Mūsu galaktikā var pastāvēt vairāk nekā 30 civilizāciju
Aptuveni 500 gadus atpakaļ Nikolajs Koperniks un pēc tam arī Džordano Bruno sāka izteikt pieņēmumus, ka pastāv arī citas pasaules bez mūsu planētas, kas varēja viņiem pat draudēt ar inkvizīciju. Pati ideja, ka saule negriežas ap Zemi, un ka tajos gados Visuma plašumos ir arī citas planētas, tika uzskatīta par noziegumu, tomēr mūsdienās robotizētie transporta līdzekļi jau dodās kosmosā, un cilvēki pastāvīgi dzīvo mūsu planētas orbītā (runājot par starptautisko kosmosa staciju). Bet pat neskatoties uz vairāk nekā 4000 planētu atklāšanu, mēs nespējam atrast citu planētu iedzīvotāju pēdas.
Vai tas nozīmē, ka mēs esam vieni? Saskaņā ar Notingemas universitātes zinātnieku pētījumu mūsu galaktikā tomēr varētu pastāvēt vairāk nekā 30 saprātīgas civilizācijas.
Dzīve ārpus Zemes
Domājot par dzīvi ārpus Zemes, der atcerēties ģeniālā zinātniskās fantastikas rakstnieka sera Čārlza Artūra Klārka vārdus: “Ir divas iespējas: vai nu mēs Visumā esam vieni, vai arī nē. Abas versijas ir vienlīdz briesmīgas. ” Bet, neskatoties uz “briesmām”, kas slēpjas aiz šīs atbildes uz šo jautājumu, ārpuszemes dzīvības formu meklēšana turpinās. Cilvēcei ir izdevies uzzināt, ka Visumā nav tikai vien Saules sistēma. Habla kosmiskā teleskopa uzņemtie 200 tūkstošu galaktiku attēli liek uzdot arvien vairāk jautājumu par šīs lietas būtību.
Zinātnes attīstība ļāva cilvēkam doties kosmosā, nosūtīt robotus uz tuvākajām planētām un pat nosūtīt vienu no tiem tieši uz Sauli. Neapšaubāmi, zinātne ir vienīgais veids, kā uzzināt pasaules un Visuma uzbūvi. Nesen britu zinātnieki ir atklājuši, ka mūsu galaktikā var pastāvēt vairāk nekā 30 svešu civilizāciju. Izpētes mērķis bija uzzināt, cik daudz planētu pastāv izplatījumā. Pētnieki balstījās uz faktu, ka dzīvība uz citām planētām attīstās tāpat kā uz Zemes.
Kā astronomi ir norādījuši rakstā, kas ir publicēts “The Astrophysical Journal”, Piena ceļā var būt pat desmitiem aktīvu civilizāciju. Turklāt pētījums arī atklāja mūsu pašu likteni un liek domāt, ka mums ilgtermiņa izdzīvošanas iespējas ir mazākas, nekā mēs varētu domāt.
Mūsu galaktikā ir jābūt vismaz vairākiem desmitiem aktīvu civilizāciju, ja mēs pieņemam, ka saprātīgas dzīves veidošanai uz planētas, piemēram, uz Zemes, ir nepieciešami 5 miljardi gadu. Tiek apsvērta kosmiskās evolūcijas ideja. Šo aprēķinu sauc par astrobioloģisko Kopernika principu, – ne Zeme, ne Saule neieņem nekādu īpašu vietu Visumā.
Pēc pētnieku domām, ir divu veidu Kopernika astrobioloģiskais principi. Viens no tiem ir “vājais” princips, kas nozīmē, ka saprātīga dzīvība uz planētas veidojas pēc 5 miljardiem gadu. Otrs “spēcīgais” princips liek domāt, ka dzīve uz planētām izveidojās pirms 4,5 līdz 5 miljardiem gadu.
Piena ceļā var eksistēt vairāk nekā 30 progresīvas civilizācijas
Izpētē zinātnieki vadījās pēc Kopernika “spēcīgā” principa un atklāja, ka svešām dzīvības formām vajadzētu attīstīties vidē, kas ir bagāta ar metāliem. Tāpat kā mūsu civilizācija attīstījās netālu no metāliem bagātas vides. Saskaņā ar “The Independent” rakstu, iepriekšējos pētījumos 2012. gadā, tika noteikts pieņemamais “minimālo metālu daudzums”, kas ir vajadzīgs, lai veidotos planētas, kas ir līdzīgas Zemei. Pēc tam pētnieki, ņemot vērā šos pieņēmumus, mēģināja noteikt, cik Piena ceļa planētas varētu atbilst šiem nosacījumiem.
Jebkuras civilizācijas atklāšana mūsu galaktikā ir ļoti atkarīga no mūsu spējas uztvert kosmosā nosūtītos signālus. Tie ietver satelīta apraidi un televīziju. Ja attīstītās tehnoloģiskās civilizācijas ilgst tik ilgi, cik mūsējās (mēs jau no pagājušajā gadsimta sūtām signālus kosmosā), tad, pēc zinātnieku domām, mūsu galaktikā var pastāvēt 36 intelektuālas civilizācijas!
Vai notiks pirmais kontakts?
Tātad, ja jaunā pētījuma autoriem ir taisnība, tad kāpēc mēs joprojām neesam saņēmuši pierādījumus par citu inteliģento dzīvības formu esamību? Darba autori uzskata, ka daudz kas ir atkrīgs no attāluma kosmosā – vidējais attālums līdz jebkurai iespējamai civilizācijai ir 17 000 gaismas gadu, kas saziņu ar šīm civilizācijām padara par ļoti sarežģītu uzdevumu. Otrs pieņēmums diemžēl var radīt vilšanos: mēs esam vienīgā saprātīgā civilizācija galaktikā.