Austrālijas uzņēmējs bija viens no tiem, kas personīgi paziņoja, ka tieši viņš ir pirmās kriptovalūtas dibinātājs. Raits mēģināja pierādīt savas tiesības uz izejmateriālu pirmatklājēja lauriem, kurus Satoši savulaik nodeva Hevinam Andersenam, vienam no pirmajiem PN izstrādātājiem bitkoina sistēmai.
Hevins apstiprināja, ka tie materiāli, kurus Kreigs Raits viņam sniedza, tiekoties personīgi, diezin vai ir “viltojums”. Tomēr pierādījumiem, kurus Raits sniedza publiski, nav oriģinālas izstrādes un varēja tikt nokopētas no jebkura resursa, kurā izvietots bitkoina atvērtais pirmkods. Raits atteicās sniegt citus pierādījumus, bet vēlāk dzēsa no tīkla visus norādījumus par saviem tīkojumiem uz Nakamoto lomu.
Ir zināms, ka 2015.gada 9.decembrī Austrālijas policija veica kratīšanas Kreiga Raita apartamentos Sidnejā.
2017.gada oktobrī Raits pieļāva amizantu kļūdu, ar kuru atspēkoja savus paziņojumus par to, ka viņš arī ir Satoši. Pēc tam, kad Kreigs neieraudzīja savu vārdu kriptovalūtas industrijas ietekmīgāko personu reitingā saskaņā ar CoinDesk versiju, viņš izteica neapmierinātību par šo faktu savā tviterī. Viņš atzīmēja, ka šim izdevumam vienmēr bijuši pret viņu aizspriedumi. Atbilde no CoinDesk nebija ilgi jāgaida:
“Kā tad tā? Satoši Nakamoto sarakstā ir…”.
