Industrijas vektors – auto konkursi: vāciešu pieeja – “apelsīni ar apelsīniem”
Katra gada izskaņā cilvēki mēdz pārdomāt svarīgākos gada notikumus un izvirzīt jaunus mērķus. Arī auto mediji atskatās uz aizritējušo gadu, izvērtējot, kuri jaunie modeļi būtu pelnījuši sabiedrības uzmanību. Kā apbalvojumus piešķir lielākie Eiropas auto mediji?
Naudas skala
Visā Eiropā cieņu ir iemantojuši britu auto apskatnieki, kas ražotāju veiksmes un neveiksmes analizē tādos mediju gigantos kā Autocar, Carbuyer un ikoniskajā Top Gear. Šie mediji ik gadu organizē arī savus Gada auto konkursus. Tomēr viena no prestižākajām balvām Vecajā kontinentā ir vācu “Zelta stūre” jeb “Das Goldene Lenkrad”, kas tiek pasniegta jau kopš 1976. gada. Sākot ar 2009. gadu, šo konkursu kopīgi rīko mūsu reģionā labi pazīstamais laikraksts Bild am Sonntag un žurnāls Auto Bild.
“Zelta stūrē” pretendenti tiek vētīti vairākās kategorijās – no pilsētas mazauto līdz sportiskajiem auto. Taču patērētājiem īpaši noderīgas ir lielo kategoriju apakškategorijas, kas veidotas pēc cenu diapazona. Šādā veidā tiek panākts godīgs salīdzinājums – āboli ar āboliem, apelsīni ar apelsīniem un līdzīgi modeļi vienu ar otru.
Piemēram, 2024. gadā nominācijā “Labākais auto līdz 25 000 eiro” uzvarēja Citroën C3/ë-C3. Savukārt skaistākā modeļa titulu ieguva Aston Martin Vantage, kas paredzēts pavisam citai auditorijai. Par labāko luksusa klasē tika atzīts Porsche Taycan Turbo GT, savukārt kā labākais auto līdz 40 000 eiro laurus plūca jaunais elektriskais krosovers Kia EV3.
Tieši pēdējā apakškategorija potenciālajiem pircējiem raida ļoti nozīmīgu signālu – ka uzvarējušais modelis progresīvas tehnoloģijas apvieno ar pieejamu cenu. Bet, kā zināms, šīs cenu grupas elektroauto ir ļoti pieprasīti visā Eiropā, tostarp Latvijā, tāpēc triumfs šajā kategorijā nozīmē ļoti daudz.
Eksperti uzsver, ka Kia EV3 lieliski apvieno tehnoloģijas, teicamu veiktspēju un praktiskumu, turklāt tas viss – par konkurētspējīgu cenu. Šī kombinācija korejiešu elektroauto ir padarījusi par izcilu ikdienas transportlīdzekli. Neraugoties uz kompaktumu (tas ir tikai 4,3 metrus garš), elektriskais krosovers ir piemērots ne tikai pilsētai, bet arī garākiem braucieniem. Tā sniedzamība saskaņā ar WLTP ir veseli 605 kilometri, kas pēc mūsdienu standartiem ir ļoti labs rādītājs. Turklāt akumulatoru no 10 līdz 80% ātrajā stacijā var uzlādēt mazāk nekā pusstundā. Konkurentus pārspēj arī 460 litru bagāžnieks – tāds parasti ir lielākos automobiļos.
EV3 ir gājis savu lielo radinieku – EV6 un EV9 – pēdās. Tas jau ir izpelnījies vairākus apbalvojumus, tostarp triumfējis “Sieviešu pasaules gada auto 2025” kompakto SUV kategorijā un ieguvis 2. vietu “Eiropas gada auto 2025” konkursā.
Žurnāla Klubs auto apskatnieks Toms Timoško, kurš jau vairākus gadus ir Latvijas Gada auto žūrijā, izceļ vairākas EV3 stiprās puses. “Šī modeļa panākumi mani nebūt nepārsteidz. Tas ir spēcīgs konkurents kompakto SUV tirgū. Tas izceļas ar augstākā līmeņa funkcijām, iespaidīgu sniedzamību un neuzskrūvētu cenu, kas padara to pieejamu plašākai sabiedrībai. Šāda veida kombinācija mūsdienās joprojām ir retums,” skaidro Toms.
Vāciski piekasīgi
Konkursā “Zelta stūre” par uzvarētāju trešajā cenu kategorijā – no 40 000 līdz 50 000 eiro – kļuva jaunās paaudzes Opel Grandland. Tāpat laurus plūca Mini Cooper, izcīnot uzvaru kā labākais mazauto, Volkswagen Golf triumfēja kompaktklasē, bet Škoda Octavia RS Combi – vidējā klasē.
Par labāko vidējās klases modeli dārgākajā segmentā tika atzīts BMW 5. sērijas Touring. Labākā ģimenes auto titulu ieguva Peugeot 5008, bet ar labākā sportiskā automobiļa godu nu var lepoties Porsche 911 Carrera GTS.
Jo rūpīgāk konkursu dalībnieki tiek testēti, jo objektīvāki ir rezultāti. Auto Bild žūrētāji ir īpaši pazīstami ar savu skrupulozo uzmanību detaļām. Viņi mēra gandrīz visus parametrus un piešķir punktus katrai funkcijai. Beigās saskaitot šos punktus, rezultāts ir ievērojami objektīvāks. Arī eksperti uzskata, ka informatīvi vērtīgāki ir konkursi, kuros žūrija ne tikai sniedz vispārīgus spriedumus, bet arī piešķir punktus konkrētās pozīcijās.
“Vērtēšanas kritēriji ir izstrādāti tā, lai uzrunātu dažādu auditoriju,” saka Mats Buzelis, auto vēstures platformas carVertical komunikācijas vadītājs. “Modelis var neuzvarēt kopvērtējumā, bet var pārspēt savus sāncenšus konkrētos parametros, kas var izrādīties svarīgi noteiktai cilvēku grupai.”
Tā ir laba bāze
Lai gan konkursu balvām nevajadzētu kalpot kā vienīgajam faktoram jaunas automašīnas izvēles brīdī, tomēr šos panākumus noteikti der likt aiz auss. Galu galā tā dara arī auto zīmoli – piemēram, saslavētas tehnoloģijas tie ievieš savos modeļos un piedāvā ko līdzīgu vai uz tā bāzes izdomā kaut ko vēl labāku.
“Ražotāji katru gadu izlaiž desmitiem modeļu, tāpēc pat tiem, kas industrijā ir iekšā līdz matu galiem, ir grūti izsekot līdzi nepārtrauktajai jauno modeļu straumei. Šādi konkursi palīdz ātri saprast, kādas inovācijas ir atrodamas jaunākajā modeļa paaudzē un kādas tendences tās piesaka. Tas ļauj izprast ne tikai konkrēto modeli, bet arī sniedz priekšstatu par to, uz kurieni virzās industrija kopumā,” secina Mats Buzelis.
