Tehnoloģijas

Uz Mēness ir atrastas labākās vietas cilvēku dzīvošanai

Uz Mēness ir atrasta labākā vieta cilvēku dzīvošanai

2025. gada aprīli NASA nosūtīs astronautus uz Mēnesi, kas ir pirmā šāda veida misija 21. gadsimtā. Zemes pavadoni nevar saukt par ērtu apmeklējuma vietu, jo tur cilvēkus pastāvīgi ietekmē kosmiskais starojums, un jebkurā brīdī var nokrist kāds meteorīts. Tāpat regulāri notiek ekstremālas temperatūras izmaiņas. Dienā saules gaismas ietekmē Mēness var veidot 127 grādu karstumu, un naktī temperatūra pazeminās līdz -173 grādiem pēc Celsija. Tomēr zinātnieki nesen ir atklājuši vismaz divas vietas uz Mēness, kur cilvēki justos, kā siltā vasaras vakarā. Kas ir šīs paradīzes uz Mēness virsmas?

Kādi ir laika apstākļi uz Mēness

Kā minēts iepriekš, uz Mēness virsmas notiek krasas temperatūras izmaiņas – brīžiem uz Zemes pavadoņa ir neizturami karsts, brīžiem ļoti auksts. Pilnīga stabilitātes neesamība laika apstākļos ir saistīta ar Mēness atmosfēru. Tas nozīmē, ka atmosfērā gandrīz nav gāzu un citu vielu, kas varētu aizturēt siltumu. Gāzu koncentrācija var pieaugt tikai naktī, kad gāzes iztvaiko no Mēness virsmas. Bet tas ir kritiski nepietiekami, lai izveidotu nemainīgu temperatūru.

Uz Mēness ne tikai pastāvīgi ir ārkārtīgi karsts vai auksts, bet arī apstākļi mainās ļoti dramatiski. Sakarā ar to zinātniekiem ir jāizstrādā ļoti sarežģīti skafandri, kas neļaus astronautiem izdegt un vienlaikus pasargās no aukstuma. Šobrīd pie tā strādā privātuzņēmumi Axiom Space un Collins Aerospace. Ja ne visas šīs grūtības, lidojumu uz Mēnesi atsākšana varētu notikt jau 2024. gadā.

Ērtākās vietas uz Mēness

Taču ne viss ir tik slikti – zinātnieki nesen pētīja zondes Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) nosūtītos datus. Izrādās, ka uz Mēness virsmas ir vismaz divas vietas, kur pastāvīgi tiek uzturēta temperatūra +17 grādu apgabalā pēc Celsija. Papildus skābekļa trūkumam, kosmiskā starojuma iedarbībai un zilo debesu trūkumam virs galvas, šīs vietas ir tikpat ērtas kā siltā vasaras vakarā atrodoties uz Zemes.

Ērti apstākļi tiek saglabāti divās Mēness bedrēs, par kuru esamību zinātnieki uzzināja tikai 2009. gadā. Tajās atrodas dziļas alas un lavas caurules. Zinātnieki uzskata, ka šajos padziļinājumos tiek uzturēta komfortabla temperatūra, jo pār tiem pastāvīgi klājas ēna. Tas neļauj Mēness virsmai šajos apgabalos ļoti sakarst Saules spīdēšanas laikā, bet tajā pašā laikā neļauj arī īpaši atdzist naktī.

Ērtākās vietas uz Mēness

Kur dzīvos Mēness pētnieki?

Šobrīd precīzu datu nav, taču tiek uzskatīts, ka bedres ir tik lielas, ka iekšā var uzbūvēt veselas pilsētas. Tomēr, pirms šādās vietās būvēt dzīvojamās ēkas, būtu jāpārliecinās, vai nav iespējami nogruvumi – tas būs briesmīgi, ja topošie Mēness iemītnieki uz visiem laikiem paliktu Mēness dzīlēs. Acīmredzot zemes pavadoņa apmeklētājiem vienmēr būs ko darīt, jo dziļās alas prasa rūpīgu izpēti.

Cilvēce ir attīstījusies, dzīvojot alās. Kad sāksim dzīvot uz Mēness, mēs atkal atgriezīsimies alās“, – gluži pareizi atzīmēja pētnieks Deivids Peidžs.

Ir vērts atzīmēt, ka padziļinājumus uz Mēness plānots izmantot arī citiem mērķiem. Piemēram, Lonestar Data Holdings vēlas tos izmantot kā vietu, kur glabāt svarīgākās cilvēces zināšanas. Uzņēmuma vadītājs Kristofers Stots uzskata, ka Zeme ir ļoti bīstama vieta, kur uzglabāt tik svarīgus datus – katastrofas gadījumā tie vienkārši pazudīs. Un krātuve uz Mēness būs sava veida “rezerves kopija”, kuru var atjaunot. Šobrīd kompānija Lonestar jau ir parakstījusi līgumu par divām misijām, kuru laikā uz Mēness tiks uzstādīts datu centrs.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Lasītākas ziņas

To Top