Pētījums: uzņēmumi turpina ieguldīt AI projektos, lai gan zina, ka tie nenes rezultātus
Lielas organizācijas regulāri turpina finansēt transformācijas un mākslīgā intelekta (AI) projektus arī tad, kad ir skaidrs, ka tie nesasniedz gaidītos rezultātus, liecina tehnoloģiju un vadības konsultāciju uzņēmuma Emergn veiktais starptautiskais pētījums*. Politiskie apsvērumi, jau ieguldītie resursi un nevēlēšanās atzīt neveiksmi bieži vien kavē lēmumu laikus pārtraukt neveiksmīgas iniciatīvas. Rezultātā uzņēmumi vidēji zaudē 2,4% no gada ieņēmumiem projektos, kurus būtu bijis iespējams apturēt daudz agrāk.
Pētījumā, kurā piedalījās 700 augstākā līmeņa vadītāji uzņēmumos ar vismaz 1000 darbiniekiem, secināts, ka problēma nav ambīciju trūkumā, bet gan pārvaldības nepilnībās. Organizācijām ir grūti laikus identificēt neveiksmīgus projektus, vēl grūtāk tos apturēt un objektīvi novērtēt to faktisko progresu.
Pētījuma dati rāda, ka ieguldītās summas ir ievērojamas – augstākā līmeņa vadītāji lēš, ka viņu organizācijas vidēji zaudē 2,4% no gada ieņēmumiem transformācijas un AI iniciatīvās, kas nesniedz gaidīto rezultātu. Piemēram, uzņēmumam, kura gada apgrozījums sasniedz vienu miljonu eiro, tas nozīmē aptuveni 24 tūkstošu eiro zaudējumus gadā. Vairāk nekā seši no desmit vadītājiem uzskata, ka viņu organizācijas šādā veidā izšķērdē vairāk nekā 1% no ieņēmumiem.
Tikai 30% vadītāju norāda, ka neefektīva projekta apturēšana ir normāla viņu organizācijas prakse. 41% uzņēmēju rīkojas tikai tad, kad jau ir ieguldīts būtisks laiks un nauda, bet gandrīz ceturtā daļa jeb 24% ir pieredzējuši, ka projekts tiek turpināts tikai tāpēc, ka tajā jau ir ieguldīti ievērojami resursi. Turklāt vidēji tikai 16% jaunu ideju tiek formāli noraidītas vēl pirms tajās tiek ieguldīti būtiski līdzekļi.
Pētījums liecina, ka daudziem uzņēmumiem trūkst pilnīga pārskata par vienlaikus īstenotajiem transformācijas un AI projektiem. Tikai 29% vadītāju norāda, ka jebkurā brīdī varētu valdei sniegt pilnīgu reāllaika pārskatu par visām iniciatīvām, savukārt aptuveni katrs desmitais projekts tiek īstenots bez formālas uzraudzības. Organizācijas vienlaikus īsteno vidēji 6,6 iniciatīvas, gandrīz puse jeb 48% vada septiņas vai vairāk, bet tikai 16% apzināti ierobežo vienlaikus īstenoto projektu skaitu. Vienlaikus aptuveni katrs desmitais projekts (10,5%) tiek īstenots bez formālas uzraudzības vai pārvaldības.
Vienlaikus pētījums atklāj arī komunikācijas problēmas organizācijās. Gandrīz ceturtā daļa (23%) vadītāju atzīst, ka projektu statusa ziņojumi rada optimistiskāku priekšstatu, nekā to pamato faktiskā situācija, bet piektdaļa norāda, ka negatīvā informācija tiek mīkstināta vai arī neveiksmes netiek atklāti atzītas.
