Rīsi Ķīnas mūrī un spoguļkrāsas piramīdas: septiņi pārsteidzoši fakti par pasaules senākajām būvēm
Kā izrādās, dažas no pasaulē slavenākajām būvēm glabā noslēpumus, kas pārsteidz pat pēc tūkstošiem gadu – no rīsiem Lielajā Ķīnas mūrī un neticamajām Gīzas piramīdu formām līdz Kolizeja jumtam un leģendām par Stounhendžas akmeņu izcelsmi, vēsta kanāls “National Geographic”.
Dodamies aizraujošā ceļojumā no Ķīnas līdz Eiropai, pa ceļam piestājot arī Jordānijā un Ēģiptē, lai no jauna iepazītu pasaules senākās būves kopā ar kanālu “National Geographic”!
Ķīnas mūris
Vairāk nekā 2000 gadu senais Ķīnas mūris, kas kopumā stiepjas vairāk nekā 20 tūkstošu kilometru garumā, būvēts pakāpeniski, katrai valdnieku dinastijai papildinot iepriekš uzcelto, un tiek pilnveidots un atjaunināts arī mūsdienās.
Ķīnas mūra ilgmūžības noslēpums daļēji meklējams būvniecības materiālos – atsevišķu mūra daļu celtniecībā kā java tika izmantota lipīga rīsu masa. Rīsu ciete sajaukumā ar kaļķi veidoja īpaši izturīgu saistvielu, kā rezultātā daži sienas fragmenti saglabājušies līdz pat mūsdienām.
Lai gan bieži dzirdēts mīts, ka Ķīnas mūri var redzēt no kosmosa, astronauti apstiprina – realitātē to saskatīt ir ļoti grūti, un tas nav izdarāms ar neapbruņotu aci. Tomēr uz Zemes tas joprojām ir viens no iespaidīgākajiem cilvēces būvniecības projektiem.
Terakotas armija
Apmēram 2200 gadus vecā Terakotas armija tika izveidota kā simboliska apsardze Ķīnas pirmā imperatora Ciņa Šihuandi kapenēm, uzskatot, ka 8000 māla kareivju, 130 kaujas ratu ar 520 zirgiem un 150 kavalērijas zirgu viņu pasargās arī pēc nāves. Vēl 3. gadsimtā p.m.ē. figūras tika apraktas pazemē, un pasaule par tām uzzināja tikai 1974. gadā, kad tās uzgāja vietējie zemnieki.
Interesanti, ka šajā armijā nav divu identisku kareivju. Statujām atšķiras sejas vaibsti, frizūras, ūsas, pat ķermeņa poza un uzbūve. Turklāt sākotnēji figūras bijušas košās krāsās, taču lielākā daļa krāsu pazudušas neilgi pēc statuju izrakšanas, saskaroties ar gaisu.
Petra
Vairāk nekā 2000 gadu senā vēsturiskā un arheoloģiskā Jordānijas pilsēta Petra ir viens no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem, taču ilgu laiku Rietumu pasaulei tā palika neatklāta. Pilsētu 1812. gadā no jauna uzgāja šveiciešu ceļotājs Johans Ludvigs Burkhards, kurš uz turieni devās, izlikdamies par tirgotāju.
Atšķirībā no daudzām citām senajām pilsētām, Petra nav būvēta no akmens blokiem – tā ir rūpīgi izkalta rozā smilšakmens klintīs.
Nabatiešu cilts, kas šo vietu izveidoja, bija arī izcili inženieri: tuksneša vidū viņi radīja sarežģītu ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu, kas ļāva pilsētai uzplaukt un attīstīties sevišķi sausā reģionā. Interesanti, ka liela daļa Petras joprojām nav pilnībā izpētīta – tiek lēsts, ka tie varētu būt aptuveni 85 līdz 90 %, – zemestrīču gadu gaitā radīto nogruvumu dēļ.
Lielā Sfinksa
73 metrus garā un 20 metrus augstā Lielās Sfinksas statuja Ēģiptē, kas attēlo būtni ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu, ir viens no pasaules atpazīstamākajiem pieminekļiem, taču gadsimtiem ilgi tas gandrīz pilnībā bija aprakts smiltīs.
Arheologi apgalvo, ka dažos periodos virs tuksneša bijusi redzama tikai statujas galva, un pilnvērtīga atrakšana notika vien 20. gadsimtā.
Gīzas piramīdas
Vairāk nekā 4500 gadus senā Lielā Gīzas piramīda ir vienīgais no septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tūkstošiem gadu tā bija arī augstākā cilvēku radītā būve pasaulē.
Piramīdai patiesībā ir astoņas sānu šķautnes, nevis četras. Katra no sānu plaknēm ir viegli ieliekta uz iekšu, veidojot vēl četras sānu šķautnes. Šo efektu vislabāk var pamanīt no augšas vai īpašā apgaismojumā.
Savulaik piramīdu klāja gluds balta kaļķakmens slānis, kas saules gaismā atspīdēja kā spogulis – tik spilgti, ka būvi varēja redzēt pat no vairāku kilometru liela attāluma.
Kolizejs
Gandrīz 2000 gadu vecais Kolizejs Senajā Romā bija ne tikai gladiatoru cīņu vieta, bet arī viens no sava laika tehnoloģiski modernākajiem objektiem. Tas spēja uzņemt desmitiem tūkstošu skatītāju, turklāt cilvēku plūsma tika organizēta tik pārdomāti, ka arēnu varēja ātri piepildīt un iztukšot.
Tomēr retāk izskanējis fakts, ka Kolizejam reiz bija arī jumts. Proti, virs skatītāju tribīnēm speciāli apmācīti jūrnieki izvilka milzīgu auduma pārsegu, kas pasargāja cilvēkus no saules.
Pastāv arī pieņēmums, ka agrīnajā periodā arēna reizēm tika mākslīgi appludināta, lai rīkotu nelielas jūras kauju izrādes.
Stounhendža
Vairāk nekā 5000 gadu senā Stounhendža joprojām ir viens no noslēpumainākajiem aizvēstures pieminekļiem pasaulē. Nav precīzi zināms, kādam nolūkam tas tika būvēts – teorijas svārstās no reliģiska centra līdz pat astronomiskam kalendāram vai apbedījumu vietai.
Zināms, ka daļa akmeņu tikusi transportēta no vairāk nekā 200 kilometru attālās Velsas. Tas noticis laikā, kad vēl nepastāvēja nedz riteņi, nedz modernas kravas pārvietošanas tehnoloģijas.
Turklāt Stounhendžas “fasāde” ir precīzi saskaņota ar Saules kustību – saullēkts vasaras saulgriežos iekrīt tieši starp centrālajiem akmeņiem.
Šie un citi pasaules brīnumi glabā stāstus, kas nav ieraugāmi pirmajā acu uzmetienā. Mazāk zināmus, bet fascinējošus faktus atklāj “National Geographic” jaunais raidījums “Seno būvju noslēpumi”.
Tajā var uzzināt vēl nedzirdētus faktus gan par jau minēto Lielo Ķīnas mūri un Kolizeju, gan arī par daudzām citām senajām būvēm – tostarp Panteonu, seno maiju Čičenicas pīramīdu Meksikā, Špeieres katedrāli Vācijā, Tadžmahalu Indijā, Parīzes Dievmātes katedrāli Francijā un citām.
Raidījuma “Seno būvju noslēpumi” 1. sezonas atkārtojums skatāms ceturtdien, 9. jūlijā, pulksten 11.15 un 16.30 kanālā “National Geographic”.
