Tehnoloģijas

Vai 2021. gadā mēs atradīsim citas civilizācijas?

Vai 2021. gadā mēs atklāsim citplanētiešus?

Foto: Lumina Obscura / Pixabay.com

Ja jūs to vēl neesat izdarījuši, atzīmējiet savā kalendārā 18. februāri, lai redzētu, kā NASA visurgājējs “Perseverance” veic nosēšanos uz Marsa. Visurgājēja nosēšanās, ko NASA komanda sauc par “septiņām “šausmas minūtēm”, tiks translēta tiešraidē, taču signāla pārraide no Sarkanās planētas būs ar 11 minūšu aizkavēšanos. Atgādināsim, ka viens no galvenajiem visurgājēja “Preservance” mērķiem ir mikrobu meklēšana uz Marsa, kas iezīmēs jauna laikmeta sākumu dzīvības meklējumos ārpus Zemes.

Tikmēr sabiedrības interese par ārpuszemes dzīvības meklējumiem mūsdienās ir krietni pieaugusi, un nesen Hārvardas universitātes Astronomijas katedras vadītājs profesors Avi Lēbs izvirzīja diezgan drosmīgu pieņēmumu, ka noslēpumainais kosmosa ceļotājs – asteorīds Oumuamua var būt ne tikai vienkārši asteroīds, bet gan īsts svešzemju civilizācijas vēstnesis.

Šeit, uz Zemes, cilvēki bieži vien prāto, vai Visumā pastāv vēl kāda dzīvība bez mums. Lai gan 2020. gadā uz šo jautājumu netika atrasta atbilde, daudzi atklājumi šķiet palielina iespēju atklāt ārpuszemes civilizāciju turpmākajos gados.

Iespējams, ka uz mums vistuvākās planētas, ārējā Saules sistēmā un tālu aiz tās varētu dzīvot ļoti dažādi dzīvie organismi, sākot no baktērijām līdz tehnoloģiski attīstītām radībām. Varbūt 2021. gads ieviesīs kādu skaidrību par to.

Starpzvaigžņu viesis Oumuamua

Pirmās ziņas, kas burtiski uzspridzināja internetu, bija Hārvardas universitātes pasaulslavenā profesora Avi Lēba pieņēmums par asteroīda Oumuamua neparasto izcelsmi. Šis cigāra formas objekts mūsu Saules sistēmā pirmo reizi tika pamanīts 2017. gadā; kopš tā laika tas ir piesaistījis astronomu uzmanību no visas pasaules. Viņiem izdevās noskaidrot, ka šī asteorīda garums sasniedz 400 metrus, un tā attālināšanās ātrums no Saules un Zemes ir lielāks par 26 kilometriem sekundē.

Asteroīds Oumuamua

Asteroīds Oumuamua

2020.gada augustā Lēbs un Hārvardas astronomu komanda publicēja pētījumu, kas ir balstīts uz pieņēmumu, ka asteroīda paātrinājums ir citplanētiešu iejaukšanās rezultāts. Savā darbā Lēbs un viņa kolēģis Tims Hoangs izteica ļoti drosmīgu pieņēmumu par to, ka objektu virza citplanētiešu mašīna, kas līdzinās gaismas burai, kas paātrinās, kad to «bīda» saules radiācija. Tātad Oumuamua, iespējams, nav asteroīds, bet citplanētiešu tehnoloģija.

Tomēr lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka visticamāk Oumuamua paātrinājumu izraisa dabiski cēloņi. Jūnijā pētījumu grupa norādīja uz vienu no iemesliem, kāpēc Oumuamua kustība ir paātrināta, proti, cietais ūdeņradim uzsprāgstot uz starpzvaigžņu objekta virsmas, liekot objekta kustībai paātrināties. Tomēr Lēbs un Korejas Astronomijas un kosmosa zinātņu institūta astrofiziķis Tims Hoangs apgalvo, ka ūdeņraža hipotēze reālajā pasaulē diez vai darbojas.

Pētījuma autori laikrakstā “The Astrophysical Journal” arī atzīmē, ka ceļš no tuvākā “milzu molekulārā mākoņa” – putekļainā, gāzveida kosmosa apgabala, kurā, domājams, veidojas ūdeņraža aisbergi, ir pārāk garš.

Ūdeņraža aisbergs, kas simtiem miljonu gadu ceļo starpzvaigžņu telpā, vienkārši sadruptu spēcīgajā zvaigžņu gaismā.

Tomēr ir iespējams, ka Lēbam un viņa kolēģim var būt taisnība, lai arī cik traks viņu pieņēmums mums šķistu. Kad “LiveScience” žurnālisti jautāja par to, kas vēl varētu izskaidrot Oumuamua neparasto paātrinājumu, Lēbs atsaucās uz savu vēl nepublicēto grāmatu “Ārpuszemes civilizācijas: inteliģentās dzīves pirmās pazīmes ārpus Zemes”, kas iznāks janvārī.

“Vienīgais veids, kā atrast ārpuszemes civilizāciju, ir meklēt to pēdas. Mūsdienās astronomiem ir jābūt kā izmeklētājiem, kuriem visas iespējamās pēdas ir jāpārbauda un jāizmeklē, ”– Lēbs atzina britu izdevumam “The Daily Mail”.

Vai Saules sistēmā ir dzīvība?

Neskatoties uz to, ka starpzvaigžņu ceļotājs Oumuamua vēl nav pilnībā izpētīts, mūsu Saules sistēmā ir pietiekami daudz debesu ķermeņu, kuru pavadoņi varētu būt piemēroti ārpuszemes dzīvei. Jupiteram, Saturnam, Urānam un Neptūnam ir iespaidīgs ledus satelītu skaits, kurus pētnieki uzskata par apdzīvojamām pasaulēm. Interesanti, ka vismaz divas misijas tuvākajos gados (NASA un ESA) ir paredzētas uz Eiropu – Jupitera pavadoni, lai uzzinātu kaut ko vairāk par to.

Mūsdienās pētnieki atklāj arvien vairāk klinšainu planētu, kas varētu būt apdzīvojamas. Šīs planētas būs daudz vieglāk atklāt ar Džeimsa Veba kosmosa teleskopu, kuru varētu sākt izmantot 2021. gadā. Maz ticams, ka tas mums daudz pastāstīs par mazāko planētu atmosfēru (jo tās ir ļoti mazas un grūti saskatāmas), taču mēs varētu iegūt informāciju par lielākajiem gāzes gigantiem.

Tas savukārt nākamajos gados varētu rosināt veikt vēl jaudīgāku kosmosa izpēti ar teleskopiem. Kopumā 2021. gadam vajadzētu ieiet vēsturē kā gadam, kad mūsu centieni atklāt dzīvības pazīmes uz citām planētām vainagotos panākumiem. Vismaz pie kaut kāda slēdziena tas mūs novedīs. Cerēsim, ka neatkarīgi no tā tas ļaus vairāk uzzināt par mūsu dārgo planētu, kurā dzīvojam, un to, kā dzīve sākās šajā visievērojamākajā Visuma nostūrī.

 

Click to comment

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākas ziņas

To Top