“Uzsākt jaunas iniciatīvas ir viegli. Daudz sarežģītāk ir laikus saprast, kad tās jāpārtrauc, un tieši šajā posmā uzņēmumi zaudē visvairāk naudas. Daudzas organizācijas spēj uzsākt desmitiem projektu, taču tikai retais uzņēmums jebkurā brīdī var skaidri pateikt, kuri no tiem rada vērtību un kuri tikai patērē resursus. Šī nav inovāciju problēma – tā ir lēmumu pieņemšanas problēma. Uzņēmumi turpina finansēt projektus, par kuriem jau zina, ka tie nesniegs gaidīto rezultātu, jo nevēlas atzīt neveiksmi, jau ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus vai lēmumus ietekmē iekšējie politiskie apsvērumi. Mākslīgā intelekta laikmetā uzvarētāji nebūs tie, kas ieguldīs visvairāk. Tie būs uzņēmumi, kas spēs pieņemt uz datiem balstītus lēmumus, savlaicīgi pārtraukt neveiksmīgas iniciatīvas un novirzīt resursus tām, kas rada reālu vērtību. Tieši šāda disciplīna kļūst par vienu no nozīmīgākajām konkurences priekšrocībām,” norāda Emergn Latvia vadītājs Aldis Ērglis.
Organizācijas, kas no AI spēj gūt reālu biznesa vērtību, vieno viena kopīga iezīme – tās izmanto produktu centrētu darbības modeli, kas palīdz koncentrēties uz vērtīgākajām iniciatīvām, nepārtraukti sekot līdzi to rezultātiem un savlaicīgi pārtraukt projektus, kuri nesasniedz izvirzītos mērķus. Tieši šāda disciplinēta pieeja, nevis lielāki ieguldījumi, arvien biežāk nosaka uzņēmumu panākumus.
*Emergn 2026. gada globālajā pētījumā “The Value Gap” piedalījās 700 augstākā līmeņa vadītāji (CEO, COO, CTO un pārmaiņu speciālisti) no organizācijām ar vismaz 1000 darbiniekiem ASV un Apvienotajā Karalistē. Respondenti, kuru skaits vienādi sadalīts starp abiem tirgiem, savā amatā ir strādājuši vismaz piecus gadus. Pētījumu veica tirgus pētījumu kompānija Censuswide. Pētījums pieejams šeit.
Par Emergn:
Emergn ir tehnoloģiju un vadības konsultāciju uzņēmums, kura pārliecības pamatā ir ideja, ka ilgtspējīgas konkurences priekšrocības rodas no tā, kā organizācijas strādā. Emergn sadarbojas ar pasaulē atzītiem uzņēmumiem, tostarp Fortune 500, FTSE 100 un Global 2000 kompānijām, lai izstrādātu un ieviestu darba operētājsistēmu (Work OS), kas nosaka, kā darbs tiek organizēts, īstenots un nepārtraukti pilnveidots. Šī pieeja apvieno trīs būtiskus elementus – procesus, cilvēkus un tehnoloģijas, nodrošinot gan konsekventu izpildi, gan spēju pielāgoties pārmaiņām.
Mūsu pieeja balstās VFQ filozofijā, kas palīdz organizācijām pāriet no projektu domāšanas uz produktu orientētu pieeju. Uz VFQ principiem balstīta arī Praxis – pirmā produktu izstrādes platforma, kas radīta atbilstoši tam, kā produktu komandas strādā un mācās. Platformu papildina Stella, mūsu mākslīgā intelekta produktu trenere, kas nodrošina praktisku atbalstu un vadlīnijas produktu vadītājiem un viņu komandām. Praxis apvieno MI sniegtās rekomendācijas, rīkus stratēģijas izstrādei un klientu vajadzību izpētei, kā arī Emergn uzkrāto pieredzi, palīdzot radīt produktus, kurus klienti patiesi novērtē.
Emergn galvenais birojs ASV atrodas Bostonā, bet EMEA reģiona galvenais birojs atrodas Londonā. Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet Emergn mājaslapu un sekojiet Emergn LinkedIn platformā.
