Uz Mēness atklāts jauns ūdens avots, kam pagaidām nav skaidrojuma
Saskaņā ar jaunākajiem datiem ūdens atrodas ne tikai grūti sasniedzamos krāteros, kā tika pieņemts iepriekš, bet arī cituviet. Bet no kurienes tas nāk? Pieņēmumi par šo jautājumu ir izvirzīti dažādi. Iespējams, daļa no ūdens uz Mēness sākotnēji bija no tā rašanās brīža. Tas veidojies arī Saules vēja ietekmē. Tomēr nesen veiktā pētījumā atklāts vēl viens negaidīts ūdens avots, kas uz Mēness uzkrājas tā dēvētajās “kabatās”, kuras nekad neredz saules gaismu.
No kurienes nāk ūdens uz Mēness
Pētnieku komanda, ko vada Havaju salu Universitātes darbinieks Šuai Li (Shuai Li), ūdens rašanos uz Mēness saista ar Zemes planētas magnetosfēru. Ir zināms, ka tā nodrošina mums aizsardzību pret uzlādētām augstas enerģijas daļiņām, ko izmet Saule.
Kā skaidro pētnieki, kad Saules vējš ietriecas magnetosfērā, tā deformējas. Rezultātā Zemes pretējā, t. i., neapgaismotajā pusē veidojas gara magnētiskā aste. Šīs astes iekšpusē ir plazmas slānis, ko veido elektroni un joni no Saules vēja un pašas Zemes.
Zemes magnētsfēras astes veidošanās shēma
Mēnesim riņķojot ap mūsu planētu, tas šķērso magnētsfēras astes daļu. Šajā brīdī Zemes magnētiskais lauks faktiski aizsargā Mēnesi no lādētām daļiņām tāpat kā mūsu planētu. Tajā pašā laikā saules gaisma joprojām sasniedz pavadoņa virsmu.
Saules vēja ietekmē uz meteorītiem un Mēness var rasties ūdens. No tā varam secināt, ka brīdī, kad satelīts atrodas Zemes magnētsfēras aizsardzībā, ūdenim nevajadzētu veidoties. Tomēr Indijas Mēness zondes Chandrayaan 1 izmantotās iekārtas uzrādīja pavisam citus rezultātus.
Attālās izpētes dati, kas savākti ar Mēness mineraloģijas kartēšanas instrumentu (MMM) laikā no 2008. līdz 2009. gadam, liecina, ka šajā brīdī ūdens veidojas tikpat intensīvi kā tad, kad Mēness atrodas ārpus magnetosfēras astes. Pētnieki par to ziņo žurnālā Nature Astronomy.
Kā Zeme ietekmē ūdens parādīšanos uz Mēness
Procesi, kas notiek uz Mēness, kad tas atrodas magnetosfēras astes daļā, vēl nav precīzi zināmi. Visticamāk, augstas enerģijas elektronu emisijai magnetosfēras astē ir tāda pati ietekme kā joniem Saules vējā. Taču nav izslēgta arī pilnīgi jauna ūdens avota pastāvēšana, kas nav tieši saistīts ar Saules vēja protonu izraisītajiem procesiem.
Iepriekš zinātnieki atklāja, ka, Mēnesim šķērsojot Zemes magnētsfēru, skābeklis tā astē oksidē dzelzi polārajos apgabalos, kas nozīmē, ka dzelzs uz Mēness rūsē. Šie atklājumi liecina, ka Zeme ir cieši saistīta ar Mēnesi daudzos veidos, no kuriem daudzi vēl joprojām ir pilnīgi nezināmi.
Ūdens karte uz Mēness
Komanda turpinās pētīt plazmas vidi ap Mēnesi un ūdens saturu Mēness polos dažādos laika posmos. Zināšanas par to, kā ūdens sadalās un koncentrējas uz pavadoņa virsmas, ir svarīgas turpmākajām misijām. Ūdens ir nepieciešams ne tikai astronautu dzīvības uzturēšanai, bet arī degvielas ražošanai. Ja to var ražot uz vietas, dabisko satelītu varētu izmantot kā starta laukumu misijām uz Marsu un citur Saules sistēmā.
Turpmākie novērojumi tiks veikti NASA misijas Artemis ietvaros, kas ietver desmit misijas. Viens no šīs misijas galvenajiem mērķiem ir pirmo reizi 50 gadu laikā nosūtīt cilvēkus uz Mēnesi. Paredzams, ka lidojums ar apkalpi notiks 2026. gadā.
Degvielas meklējumos uz Mēness iesaistījās arī Indijas kosmosa aģentūra misijā Chandrayaan-3. Tiesa, meklējumi vēl nav bijuši veiksmīgi.
