EUIPO: Latvijas dizainietilpīgās nozares viltojumu dēļ ik gadu zaudē 26 miljonus eiro
Nozares, kurās dizainam ir izšķiroša nozīme, ir īpaši pakļautas viltošanas riskam. Tiek lēsts, ka viltojumu dēļ apģērbu nozarē ik gadu tiek zaudēti aptuveni 12 miljardi EUR, bet rokassomu un juvelierizstrādājumu nozarē – aptuveni 2,7 miljardi EUR. Latvijā vien viltojumi šajās nozarēs rada zaudējumus 26 miljonu EUR apmērā. Tostarp Latvijas apģērbu sektorā viltošana katru gadu rada zaudējumus 17 miljonu EUR apmērā un 9 miljonu EUR apmērā rokassomu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu sektorā, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašumu biroja EUIPO dati.
- Saskaņā ar jaunu EUIPO aptauju gandrīz trīs no četriem ES patērētājiem ir gatavi maksāt vairāk par produktu ar labāku dizainu
- Arī Baltijas valstīs augstu vērtē arī dizainu: 79 % patērētāju ir gatavi maksāt vairāk par labāka dizaina izstrādājumiem
- Produktu dizainu īpaši augstu vērtē gados jaunāki patērētāji
- Dizaina aizsardzība palīdz cīnīties pret viltojumiem un neatļautām kopijām, kā arī stiprina Eiropas Savienības konkurētspēju globālajā tirgū.
Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma rezultātiem produkta dizainam ir izšķiroša nozīme patērētāju pirkumu izvēlē visā Eiropas Savienībā. Tomēr, dizainam kļūstot par arvien nozīmīgāku faktoru patērētāju lēmumu pieņemšanā, Eiropas ražotāji un uzņēmumi saskaras arī ar pieaugošiem viltošanas riskiem.
Jaunas visā Eiropas Savienībā veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka 72 % Eiropas patērētāju uzskata, ka preces dizains ir svarīgs faktors, pieņemot lēmumu par pirkumu. Aptuveni trešdaļa (31 %) norāda, ka dizains ir ļoti vai ārkārtīgi svarīgs, iegādājoties produktu. Turklāt puse ES patērētāju augstu vērtē labu dizainu, un gandrīz trīs no četriem patērētājiem (73 %) ir gatavi maksāt vairāk par produktu ar labāku dizainu.
Dizains ir īpaši svarīgs gados jaunākiem patērētājiem: 80 % cilvēku vecumā no 18 līdz 24 gadiem apgalvo, ka tas ir svarīgs faktors viņu pirkumu pieņemšanas lēmumos. Jaunieši arī biežāk ir gatavi maksāt augstāku cenu par labāk izstrādātiem produktiem un saista dizainu ar pozitīvām emocijām.
Analizējot dažādas nozares, dati liecina, ka dizainam ir īpaši liela ietekme mēbeļu un modes nozarē: 76 % ES patērētāju uzskata to par ļoti svarīgu faktoru, iegādājoties mēbeles, un 66 % – pērkot apģērbu un aksesuārus.
Lai gan kvalitāte un cena joprojām ir galvenie faktori pirkuma izvēlē, arī dizainam ir pieaugoša loma izvēlētos konkrētu pirkumu, īpaši jaunākās paaudzes vidū.
Dizainparauga vērtība padara to neaizsargātu pret viltošanu un neatļautu kopēšanu, kas joprojām ir plaši izplatīta parādība tādās nozīmīgās nozarēs kā mode, mēbeļu ražošana, elektronika un citu patēriņa preču tirgus.
EUIPO izpilddirektors Žao Negro (João Negrão) sacīja:
“Eiropas dizains ir viena no mūsu lielākajām konkurētspējas priekšrocībām. Tas veido produktus, kuriem mēs ikdienā uzticamies, kurus novērtējam un lietojam ar prieku, vienlaikus palīdzot uzņēmumiem izcelties globālajā tirgū. Pētījumi apstiprina, ka patērētāji, īpaši jaunā paaudze, atzīst laba dizaina vērtību. Dizainparaugu aizsardzība sniedz ražotājiem pārliecību ieviest jauninājumus un uzņēmumiem konkurences priekšrocības, veicinot izaugsmi un konkurētspēju, uz kurām balstās Eiropas ekonomika.”
Viltošana – drauds Eiropas dizainam.
Viltotas preces, kas vizuāli atgādina oriģinālās preces, ir kļuvušas plaši izplatītas, ko veicina e-komercijas izaugsme un sociālo tīklu ietekme. Aptuveni 13 % eiropiešu atzīst, ka ir apzināti iegādājušies viltotas preces, un šis rādītājs pieaug līdz 26 % jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Saskaņā ar EUIPO datiem modes un apģērbu nozare, kas ir cieši saistīta ar dizainu, viltojumu dēļ ik gadu cieš aptuveni 12 miljardu EUR zaudējumus. Savukārt viltotu rokassomu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu dēļ oriģinālo produktu ražotāji visā Eiropas Savienībā katru gadu zaudē aptuveni 2,7 miljardus EUR pārdošanas ieņēmumu. Latvijā viltošana katru gadu rada zaudējumus 17 miljonu EUR apmērā apģērbu sektorā un 9 miljonu EUR apmērā rokassomu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu sektorā.
