Pieejamība ir mūsu visu atbildība: kāda ir situācija Baltijā un jaunākās tendences?
Atskatoties uz maijā aizvadīto Globālās pieejamības izpratnes dienu, ir svarīgi padomāt par to, kāda loma mums katram ir iekļaujošākas sabiedrības veidošanā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, vairāk nekā 1,3 miljardi cilvēku, tātad apmēram 17% pasaules iedzīvotāju, sadzīvo ar kādu no invaliditātes veidiem. Šis skaitlis gadu no gada pieaug gan hronisku slimību, gan iedzīvotāju novecošanās dēļ. Neatkarīgi no tā, vai invaliditāte ir pārejoša vai pastāvīga, pieejamības trūkums var liegt cilvēkiem ar invaliditāti iekļauties sabiedrībā un piekļūt informācijai, precēm un pakalpojumiem. Par jaunākajām tehnoloģiskajām inovācijām, kas veicina pieejamību, kā arī par to, kāda ir pašreizējā situācijā Baltijā, stāsta Microsoft Tehnoloģiju vadītāja Centrāleiropas reģionā Renāte Strazdiņa.
Vienas monētas divas puses
Pieejamības uzlabošana nav tikai sociālās atbildības jautājums, tā ir arī biznesa nepieciešamība. Izvirzot pieejamību kā prioritāti, uzņēmumu vadītāji var veidot iekļaujošāku darba vietu, radīt labākus produktus un pakalpojumus un veicināt taisnīgāku un pieejamāku pasauli ikvienam. Turklāt uzņēmumiem, kas iegulda iekļaušanas veicināšanā, ir arī dažādi citi praktiski ieguvumi, kuru vidū var minēt gan labākus finanšu rādītājus un apgrozījumu, gan neierobežotu piekļuvi talantīgākajiem darbiniekiem.
Tomēr nevar neatzīt, ka pieejamības un iekļaušanas nodrošināšana ir gana grūts uzdevums jebkuram uzņēmumam un organizācijai. Saskaņā ar “The Valuable 500” un nesen veikto Pasaules ekonomikas foruma pētījumu, tikai 4% pasaules uzņēmumu atzīst, ka personu ar invaliditāti iekļaušanu uzskata par prioritāti, lai gan 90% pauduši apņemšanos veicināt dažādību.
ES jaunās prasības un aicinājums rīkoties
Tā kā pasaule apzinās atbildību un iespējas, ko nes iekļaujoša sabiedrība, kurā katrs cilvēks baudītu dzīves sniegtās iespējas, valstīm un nevalstiskajām organizācijām paveicamo darbu saraksts vēl ir garš. Eiropas Piekļūstamības akts ir tirgus piekļuves direktīva, kas būtiski paplašina pieejamības prasības patērētājiem paredzētiem produktiem un pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti Eiropas Savienībā. Tā ir svarīgs solis, lai mūsdienu sabiedrībā iekļautu visus, īpaši cilvēkus ar invaliditāti. Direktīva regulē privātā sektora piedāvājumus un attiecas uz direktīvā ietverto produktu un pakalpojumu publiskā sektora iepirkumiem, paplašina regulējamās produktu un pakalpojumu kategorijas un nosaka, ko nozīmē produkta vai pakalpojuma pieejamība saskaņā ar vairākiem spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. Tā kā Eiropas pieejamības likuma prasības stāsies spēkā 2025. gada jūnijā, ir pienācis laiks sākt gatavoties to ieviešanai.
Kā veicas Baltijas valstīm?
Ir daudz piemēru, kad iedziļināšanās pieejamības ekosistēmas jautājumos rada būtiskas pārmaiņas, veicinot izpratni, iedvesmotu vai aktīvu rīcību invaliditātes plaisas mazināšanai. Piemēram, forumā “Inovācijas pieejamībai” 2023. gada martā pulcējās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību, kā arī valsts un komerciālā sektora pārstāvji, lai apspriestu dažādas iniciatīvas par pieejamiem digitālajiem risinājumiem, kā arī Baltijas valstu likumdošanas saderību ar Eiropas Piekļūstamības direktīvas prasībām.
Kā norādīja Elīna Celmiņa no Latvijas Labklājības ministrijas, direktīvas prasības Latvijā ir adaptētas piecos dažādos likumos, ne tikai Preču un pakalpojumu pieejamības likumā, bet arī Atbilstības novērtēšanas likumā, Elektronisko sakaru likumā un divos likumos, kas regulē iepirkumu jautājumus, un izmaiņas saņēmušas arī atzinīgu vērtējumu no biznesa sektora.
