Vai acu krāsa var mainīties pati no sevis? Jā, un lūk, kā tas notiek
Mēs esam uzskatām, ka acu krāsa ir kaut kas nemainīgs, mantota no vecākiem, ierakstīta medicīniskajā kartē un viss. Taču varavīksnene dzīves laikā var mainīt savu toni. Dažreiz to izraisa medikamenti, dažreiz slimības, bet reizēm tas notiek vienkārši tāpēc, ka cilvēks pieaug. Daļa no šīm pārmaiņām ir pilnīgi nekaitīgas, bet citas var būt iemesls, lai pēc iespējas ātrāk dotos pie ārsta.
Kāpēc acīm ir krāsa un kā veidojas varavīksnenes pigmentācija
Acu krāsu nenosaka kāds īpašs “zilais” vai “zaļais” pigments. Toni veido melanīna daudzums, tas pats pigments, kas nosaka ādas un matu krāsu. Jo vairāk melanīna ir varavīksnenē, jo tumšākas ir acis.
Brūnu acu īpašniekiem melanīna ir daudz, tādēļ varavīksnene absorbē gandrīz visu gaismu. Savukārt zilām acīm melanīna ir maz, un zilais tonis rodas nevis pigmenta dēļ, bet gan tāpēc, kā gaisma izkliedējas varavīksnenes struktūrā, līdzīgi kā debesis izskatās zilas.
Tāpēc daudziem jaundzimušajiem acis sākotnēji ir gaišas, bet vēlāk kļūst tumšākas. Melanīns neveidojas uzreiz, un acu krāsa pirmajos dzīves mēnešos vai gados pakāpeniski mainās. Tā ir pilnīgi normāla parādība.
Kādi medikamenti var mainīt acu krāsu
Daži medikamenti patiešām spēj izmainīt acu krāsu. Visbiežāk tas saistīts ar pilieniem glaukomas ārstēšanai, slimībai, kas saistīta ar paaugstinātu spiedienu acī.
Atsevišķi glaukomas medikamenti stimulē melanīna veidošanos varavīksnenē. Rezultātā gaišas acis laika gaitā var kļūt tumšākas, brūnas vai zaļgani brūnas. Šis efekts parasti ir neatgriezenisks, un pēc terapijas pārtraukšanas sākotnējā acu krāsa neatgriežas.
Dažus no šiem preparātiem izmanto arī skropstu augšanas veicināšanai, tāpēc arī šādos gadījumos iespējama acu krāsas maiņa. Lai gan šī blakusparādība ir reta, tā ir dokumentēta.
Ir zināmi arī gadījumi, kad acu krāsa mainījusies ārstēšanas laikā ar pretvīrusu medikamentu favipiraviru, ko izmanto gripas ārstēšanā. Tas ir aprakstīts gadījums, kad bērnam terapijas laikā acis ieguva zilganu nokrāsu. Par laimi, šis efekts parasti ir īslaicīgs.
Kad acu krāsas maiņa ir satraucošs signāls
Ja pieaugušam cilvēkam pēkšņi mainās vienas acs krāsa, tas gandrīz vienmēr ir iemesls konsultēties ar speciālistu. Dažiem cilvēkiem atšķirīga acu krāsa ir iedzimta īpatnība, taču straujas pārmaiņas ir pavisam cits stāsts.
Šādu simptomu var izraisīt:
- iekaisums acs iekšienē;
- pigmenta uzkrāšanās vai, tieši pretēji, tā zudums;
- traumas vai operāciju sekas;
- retos gadījumos audzēji, tostarp acs melanoma.
Galvenais princips ir vienkāršs: lēnas izmaiņas vecuma gaitā parasti nav bīstamas, bet straujas un vienpusējas pārmaiņas var liecināt par veselības problēmām. Pašam noteikt, vai iemesls ir nekaitīgs, bieži vien nav iespējams, tāpēc labāk veikt pārbaudi.
Vai acu krāsu var mainīt apzināti?
Jā, un tam ir vairāki veidi, no salīdzinoši drošiem līdz diezgan riskantiem. Vienkāršākais un drošākais variants ir krāsainās kontaktlēcas. Tās ļauj iegūt vēlamo toni un jebkurā brīdī atgriezties pie dabiskās acu krāsas. Tomēr arī kontaktlēcas var kaitēt radzenei, ja tās tiek lietotas nepareizi.
Pastāv arī ķirurģiskas metodes, piemēram, īpašu implantu ievietošana virs varavīksnenes vai procedūras, kas ar lāzera palīdzību samazina pigmenta daudzumu. Taču ārsti pret šādām manipulācijām izturas piesardzīgi, jo tās var traucēt šķidruma cirkulāciju acī, izraisīt iekaisumu un pat novest pie redzes zuduma. Tāpēc riskēt ar redzi tikai acu krāsas dēļ nav pārāk saprātīgi.
Starp citu, acis ir diezgan pielāgojama sistēma. Radzenes formu iespējams īslaicīgi mainīt miega laikā, izmantojot nakts lēcas. Taču tas tiek darīts redzes korekcijai, nevis acu krāsas maiņai.
Kas jāzina par acu krāsas izmaiņām
Acu krāsa nav tik nemainīga, kā varētu šķist. Tā var mainīties bērnībā, nedaudz mainīties vecuma gaitā, medikamentu ietekmē vai arī signalizēt par noteiktām veselības problēmām.
Ja vēlaties mainīt acu toni estētisku iemeslu dēļ, drošākā izvēle joprojām ir krāsainās kontaktlēcas. Savukārt, ja acu krāsa sāk mainīties pati no sevis, īpaši strauji vai tikai vienā acī, nevajadzētu to ignorēt. Vizīte pie oftalmologa palīdzēs pārliecināties, ka viss ir kārtībā.
