Leģendārais “Orient Express”: Eiropas greznākais vilciens toreiz un tagad
No Parīzes līdz Stambulai, šķērsojot Alpus, Venēciju un Balkānus, “Orient Express” savulaik savienoja Eiropas rietumus ar austrumiem, kļūstot par vienu no slavenākajiem dzelzceļa maršrutiem pasaules vēsturē, vēsta kanāls “National Geographic”.
Vairāk nekā gadsimtu “Orient Express” jeb “Austrumu ekspre¬ša” vārds Eiropā asociējas ar greznību, noslēpumainību un ceļošanas romantiku. Tas iezīmēja veselu laikmetu, kurā ceļojums bija tikpat nozīmīgs kā pats galamērķis. Leģendārā vilciena aura fascinē arī mūsdienās, kad ātrums un praktiskums gandrīz pilnībā aizstājuši nesteidzīgo ceļošanas eleganci.
Klasiskais ceļojums ar “Orient Express” no Stambulas (toreiz – Konstantinopoles) līdz Parīzei vēsturiski ilga aptuveni trīs dienas jeb apmēram 70 stundas, lai gan precīzs ilgums dažādos laikos mainījās atkarībā no maršruta un robežkontrolēm. Savukārt mūsdienu “Austrumekspresī” maršruts no Stambulas uz Parīzi parasti ilgst piecas līdz sešas dienas ar pieturām Bukarestē, Budapeštā un Venēcijā.
Kamēr leģendārais “Orient Express” atgādina par Eiropas dzelzceļa romantisko pagātni, “National Geographic” raidījums “Amsterdamas Centrālā stacija 24/7” atklāj mūsdienu dzelzceļa ikdienu vienā no noslogotākajiem sliežu mezgliem Eiropā. Tas ir “Orient Express” vienaudzis, proti, Amsterdamas Centrālās stacijas ēka uzcelta pirms 135 gadiem, un pēdējos gados piedzīvojusi vērienīgu rekonstrukciju.
Raidījuma “Amsterdamas Centrālā stacija 24/7” otrā sezona skatāma ceturtdienās pulksten 21.00 kanālā “National Geographic”. Gaidot jaunāko sēriju, piedāvājam ielūkoties leģendārā “Orient Express” stāstā cauri laikiem!
Vilciens, kas savienoja Eiropu ar Austrumiem
“Orient Express” stāsts sākās 19. gadsimta nogalē, kad Eiropā strauji attīstījās dzelzceļa infrastruktūra un ceļošana kļuva pieejamāka turīgajai sabiedrības daļai. Beļģu uzņēmējs Žoržs Nagelmakers (1845–1905) sapņoja radīt luksusa vilcienu, kas ļautu šķērsot Eiropu nepieredzētā komfortā. Viņa iecere piepildījās 1883. gada 5. jūnijā, kad no Parīzes uz Vīni devās pirmais “Orient Express” reiss.
Sākotnēji maršruts sniedzās tikai līdz toreizējās Austroungārijas impērijas galvaspilsētai Vīnei, taču drīz vien tika pagarināts līdz Konstantinopolei. Tolaik tas šķita gandrīz neticami – ka dažās dienās iespējams nokļūt no elegantajām Parīzes bulvāru kafejnīcām līdz Bosfora krastiem.
Vilciens ātri kļuva par Eiropas elites ceļošanas simbolu. Ar to pārvietojās aristokrāti, diplomāti, karaļnamu pārstāvji, uzņēmēji un rakstnieki. Laikā, kad lielākā daļa vilcienu bija vienkārši un neērti, “Orient Express” piedāvāja pavisam citu pasauli – greznus guļamvagonus, restorāna vagonus ar izsmalcinātu virtuvi, personīgu apkalpošanu un interjeru, kas vairāk atgādināja luksusa viesnīcu nekā vilcienu.
Vagoni tika veidoti “art deco” jeb jugendstilā – ar pulētu koku, kristāla lampām, samta apdari un smalkiem porcelāna traukiem. Restorāna vagonos tika pasniegtas austeres, “foie gras” jeb zoss aknas, izmeklēti franču vīni un vairāku kārtu vakariņas.
Gadu gaitā ar “Orient Express” ceļojušas daudzas slavenības un vēsturiskas personības. To vidū bija arī angļu rakstniece Agata Kristi (1890–1976), kura šādi iedvesmojās savam romānam “Slepkavība Austrumu ekspresī” (“ Murder on Orient Express”, 1934), kā arī leģendārā spiedze Mata Hari (1876–1917), Francijas prezidents Šarls de Golls (1890–1970) un citas slavenības.
Agata Kristi un slepkavība vilcienā
Neviena cita vēsturiskā personība cilvēku prātos nav tik cieši saistīta ar “Orient Express” kā angļu detektīvu žanra karaliene Agata Kristi. Tieši viņas 1934. gadā izdotais romāns “Slepkavība Austrumu ekspresī” padarīja vilcienu par leģendu. Stāstā slavenais detektīvs Erkils Puaro izmeklē slepkavību “Austrumu ekspresī”, kas sniega vētrā iestrēdzis Balkānos. Izolētā vide, noslēpumainie pasažieri un greznā vilciena atmosfēra ideāli papildina detektīvromāna intrigu.
