Tokenizācija var paātrināt finanšu darījumus, taču vienlaikus padarīt sistēmu ievainojamāku
Finanšu aktīvu tokenizācija jeb akciju, obligāciju, banku noguldījumu un citu aktīvu pārvēršana blokķēdē balstītos digitālos tokenos var būtiski paātrināt finanšu tirgu darbību un samazināt izmaksas. Tomēr, kā brīdina Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), šai tehnoloģijai ir arī ēnas puse, tā var padarīt finanšu sistēmu jutīgāku pret satricinājumiem.
SVF Monetāro un kapitāla tirgu departamenta direktors Tobiass Adrians norāda, ka tokenizācija novērš daudzus tradicionālās finanšu sistēmas šķēršļus, taču vienlaikus pazūd arī mehānismi, kas līdz šim palīdzējuši ierobežot riskus.
“Berze pazūd, bet līdz ar to pazūd arī drošības spilveni.”
Darījumi sekundēs, nevis dienās
Tradicionālajā finanšu sistēmā vērtspapīru darījumi iet cauri vairākiem posmiem: izpildei, klīringam (1*), norēķiniem un datu saskaņošanai. Šajā procesā iesaistās vairākas institūcijas, un pilnīga darījuma pabeigšana bieži aizņem divas vai vairāk dienas.
Tokenizētu aktīvu gadījumā šie procesi tiek apvienoti vienotā digitālā infrastruktūrā. Izmantojot viedos līgumus (smart contracts), īpašumtiesību nodošana, norēķini un maksājumi var notikt gandrīz vienlaikus dažu sekunžu laikā. Tas nozīmē ne tikai ātrākus darījumus, bet arī mazākas administratīvās izmaksas un efektīvāku kapitāla apriti.
Plašākas iespējas digitālajai finanšu sistēmai
Tokenizācija ļauj vienotā infrastruktūrā izmantot dažādas digitālās naudas formas: tokenizētus banku noguldījumus, fiat valūtām piesaistītus stabilās vērtības koinus (stablecoins) un pat centrālo banku digitālās rezerves.
Tāpat kvalitatīvus finanšu aktīvus iespējams daudz ātrāk izmantot kā nodrošinājumu dažādās finanšu platformās, kas var uzlabot tirgus likviditāti un efektivitāti.
Slēptie riski: problēmas izplatās daudz ātrāk
SVF uzsver, ka tradicionālās finanšu sistēmas lēnums nav tikai neefektivitāte. Tas kalpo arī kā sava veida drošības mehānisms, kas dod bankām, regulatoriem un riska pārvaldītājiem laiku identificēt problēmas pirms tās kļūst sistēmiskas.
Tokenizētā vidē šis laiks ievērojami samazinās. Tirgus satricinājumi, programmatūras kļūdas vai automatizēti pārdošanas viļņi var izplatīties visā sistēmā dažu sekunžu laikā.
SVF norāda, ka likviditātes prasības var tikt piemērotas reāllaikā, nodrošinājuma pieprasījumi var tikt aktivizēti automātiski, bet traucējumi izplatīties ātrāk, nekā finanšu iestādes vai uzraugi spēj reaģēt.
Pieaug atkarība no dažām lielām platformām
Vēl viens būtisks risks ir koncentrācija. Lai gan tokenizācijas ideja bieži tiek saistīta ar decentralizāciju, praksē liela daļa aktivitātes var koncentrēties nelielā skaitā dominējošu platformu. Tas nozīmē, ka tehniska kļūme, pārvaldības problēmas vai kiberuzbrukums vienai nozīmīgai platformai var radīt plašas sekas visā finanšu sistēmā.
SVF brīdina, ka kopīgu digitālo reģistru izmantošana palielina kiberdrošības, darbības nepārtrauktības un krīžu pārvaldības nozīmi.
Regulējums atpaliek no tehnoloģiju attīstības
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka esošie finanšu regulējumi tika veidoti pasaulei, kurā darījumi notiek dienu, nevis sekunžu laikā.
Joprojām nav pilnīgas skaidrības par vairākiem būtiskiem jautājumiem, vai tokenizēts ieraksts juridiski apliecina īpašumtiesības, kā tiek atzīta norēķinu galīgā izpilde dažādās jurisdikcijās un kuras valsts tiesību akti piemērojami pārrobežu darījumos.
SVF uzskata, ka bez vienota un skaidra regulējuma tokenizācija var palikt sadrumstalota un nespēs pilnībā realizēt savu potenciālu.
Papildinājums: tokenizācija var kļūt par nākamo finanšu revolūciju
Neraugoties uz riskiem, daudzi eksperti uzskata, ka tokenizācija nākamajā desmitgadē var kļūt par vienu no nozīmīgākajām pārmaiņām finanšu nozarē. Konsultāciju uzņēmumi prognozē, ka tokenizēto aktīvu tirgus līdz 2030. gadam var sasniegt vairākus triljonus dolāru.
Īpaši strauju attīstību sagaida nekustamo īpašumu, obligāciju, investīciju fondu un alternatīvo aktīvu segmentā. Tokenizācija ļauj sadalīt īpašumtiesības mazākās daļās, padarot investīcijas pieejamākas plašākam investoru lokam.
Tomēr SVF brīdinājums liecina, ka finanšu sistēmas nākotne nebūs atkarīga tikai no tehnoloģijām. Tikpat svarīga būs spēja izveidot drošu regulējumu un riska pārvaldības mehānismus, kas spēs darboties tikpat ātri kā pati tehnoloģija.
Avots: IMF
(1*) Klīrings (saukts arī par tīrvērti vai mijieskaita norēķiniem) ir bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kurā darījumu starpnieks apkopo, apstrādā un savstarpēji ieskaita dalībnieku finansiālās saistības un prasības.
