Ziņas

Baltkrievijā tomēr pieaug kripto kompāniju skaits

 

Baltkrievijā pieaug kriptovalūtu kompāniju skaits

Pagājuši ir astoņi mēneši pēc prezidenta Lukašenko rīkojuma Nr. 8 stāšanās spēkā un Baltkrievijas Augsto tehnoloģiju parkā reģistrēto kompāniju skaits tomēr ir pieaudzis līdz 388. Gandrīz puse no tām kļuvušas par īpašās ekonomiskās zonas rezidentiem. Viens no galvenajiem rīkojuma mērķiem bija sekmēt ārvalstu augsto tehnoloģiju biznesa ienākšanu bijušajā padomju republikā. Turklāt Minska plāno kriptovalūtas sfērā piesaistīt perspektīvus projektus. Dokuments legalizēja kriptovalūtu biržu, ICO darbību un mainingu struktūrām, kas reģistrētas ATP. Pašreiz vairums Parkā strādājošo kompāniju pieder tradicionālajiem hi-tech sektoriem – IT un programmatūras. Tās strādā ar klientiem no 67 valstīm.

Kriptovalūtu kompānijas Parkā veido samērā nelielu, bet daudzveidīgu grupu. Piemēram,  Aetsoft – blockchain kompānija, kas apkalpo ICO projektus un decentralizētās biržas kopš 2014. gada. Tā strādā ar klientiem daudzos tirgos, tostarp ASV, Vācijā un Dānijā. Jaunuzņēmums Biggico – Baltkrievijas un Latvijas uzņēmēju kopprojekts. Tā internacionālā komanda izveidojusi reklāmas platformu kriptovalūtu projektiem.

“Tālo Austrumu tehnoloģijas” un Kbl Group izstrādā maininga iekārtas, bet Pm Poo sniedz mākoņu maininga pakalpojumus lietotājiem NVS un it kā Baltijas valstīs (Red. diemžēl neesam informēti). Cita kompānija, kas strādā maininga sektorā, – Smartpool. Aiscom piedāvā biržām, maku provaideriem un ICO projektiem kriptovalūtu maksājumu risinājumus. Omertex izstrādā augsto tehnoloģiju risinājumus fintech industrijai.

Nozaru eksperti atzīmē, ka pašreiz starp ATP rezidentiem nav biznesu, kas tirgo digitālos aktīvus. Tomēr nesen kompānija, ko dibinājuši izceļotāji no Baltkrievijas uz ASV, ir aktivizējusi “pirmo Baltkrievijas kriptovalūtu biržu” – kā ziņo projekta reklāma. Šīs platformas galvenais birojs ar nosaukumu Crexby atrodas Ņujorkā, nevis Minskā. Kriptovalūtu biržu trūkumam Baltkrievijā ir vairāki iemesli. Izdevuma Belmarket nesen publicētajā rakstā Artjoms Handriko no juridiskās firmas Revera raksta, ka viens no tiem ir juridiskā nodrošinājuma trūkums. Turklāt valsts centrālā banka pret kriptovalūtām izturas ļoti negatīvi, un arī komercbankas nevēlas nodarboties ar digitālo aktīvu transakcijām.

Iepriekš mēs tikāmies ar Baltkrievijas uzņēmējiem, kuri  izteica šaubas par to, ka kriptovalūtu sektora pārstāvji un vietējie iedzīvotāji varēs gūt labumu no prezidenta rīkojuma par digitālo ekonomiku. Speciālisti paredz, ka šī rīkojuma realizēšana bez papildu visaptverošu likumu pieņemšanas vienkārši pārvērtīs Baltkrieviju par “kripto ofšoru”.

Augsto tehnoloģiju parka attīstība ir un arī turmāk ceram tikai uz izaugsmi.

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top