Mazie un vidēji uzņēmumi (MVU) ir īpaši neaizsargāti pret šāda veida pārkāpumiem, jo tie bieži paļaujas uz nelielu skaitu unikālu produktu dizainu un tiem ir ierobežotas iespējas uzraudzīt un aizsargāt savas dizainparaugu tiesības.
Papildus ekonomiskajai ietekmei viltoti produkti var radīt nopietnus riskus patērētāju veselībai un drošībai, kā arī videi, jo tie bieži neatbilst noteiktajiem drošības un kvalitātes standartiem. Pētījumi arī liecina, ka tirdzniecība ar viltotām precēm ir saistīta ar organizētās noziedzības tīkliem un dažos gadījumos arī ar darbaspēka ekspluatāciju.
Dizains kā stratēģisks uzņēmējdarbības resurss
Nozares, kurās dizainam ir būtiska nozīme, veido ievērojamu daļu no Eiropas Savienības ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības. Šajās nozarēs strādā aptuveni 28 miljoni cilvēku, kas veido aptuveni 13 % no kopējās nodarbinātības ES, un tās rada vairāk nekā 16 % no ES IKP.
Turklāt EUIPO pētījumi liecina, ka mazie uzņēmumi, kuri reģistrē savus dizainparaugus, uz vienu darbinieku gūst gandrīz par 30 % lielākus ieņēmumus un maksā gandrīz par 25 % augstākas algas nekā uzņēmumi, kuriem nav reģistrētu intelektuālā īpašuma tiesību. Tomēr, neraugoties uz šīm priekšrocībām, tikai aptuveni 1 % MVU Eiropas Savienībā ir reģistrētas dizainparaugu tiesības.
EUIPO aktīvi veicina dizainparaugu aizsardzību un tiesību īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tie ietver finansiāla atbalsta shēmas, piemēram, MVU fondu, konsultāciju pakalpojumus, tostarp IP Scan, un tiesību aizsardzības instrumentus, piemēram, IĪ tiesībaizsardzības portālu. Turklāt EUIPO cieši sadarbojas ar tādām organizācijām kā Europol un Frontex, kā arī ar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai visā Eiropas Savienībā apkarotu intelektuālā īpašuma noziegumus, tostarp īstenojot plaša mēroga koordinētas operācijas, kas vērstas pret viltotu preču apriti.
EUIPO organizē arī DesignEuropa Awards – ES dizaina balvas konkursu, kas godalgo izcilus dizainus un to radītājus, sākot no atzītiem nozares pionieriem līdz jaunajiem inovatoriem, vienlaikus uzsverot dizainparaugu aizsardzības nozīmi. Eiropas dizaina balvas konkurss, kas 2026. gadā atzīmēs savu 10. gadadienu, izceļ Eiropas bagāto dizaina mantojumu un tā nozīmīgo ieguldījumu kultūrā, radošumā un ikdienas dzīvē.
Nesenā īstenotā likumdošanas reforma, kas modernizē Eiropas Savienības dizainparaugu tiesisko regulējumu, ir vienkāršojusi procedūras, samazinājusi izmaksas un padarījusi dizainparaugu aizsardzību pieejamāku, tostarp ieviešot jaunas iespējas inovatīvu un animētu dizainu attēlošanai.
ES dizainparauga reģistrācija nodrošina uzņēmumiem ātru un izmaksu ziņā efektīvu aizsardzību visā Eiropas Savienības tirgū, iesniedzot vienu tiešsaistes pieteikumu EUIPO. Pieteikuma maksa sākas no 350 EUR. Reģistrēti ES dizainparaugi ir aizsargājami visās 27 ES dalībvalstīs, un to aizsardzību var atjaunot ik pēc pieciem gadiem, kopumā līdz pat 25 gadu periodam.
PAR EUIPO
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir viena no lielākajām decentralizētajām Eiropas Savienības aģentūrām. Kopš tā dibināšanas 1994. gadā tā atrodas Alikantē, Spānijā. EUIPO pārvalda Eiropas Savienības preču zīmju, dizainparaugu, kā arī amatniecības un rūpniecisko ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju. Tās visas ir intelektuālā īpašuma tiesības, kas nodrošina aizsardzību visās 27 ES dalībvalstīs. EUIPO īsteno arī sadarbības aktivitātes Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus intelektuālā īpašuma jomā, turklāt birojs ir atbildīgs par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru. 2025. gadā EUIPO tika atzīts par inovatīvāko IĪ biroju pasaulē.