Kristi īpaši izceļ vilciena restorāna eleganci, smalko apkalpošanu un daudznacionālo viesu sastāvu. Viņas aprakstos vilcienā sastopami “visdažādāko tautību un raksturu cilvēki”, bet pats brauciens cauri Eiropai rada gandrīz sirreālu sajūtu – it kā pasažieri atrastos ārpus ikdienas dzīves un laika ritējuma. “Orient Express” vēlāk ieguva gandrīz mītisku slavu ne tikai literatūrā, bet arī kino un populārajā kultūrā kopumā.
Pēc romāna panākumiem “Orient Express” kļuva par vienu no atpazīstamākajiem vilcieniem pasaulē. Tam tika veltītas filmas, televīzijas seriāli un dokumentālie stāsti. Viena no jaunākajām detektīva ekranizācijām tapa 2017. gadā – režisora Keneta Branas filma “Slepkavība Austrumu ekspresī” ar viņu pašu Erkila Puaro lomā, kā arī Džoniju Depu, Penelopi Krusu, Džūdiju Denču, Mišelu Feiferi un Vilemu Defo citās lomās. Filma pieejama straumēšanai platformā “Disney+”.
Kari, politika un romantiskās Eiropas ēras beigas
Abi pasaules kari būtiski ietekmēja “Orient Express” darbību. Maršruti tika slēgti, valstu robežas mainījās, bet pēc Otrā pasaules kara Eiropu sadalīja “dzelzs priekškars”. Tomēr vilciens turpināja kursēt arī Aukstā kara starp Padomju Savienību un Amerikas Savienotājiem Valstīm laikā, kļūstot par simbolisku savienojumu starp Rietumiem un Austrumiem.
Taču līdz ar aviācijas attīstību un ātrgaitas vilcienu parādīšanos greznais un nesteidzīgais ceļojums pamazām zaudēja savu praktisko nozīmi. Cilvēki izvēlējās ātrākus un lētākus pārvietošanās veidus.
2007. gada 8. jūnijā vilciens pēdējo reizi devās no Parīzes uz Stambulu klasiskajā “Orient Express” maršrutā. Pēc tam tas tika “apgriezts” līdz Strasbūrai, un no 2007. līdz 2009. gadam kādreizējais maršruts faktiski vairs nepastāvēja, bija atlicis tikai fragments ar vēsturisko nosaukumu. 2009. gada decembrī arī pēdējais “Orient Express” reiss tika slēgts. Daudzi tās uztvēra kā romantiskās Eiropas ēras beigas.
“Orient Express” atdzimšana
Tomēr leģendas nemirst. Tika radīts mūsdienu luksusa vilciens – “Venice Simplon-Orient-Express by Belmond”, kas piedāvā ekskluzīvus ceļojumus pa Eiropu rūpīgi restaurētos 20. gadsimta 20. un 30. gadu vagonos.
Pasažieri var baudīt greznas kupejas, augstākās klases restorānus, dzīvo mūziku un vēsturisku atmosfēru, kas ļauj iztēloties vecās Eiropas aristokrātijas laikmetu. Populārākie maršruti ved no Parīzes uz Venēciju un Vīni līdz pat Stambulai. Šā gada maijā maršrutu sarakstu papildināja jauns galamērķis – Amalfi piekraste Itālijas dienvidos.
Amalfi piekraste tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem Vidusjūras reģioniem – tā pazīstama ar stāvajām klintīm, šaurajiem ceļiem, krāsainajām pilsētiņām un citronkoku terasēm. Lai gan mūsdienu “Orient Express” vairs nepilda klasiskā starptautiskā vilciena funkciju, tas joprojām cenšas saglabāt atmosfēru, ar kuru savulaik kļuva slavens – nesteidzīgu ceļošanu, ainavu vērošanu un laikmeta vēsturisko sajūtu.
Ceļojuma cenas atbilst šīs pieredzes ekskluzivitātei – īsāki maršruti maksā vairākus tūkstošus eiro, bet vairāku dienu brauciens no Parīzes līdz Stambulai var izmaksāt pat vairāk nekā 20 tūkstošus eiro. Savukārt greznākās “Grand Suite” klases ceļojumi sasniedz pat 80 tūkstošus eiro. Taču cilvēki maksā ne tikai par komfortu, viņi maksā par iespēju sajusties kā Agatas Kristi romāna varoņi.
Ceļošana kā māksla
“Orient Express” simbolizē pasauli, kurā ceļošana bija māksla. Mūsdienās, kad lielākā daļa pārvietošanās notiek steigā starp lidostām, šis vilciens piedāvā pilnīgi citu pieredzi – harmoniju, eleganci un izsmalcinātību.
Arī pirms 135 gadiem uzceltā vēsturiskā Amsterdamas Centrālā stacija joprojām darbojas, ik dienu uzņemot vairāk nekā 200 tūkstošus pasažieru, un, lai nodrošinātu nepārtrauktu vilcienu kustību, tajā nodarbināti aptuveni 900 cilvēki – dispečeri, apsardzes darbinieki, apkopēji un tehniskais personāls, kas nodrošina stacijas darbību diennakts režīmā.
Raidījuma “Amsterdamas Centrālā stacija 24/7” otrajā sezonā īpaša uzmanība pievērsta arī vērienīgajai stacijas rekonstrukcijai, kas notiek vēl joprojām, nepārtraucot iestādes ikdienas darbu. Jaunas raidījuma sērijas skatāmas ceturtdienās pulksten 21.00 kanālā “National Geographic” līdz pat 2. jūlijam.
