Eksperti: Latvijai būs nepieciešams vismaz 1000 dronu programmētāju un inženieru
Diskusija-No hobija līdz karjerai kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu
Dronu tehnoloģiju attīstība pēdējo gadu laikā strauji notiek ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Latvija ir kļuvusi par vienu no dronu attīstības pionieriem visā Eiropas Savienībā. Tā kā dronus katru gadu izmanto arvien jaunās nozarēs, eksperti secinājuši, ka tuvāko gadu laikā Latvijai būs nepieciešams vismaz 1000 dronu programmētāju un inženieru, diskusijā “No hobija līdz karjerai: kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu?” norādīja Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) prorektors Andrejs Cinis.
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) prorektors Andrejs Cinis
Biedrības “Drone Force – Europe” valdes loceklis Viesturs Silenieks pauda, ka šodien dronus pielieto gandrīz katrā nozarē – aizsardzībā, aviācijā, lauksaimniecībā, kino industrijā u.c. Savukārt robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe uzsvēra, lai arī plašāk zināmi ir lidojošie, ne mazāk nozīmīgi ir autonomi braucošie droni. Piemēram, viņa pārstāvētā uzņēmuma droni lielā augstumā veic vēja ģeneratoru spārnu inspekciju, tādējādi atslogojot cilvēkiem bīstamo darbu, turklāt katra inspekcija ir gan ātrāka, gan precīzāka. Drona vadīšana, iegūto attēlu analīze u.tml. ir ārkārtīgi komplicēta, vajadzīgas plašas zināšanas, apliecināja V.Silenieks un diskusijā vairākkārt uzsvēra dronu plašo pielietojumu aizsardzības nozarē. I.Reņģe norādīja, lai dronu ražošanā sacenstos ar laiku un konkurentiem, izciliem prātiem – programmētājiem, elektronikas un mehānikas inženieriem, mākslīgā intelekta speciālistiem u.c. nemitīgi ir izaicinošs darbs, lai turpinātu uzlabot dronu funkcijas, meklētu iespējas, lai tos padarītu vieglākus, precīzākus.
robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe
Jaunā bakalaura programma “Bezpilota sistēmu programmēšana” jau drīzā nākotnē nodrošinās speciālistus, kuri būs gan ieguvuši padziļinātas akadēmiskās zināšanas, gan apguvuši praksi, diskusijā apliecināja ISMA prorektors Andrejs Cinis: “Augstskola apzinās, cik liela ir tās atbildība sniegt aktuālākās zināšanas, kad tik strauji attīstās dronu joma. Bezpilota sistēmu programmētājiem nemitīgi būs izaicinājums – kā papildināt bāzes zināšanas, lai būtu konkurētspējīgs”. Lai arī nākotnē vēl vairāk paļausimies uz mākslīgā intelekta risinājumiem, tieši izcilie prāti būs tie, kuri spēs objektīvi izvērtēt mākslīgā intelekta piedāvājumu, izķert tā iespējamās kļūdas, pārliecināts I.Reņģe. Viņš mudināja jauniešus neaprobežoties tikai ar, piemēram, tehnikumā iegūto izglītību, bet turpināt studēt.
Biedrības “Drone Force – Europe” valdes loceklis Viesturs Silenieks
Runājot par to, kuriem jauniešiem noteikti būtu vērts izvēlēties kļūt par bezpilota sistēmu programmētājiem, A.Cinis raksturoja: “Jābūt interesei par datoriku, labām sekmēm eksaktajos priekšmetos – matemātikā, fizikā. Piemēram, jaunieši, kuri brīvajā laikā aizrāvušies ar datorspēlēm, arī noteikti nākotnē varētu būt nākamie bezpilotu sistēmu programmētāji, jo daudzas šīm studijām vajadzīgas iemaņas apguvuši spēles veidā.”
Daudzi no jaunajiem ISMA studentiem izvēlas studēt tieši Bezpilota sistēmu programmēšanas novirzienu. Programmas galvenie specializācijas virzieni ir bezpilota transportlīdzekļu automātiskās vadības sistēmu projektēšana, bezpilota sistēmu programmēšanas pamati, elektrostaciju un sistēmu projektēšana, diagnostika un testēšana, kā arī bezpilota sistēmu ekspluatācija ar IoT (Internet of Things) integrāciju. Studenti šajā programmā apgūst digitālo 3D modelēšanu, automatizāciju, CAD/CAM/CAE sistēmas un praktiskas iemaņas bezpilota sistēmu
-
- ISMA izstādē skola
ISMA sadarbojas ar vairāk kā 100 augstākās izglītības iestādēm visā pasaulē, tostarp jau vairāk kā 25 gadus notiek aktīva sadarbība ar 24 augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem no Ukrainas. Sadarbību ietvaros tiek veidotas kopīgas bakalaura un maģistra studiju programmas, zinātnisko rakstu un kolektīvo monogrāfiju izstrāde, zinātnisko pētījumu un projektu, kā arī pasniedzēju stažēšanās organizēšana.
Par ISMA
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola dibināta 1994. gadā un ir lietišķo zinātņu augstskola, kas piedāvā bakalaura un maģistra līmeņa studijas. ISMA filiāles un pārstāvniecības atrodas Rīgā un Daugavpilī, kā arī Uzbekistānā un Ukrainā.
