Bybit vēršas tiesā pret Ziemeļkoreju par 1,5 miljardu dolāru kriptovalūtu zādzību
Kriptovalūtu birža Bybit vērsusies tiesā pret Ziemeļkoreju, tās izlūkdienestu un hakeru grupējumu Lazarus, kas tiek vainots 1,5 miljardu ASV dolāru vērtā kriptovalūtas zādzībā no biržas 2025. gada februārī. Uzņēmumam jau izdevies panākt tiesas rīkojumu, kas liedz rīkoties ar daļu no nozagtajiem līdzekļiem.
Pret ko Bybit vērsusies tiesā?
Bybit, viena no pasaulē lielākajām kriptovalūtu biržām pēc tirdzniecības apjoma, iesniegusi civilprasību ASV Kolumbijas apgabala federālajā tiesā. Prasība vērsta pret Ziemeļkoreju, tās izlūkošanas struktūru Reconnaissance General Bureau (RGB) un hakeru grupējumu Lazarus, kuru saista ar 1,5 miljardu dolāru zādzību no Bybit.
Vienlaikus Bybit paziņoja, ka tiesa izdevusi pagaidu aizliegumu rīkoties ar noteiktiem nozagtajiem aktīviem, kas atrodas nenoskaidrotu personu un organizāciju kontrolē. Tiesas dokumentos šie iespējamie atbildētāji apzīmēti kā John Doe.
Šis ir būtisks pavērsiens, jo praktiski piedzīt līdzekļus tieši no Ziemeļkorejas būtu ārkārtīgi sarežģīti. Tomēr tiesa secinājusi, ka Bybit ir pietiekami pamatojusi iespēju gūt panākumus lietā pēc būtības. Tas vēl nav galīgais spriedums, bet dod biržai juridisku pamatu turpināt procesu.
Pagaidu aizliegums liedz pārvietot vai iztērēt ar lietu saistītos identificētos aktīvus, kamēr turpinās tiesvedība. Citiem vārdiem, ja konkrētos makus izdevies sasaistīt ar zādzību, ar tajos esošajiem līdzekļiem pašlaik nedrīkst brīvi rīkoties.
Kāpēc Bybit tiesājas ar Ziemeļkoreju?
Bybit mērķis nav panākt, lai Ziemeļkoreja atlīdzina biržai nodarītos zaudējumus. Būtiskākais ir izsekot nozagtās kriptovalūtas kustībai un ar tiesas palīdzību identificēt personas un uzņēmumus, caur kuriem līdzekļi tika pārvietoti.
Prasība tika iesniegta 2025. gada 18. jūnijā, bet jau nākamajā dienā tiesa apmierināja Bybit lūgumu paātrināt informācijas iegūšanas procesu jeb expedited discovery.
Šī procedūra ļauj biržai pieprasīt informāciju, kas var palīdzēt identificēt iespējamos starpniekus un izsekot tai nozagto līdzekļu daļai, kuru vēl iespējams atrast. Tas ir īpaši svarīgi, jo daļa kriptovalūtas nonākusi arī legālās platformās.
Bybit tiesas dokumentos norādīja, ka daļa izsekojamo aktīvu nonākusi kriptovalūtu biržās, kas darbojas ASV vai izmanto tur izvietotu infrastruktūru. Uzņēmums pieprasījis informāciju par saistīto kontu īpašniekiem, atlikumiem un transakciju vēsturi. Atsevišķas platformas esot norādījušas uz gatavību sadarboties pēc tiesas rīkojuma saņemšanas.
Tādējādi tiesvedība var kļūt par instrumentu, kas ļauj noskaidrot, kur un caur kādiem pakalpojumu sniedzējiem pārvietoti nozagtie līdzekļi.