Igaunija ir pazīstama kā digitālās attīstības līdere un ir pierādījusi, ka sabiedriskos pakalpojumu pārveide ir artava arī to ērtā lietošanā. Rasmus Eimla, Riigi Infosüsteemi Amet, Igaunijas Informācijas sistēmas pārvaldes produktu īpašnieks, īpaši uzsvēra valsts virtuālā asistenta Burokratt priekšrocības – Burokratt ir Igaunijas mākslīgā intelekta projekts, kurš guvis augstu novērtējumu un iekļauts UNESCO šāda veida risinājumu globālajā TOP 100. Burokratt Igaunijai ļāvis digitālos pakalpojumus padarīt efektīvākus, pie tam nākotnē tā funkcijas plānots paplašināt, piemēram, ieviešot “runa uz tekstu” un “teksts uz runu” un zīmju valodu.
Eiropas viens no vadošajiem valodu tehnoloģiju uzņēmumiem Tilde izstrādā ar mākslīgajā intelektā risinājumos balstītas mašīntulkošanas un runas tehnoloģijas, kā arī daudzvalodu virtuālos palīgus. Kaspars Kauliņš forumā dalījās ar uzņēmuma pieredzi, izstrādājot runas sintēzes risinājumu, kas ļauj cilvēkiem lasīt fiziskas grāmatas, rīkus, lai mājas lapas padarītu pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem – to vidū ir arī daudzvalodu iespējas un balss apraksti vietnes saturam, tostarp attēliem, automātiska video satura subtitrēšana u.c.
Invaliditātes plaisas likvidēšana ar tehnoloģiju palīdzību
Informācija par pieejamības trūkumu ir satraucoša arī tehnoloģiju nozarē: vēl tikai pirms dažiem gadiem vien 2% interneta vietņu pasaulē bija pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Tajā pašā laikā tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam var būt un būs būtiska nozīme, lai padarītu pasauli arvien pieejamāku un iekļaujošāku nākotnē. Ability Summit sanāksmē Microsoft tika apspriestas daudzas inovācijas, tostarp Azure un mākslīgā intelekta potenciāla izmantošanu lietotnē Seeing AI, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgajiem cilvēkiem orientēties apkārtējā pasaulē, kā arī Windows 11 uzlabojumi, piemēram, iebūvētais ekrāna lasītāju Narrator, kas atbalsta vairāk Braila tehnoloģiju displeju. Mūsdienās ir daudz arī citu inovāciju palīgtehnoloģiju, pieejamības funkciju, viedo palīgu, autonomo transportlīdzekļu un prognozēšanas analītikas jomā. Izmantojot mākslīgā intelekta rīkos balstītas inovācijas, mēs varam uzlabot cilvēka kognitīvās spējas saziņā, mācībās un komunikācijā. No otras puses, mākslīgā intelekta attīstība ir saistīta arī ar lielu atbildību, un tai ir jāspēj iekļaut un risināt plašs dažādu cilvēku vajadzību, šķēršļu, spēju un pieredzes jautājumu loks.
Tas ir nozīmīgi un steidzami
Iedvesmojošs ir fakts, ka arvien vairāk cilvēku un uzņēmumu vieno pārliecība, ka invaliditāte var būt spēks un iespēja, kas ir organizācijām un uzņēmumiem sniedz daudz ieguvumu, inovāciju, uzlabota biznesa snieguma un lielākas pievilcības potenciālajiem darbiniekiem, piesaistot un noturot labākos talantus. Cilvēkam ir jābūt visa, ko mēs darām, centrā, un tehnoloģija var būt noderīgs līdzeklis, lai cilvēkiem ar invaliditāti paplašinātu iespējas gūt panākumus darbā, skolā un mājās.
Kultūras iniciatīvām jākļūst par prioritāti katrā organizācijā – tas ir gan svarīgs, gan steidzams uzdevums. Modeļi, kā to paveikt, var atšķirties, taču, ja kādam jautājumam pievēršas ar lielu entuziasmu, pozitīvo pārmaiņu aplis ir sācies. Jaunie tehnoloģiskie sasniegumi nesīs daudz laba iekļaujošākas sabiedrības veidošanā, un pārmaiņu radīšanā nekas nav tik svarīgs, kā cilvēku aizrautība, vēlme un apņēmība.
