomās.
Veselības aprūpe
Sabiedrības novecošana ir neizbēgama, un tā uzturēs augstu pieprasījumu pēc ārstiem, māsām, fizioterapeitiem un citiem aprūpes speciālistiem. Pasaules Ekonomikas forums prognozē, ka aprūpes profesijas būs starp visstraujāk augošajām nākamajos piecos gados, bet McKinsey Health Institute prognozē, ka līdz 2030. gadam pasaulē trūks vismaz 10 miljonu veselības aprūpes darbinieku.
Lai gan mākslīgais intelekts arvien labāk diagnosticē slimības un analizē attēlus, tas nespēj aizstāt cilvēka spriestspēju un atbildību brīžos, kad jāpieņem sarežģīti lēmumi par pacienta veselību. Veselības aprūpe ir joma, kurā tehnoloģijas neaizstās cilvēku, tās kļūs par viņa palīgu.
Profesijas, kurām laiks vairs nav labvēlīgs
Runājot par profesijām, kuras iegūst no tehnoloģiju attīstības, svarīgi apskatīt arī otru pusi. Katra tehnoloģiska revolūcija rada jaunas iespējas, taču vienlaikus pārdefinē to, kas darba tirgū tiek uzskatīts par vērtīgu, un rada arī zaudētājus. Agrākās pārmaiņas, industrializācija, konveijeru ražošana, pirmais digitalizācijas vilnis, visbiežāk skāra fizisku vai stingri regulētu darbu. Šoreiz attīstību nosaka mākslīgais intelekts, un tā ietekmē īpaši strauji samazinās pieprasījums pēc profesijām, kuru pamatā ir rutīna, standartizēti procesi un viegli aprakstāmi, atkārtojami uzdevumi, tieši tie, ko algoritmam ir visvienkāršāk un visātrāk apgūt.
Kopš gada sākuma pasaulē likvidēti ap 120 tūkstošiem darbvietu tikai vienā tehnoloģiju nozarē, visvairāk skarot sākuma līmeņa pozīcijas programmēšanā, programmatūras testēšanā un klientu atbalstā, tieši tur, kur MI rīki jau spēj paveikt lielu daļu darba, kas agrāk bija jaunāko speciālistu ikdiena. Stenfordas Universitātes pētījums to apstiprina ar skaitļiem, kas parāda ka kopš 2022. gada beigām profesijās, ko visvairāk ietekmē MI, nodarbinātība vecuma grupā no 22 līdz 25 gadiem samazinājusies par 13 procentiem, bet jaunajiem programmatūras izstrādātājiem, gandrīz par 20 procentiem. Tas nenozīmē, ka jaunie speciālisti kļuvuši mazāk vajadzīgi, drīzāk mākslīgais intelekts pārņem tieši tos uzdevumus, kas agrāk veidoja viņu pirmo profesionālo pieredzi. Šī tendence parāda, ka pieredzējušu speciālistu vērtība pieaug, kamēr jaunajiem kļūst grūtāk atrast pirmo darbavietu.
Vislielākajam automatizācijas riskam pakļautas profesijas, kurās dominē standartizēti darba procesi, piemēram klientu apkalpošanā MI čatboti pārņem pirmo saziņas līmeni, mazumtirdzniecībā pašapkalpošanās tehnoloģijas samazina nepieciešamību pēc tradicionālajām kasēm, bet tulki, digitālā mārketinga un grāmatvedības speciālisti arvien vairāk izjūt ģeneratīvā MI konkurenci rutīnas uzdevumos, sākot ar automātiskiem tulkojumiem un beidzot ar rēķinu apstrādi. Pievienotā vērtība šajās profesijās nepazūd, tā pārvietojas uz stratēģiju, radošumu un lēmumiem, ko algoritms viens pats nespēj pieņemt.
Mākslīgais intelekts var analizēt, bet nevar uzņemties atbildību. Tas var prognozēt, bet nevar aizstāt cilvēka pieredzi.
