ASV konfiscē ar Irānu saistītus kriptoaktīvus gandrīz 1 miljarda dolāru vērtībā
ASV turpina pastiprināt ekonomisko spiedienu uz Irānu. Valsts amatpersonas paziņojušas par aptuveni viena miljarda dolāru vērtu kriptovalūtu aktīvu konfiskāciju, kas saistīti ar Irānas finanšu operācijām. Šis solis ir daļa no plašākas kampaņas, kuras mērķis ir ierobežot Irānas piekļuvi starptautiskajiem finanšu resursiem.
Konfiscēti kriptoaktīvi miljardu dolāru vērtībā
ASV finanšu ministrs Skots Besents apgalvo, ka ASV iestādes pārņēmušas kontroli pār aptuveni viena miljarda dolāru vērtām kriptovalūtām, kas saistītas ar Irānu.
Pēc viņa teiktā, šī operācija ir daļa no iniciatīvas “Economic Fury” jeb “Ekonomiskās dusmas”, kas vērsta uz Irānas piekļuves ierobežošanu ārvalstu ieņēmumiem, banku sistēmām un digitālo aktīvu infrastruktūrai.
ASV nevar vienkārši “atņemt” bitcoin vai citas kriptovalūtas, ja tās glabājas privātā makā un privātās atslēgas ir tikai īpašnieka rīcībā. Tehniski tas nav iespējams.
Parasti šādos gadījumos notiek viens no vairākiem scenārijiem:
- ASV piekļūst privātajām atslēgām izmeklēšanas laikā (piemēram, arestējot personas, konfiscējot datorus vai telefonus).
- Tiek konfiscēti līdzekļi, kas glabājas centralizētās biržās, piemēram, lietotāju kontos. Birža pēc tiesas lēmuma iesaldē un nodod aktīvus.
- Tiek slēgti vai pārņemti servisi, kas pārvalda makus klientu vārdā.
- Persona pati nodod piekļuvi, lai panāktu vienošanos ar izmeklētājiem.
Tāpēc frāze “ASV konfiscēja makus” ir vairāk politisks vai mediju formulējums. Realitātē tiek konfiscēta piekļuve aktīviem, nevis pats kriptovalūtu maks.
Sankcijas pret finanšu un militārajiem tīkliem
ASV Finanšu ministrija norādījusi, ka veikti arī pasākumi pret Teherānas globālajiem ēnu banku tīkliem. Tāpat noteiktas sankcijas organizācijām, kas piegādā Irānai ieročus un militārās tehnoloģijas.
Papildus sankcijas piemērotas Irākas amatpersonai, kuru Vašingtona apsūdzējusi par palīdzību Irānas naftas tirdzniecībā, kā arī proirāniskām bruņotām grupām, kas darbojas Irākā.
ASV apgalvo, ka spiediens ietekmē Irānas ekonomiku
Besents uzsvēra, ka ekonomiskā spiediena kampaņa esot būtiski pasliktinājusi situāciju Irānā. Viņš apgalvoja, ka daudzi militārpersonas nesaņem algas, daļa policistu neierodas darbā, bet inflācija pārsniegusi 200%.
Tāpat ministrs norādīja, ka Irānas varasiestādes esot bijušas spiestas izmantot pārtikas talonu sistēmu un ieviest interneta piekļuves ierobežojumus.
Mērķē arī uz ārvalstu īpašumiem
ASV un tās partneri pievērš uzmanību ne tikai digitālajiem aktīviem, bet arī ārvalstīs esošajiem nekustamajiem īpašumiem un citiem aktīviem, kurus Vašingtona uzskata par līdzekļiem, kas novirzīti prom no Irānas iedzīvotāju interesēm.
Pēc Besenta teiktā, pirms ASV Finanšu ministrijas iejaukšanās Irānas amatpersonas ik mēnesi pārvietojušas simtiem miljonu dolāru caur starptautiskajiem finanšu kanāliem.
Ēnu kriptoekonomika piesaista arvien lielāku uzmanību
Notikumi aktualizējuši diskusijas par Irānas neoficiālo kriptoekonomiku, kas, pēc dažādiem vērtējumiem, pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu instrumentu starptautisko sankciju apiešanai un finanšu plūsmu uzturēšanai.
