Saeima apstiprina jaunu kapitāla atbrīvošanas kredīta regulējumu
Saeima 2026. gada 20. augustā pieņēmusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot Latvijā jaunu kreditēšanas pakalpojuma veidu – kapitāla atbrīvošanas kredītu ar ierobežotu atbildību, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, ja ieķīlātais īpašums nav patērētāja mājoklis. Jaunais regulējums stāsies spēkā šā gada septembra vidū.
Priekšlikumu Fintech Latvia asociācijas (FLA) vārdā sagatavoja un juridiski virzīja Sorainen komanda, to saskaņojot ar iesaistītajām institūcijām un aizstāvot Saeimas atbildīgajā komisijā. Patērētāju tiesību aizsardzības likums papildināts ar jaunu 8.⁷ pantu, kura mērķis ir paplašināt finansējuma pieejamību, vienlaikus paredzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
Regulējums risina finansējuma pieejamības problēmu
Latvijā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā – 2024. gada otrajā ceturksnī tā sasniedza 27,5%, kamēr eirozonā vidēji tie bija 76,9%.
Vienlaikus praksē pastāv situācijas, kad cilvēkam pieder nekustamais īpašums, taču neregulāru vai pašreizējam ienākumu līmenim neatbilstošu ienākumu dēļ viņam praktiski nav iespēju saņemt finansējumu, kas ļautu ieguldīt savas ekonomiskās situācijas uzlabošanā.
Tas var būt nepieciešams, piemēram, dārgas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, izglītības vai veselības aprūpes izdevumu segšanai, kā arī augstu izmaksu parādu refinansēšanai. Līdz šim šādos gadījumos viena no iespējām bija sev piederoša nekustamā īpašuma pārdošana arī tad, ja īpašnieks to nevēlējās.
Jaunais regulējums paredz iespēju noteiktos apstākļos izmantot nekustamajā īpašumā uzkrāto kapitālu, nepārdodot pašu īpašumu.
Jaunajam kredīta veidam noteiktas īpašas patērētāju aizsardzības prasības
Jaunais Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.⁷ pants paredz vairākus būtiskus ierobežojumus un patērētāju aizsardzības mehānismus:
Patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto nekustamo īpašumu. Ja īpašuma pārdošanas ieņēmumi nesedz visu parādu, atlikusī summa no patērētāja netiek piedzīta.
Patērētāja mājoklis nevar kalpot par šāda kredīta nodrošinājumu. Tādējādi šī kredīta rezultātā patērētājs nevar zaudēt savu dzīvesvietu.
Kredīta apmērs nedrīkst pārsniegt 70% no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
Kredīta devējs var ņemt vērā ticamus un dokumentāri pamatotus patērētāja nākotnes ienākumus, tostarp ienākumus no ieķīlātā nekustamā īpašuma.
Kredīta izmantošanas mērķim jābūt saistītam ar patērētāja labklājības līmeņa uzlabošanu vai tā nodrošināšanu, izslēdzot bezatbildīgas patēriņa formas.
Sorainen: regulējums modernizē kreditēšanas tirgu un vienlaikus aizsargā patērētāju
Sorainen partnere un Latvijas biroja Finanšu un apdrošināšanas prakses grupas vadītāja Ramona Miglāne norāda:
“Šis ir nozīmīgs solis Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgus modernizācijā. Regulējums risina konkrētu problēmu – ļauj cilvēkiem ar nekustamo īpašumu, bet neregulāriem ienākumiem, piekļūt sava kapitāla vērtībai un ieguldīt savas ekonomiskās situācijas uzlabošanā, neizpārdodot īpašumu.
Vienlaikus produkts nodrošina augstu patērētāja aizsardzības līmeni – atsevišķos aspektos pat augstāku nekā parastais hipotekārais kredīts, jo aizņēmēja atbildība ir strikti ierobežota ar ieķīlāto īpašumu, un patērētāja mājoklis paliek neaizskarams.
Esmu īpaši gandarīta par konstruktīvo sadarbību ar Latvijas Banku, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Ekonomikas ministriju, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju regulējuma izstrādē un pilnveidošanā.”
Fintech Latvia asociācija: inovācijas un patērētāju aizsardzība nav pretrunā
Fintech Latvia asociācijas vadītāja Tīna Lūse uzsver:
“Latvijas fintech nozare aktīvi iesaistās likumdošanas procesos, lai veicinātu inovatīvu, tirgum vajadzīgu un patērētāju interesēm atbilstošu produktu attīstību. Šis regulējums ir spilgts piemērs tam, kā atbildīga likumdošanas iniciatīva var vienlaikus paplašināt kreditēšanas pieejamību Latvijā un stiprināt patērētāju aizsardzību.
Pateicoties Sorainen komandas profesionālajam atbalstam – gan regulējuma sagatavošanā, gan saskaņošanā ar iesaistītajām iestādēm, gan aizstāvēšanā Saeimas komisijā – mums izdevās šo priekšlikumu veiksmīgi virzīt.”
Par Sorainen komandu
Projektu vadīja Sorainen partnere Ramona Miglāne. Pie regulējuma izstrādes un virzības strādāja arī zvērināta advokāte Inese Heinacka un jurista palīdze Evija Velvele.