Tomēr būtu kļūdaini secināt, ka tehnoloģijas kopumā iznīcina darbavietas, jo līdzšinējā pieredze rāda pretējo. PwC pētījums apliecina, ka profesijās, kas balstās uz sarežģītu analīzi un cilvēka kompetenci, piemēram, datu zinātnē, kiberdrošībā vai organizāciju psiholoģijā, vakanču skaits pieaug aptuveni divreiz straujāk nekā vidēji darba tirgū, un algas tur kāpj vēl straujāk.
Galvenā pārmaiņa nav darbvietu kopskaits, bet gan tas, par ko darba tirgus gatavs maksāt visvairāk, pieprasījums samazinās profesijās, kur dominē rutīna, un pieaug profesijās, kur nepieciešama analītika, lēmumu pieņemšana un spēja strādāt kopā ar mākslīgo intelektu.
Ko no tā visa mācīties
Pēc visām iepriekš minētajām tendencēm skaidrs, ka darba tirgus vairs nav statiska sistēma, tas ir dzīvs organisms, kas mainās tikpat strauji kā tehnoloģijas, kas to veido. Konkrētu profesiju saraksts pēc pieciem gadiem var izskatīties pavisam citādi, taču loģika, kas nosaka, kuras profesijas izdzīvos, mainīsies daudz lēnāk. Tāpēc, izvēloties studiju virzienu, vērtīgāk ir uzdot sev pareizos jautājumus, nevis meklēt gatavu atbilžu sarakstu.
Pirms izvēlēties konkrētu profesiju, vērts uzdot sev dažus jautājumus, kas ļauj atrast sev piemērotāko virzienu daudz precīzāk nekā jebkurš profesiju saraksts.
Vai šo darbu var pilnībā aprakstīt instrukcijā? Ja darba lielāko daļu var aprakstīt kā secīgu soļu virkni, algoritms to agrāk vai vēlāk iemācīsies veikt, taču, ja darbā svarīgākais ir lēmumu pieņemšana neskaidrās situācijās, atbildība vai cilvēku savstarpēja uzticēšanās, tā vērtība saglabāsies ilgāk.
Tikpat būtiski ir jautāt, vai esi gatavs pārskatīt un pilnveidot savas prasmes ik pēc dažiem gadiem? Diploms vairs nav galamērķis, tas ir tikai ieejas biļete profesijā, kura pēc pieciem gadiem prasīs citas prasmes nekā šodien, tāpēc vērtīgāka ir nozare, kurā pastāvīga pārkvalificēšanās ir normāla lieta, nevis izņēmums.
Un visbeidzot, vērts atbildēt uz jautājumu, vai šo darbu var darīt no jebkuras vietas pasaulē? Attālinātais darbs ir izlīdzinājis ģeogrāfiju, arvien vairāk profesiju ļauj konkurēt starptautiskā tirgū, nepametot Latviju, savukārt profesijas, kas piesaistītas vienai vietai vai vienam tirgum, nes lielāku risku nekā tās, kas ļauj mainīt darba devēju, nemainot dzīvesvietu.
Vēsture rāda, ka darba tirgus katru reizi atrod veidu, kā radīt jaunas profesijas tikpat ātri, kā tehnoloģijas iznīcina vecās. Tas notika ar tvaika dzinēju, elektrību un internetu, un visticamāk, notiks arī ar mākslīgo intelektu. Tāpēc patiesais jautājums nekad nav bijis, kuras no šīm septiņām profesijām izdzīvos. Patiesais jautājums ir, vai izglītības sistēma, uzņēmumi un cilvēki paši spēs pielāgoties tikpat ātri, cik ātri mainās pati tehnoloģija.
Karjeras izvēle 2026. gadā vairs nav stāsts par vienu pareizo ceļu. Tā ir prasme veidot sevi no jauna tikpat strauji, kā mainās tehnoloģijas, un gatavība mācīties visu mūžu.
Avoti: PwC “Global AI Jobs Barometer” (2026); Pasaules Ekonomikas foruma “Future of Jobs Report” (2025); Stenfordas Universitātes pētījums par MI ietekmi uz jauno speciālistu nodarbinātību (Brynjolfsson, Chandar, Chen, 2025); McKinsey Health Institute; OECD; algu apkopojumi no Glassdoor, Built In, ZipRecruiter, Levels.fyi un Robert Half (ASV), kā arī Gehalt.de, StepStone un Kununu (Vācija).