Kā Ziemeļkorejas hakeri uzlauza biržas Bybit aizsardzību un nozaga monētas
Aptuveni 90% nozagtās kriptovalūtas vairs nav izsekojami
Viena no satraucošākajām lietas detaļām ir tā, ka lielākā daļa nozagto līdzekļu jau ir kļuvusi praktiski neizsekojama. 18. jūnijā iesniegtajā prasībā Bybit norādīja, ka 90,2% nozagto aktīvu pēc to pārvietošanas caur kriptovalūtu mikseriem, starpķēžu tiltiem un ārpusbiržas (OTC) tirgotājiem vairs nebija iespējams izsekot.
Kriptovalūtu mikseri apvieno dažādu lietotāju līdzekļus, lai apgrūtinātu to sākotnējās izcelsmes noteikšanu. Savukārt starpķēžu tilti ļauj pārvietot aktīvus starp dažādām blokķēdēm, vēl vairāk sarežģījot līdzekļu izsekošanu.
Atlikušie 9,8% līdzekļu bija izsekojami līdz konkrētiem makiem. Aptuveni 5,3% no kopējās nozagtās summas jeb 75,5 miljoni ASV dolāru jau bija iesaldēti vai atgūti.
Situācija būtiski pasliktinājusies salīdzinājumā ar agrākajām aplēsēm. Vairāk nekā pirms gada Bybit izpilddirektors Bens Džou norādīja, ka izsekojami joprojām bija 68,57% nozagto līdzekļu. Šī atšķirība parāda, cik ātri nozagtā kriptovalūta var pazust sarežģītās līdzekļu pārvietošanas shēmās.
Kā notika viens no lielākajiem kriptovalūtu noziegumiem?
Uzbrukums Bybit notika 2025. gada 21. februārī un kļuva par vienu no lielākajām kriptovalūtu zādzībām nozares vēsturē. Uzbrucēji ieguva kontroli pār Safe Wallet infrastruktūru, izmantojot kompromitētus Safe izstrādātāja piekļuves datus. Tas ļāva viņiem veikt transakcijas, kuru rezultātā no Bybit tika nozagta kriptovalūta aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Bybit līdzdibinātājs un izpilddirektors Bens Džou uzbrukumu raksturojis ne tikai kā vēršanos pret pašu biržu, bet arī kā uzbrukumu uzticībai visai kriptovalūtu nozarei. Pēc uzņēmuma teiktā, izmeklēšanā sadarbojušies kriminālistikas eksperti, citas kriptovalūtu biržas, regulatori un tiesībsargājošās iestādes, bet tagad procesā iesaistījusies arī tiesa.
Tiesvedība turpinās vairākos posmos. Bybit 19. jūnijā saņēma pagaidu aizlieguma rīkojumu, tiesa to pagarināja 16. jūlijā, bet 30. jūlijā daļēji apmierināja uzņēmuma lūgumu par iepriekšēju tiesas aizliegumu. Daļa lietas materiālu joprojām nav publiski pieejama.
Kas notiks tālāk?
Svarīgākais turpmākajā procesā būs informācijas atklāšana, kas var palīdzēt identificēt personas un platformas, caur kurām pārvietoti nozagtie līdzekļi. Tieši šī tiesvedības daļa, nevis pati prasība pret Ziemeļkoreju, var kļūt par būtiskāko instrumentu, lai izsekotu atlikušo kriptovalūtu.
Vienlaikus lieta var radīt precedentu turpmākām tiesvedībām, kurās cietušie mēģina ar tiesas palīdzību atgūt nozagtus kriptovalūtu aktīvus, kas nonākuši trešo pušu kontrolē.
Tomēr Bybit pašas aplēses liecina, ka lielākā daļa no 1,5 miljardu dolāru zādzības jau ir izkļuvusi ārpus tiešas izsekošanas. Tāpēc galvenais jautājums būs nevis tas, vai nozagtos līdzekļus izdosies atrast pilnībā, bet gan cik lielu daļu no tiem uzņēmumam vēl iespējams iesaldēt un atgūt.
