Viedtālrunis aizstāj maku: 60 % jauniešu ikdienas tēriņus apmaksā ar digitālo karti
Digitālās banku maksājumu kartes, kas pievienotas, piemēram, viedtālrunim vai viedpulkstenim, ikdienas tēriņu apmaksai izmanto 28 % iedzīvotāju, liecina Luminor bankas veiktā aptauja*, jauniešu vidū šo karšu popularitāte ir vismaz divreiz lielāka. Kā būtiskākās digitālo maksājumu karšu priekšrocības iedzīvotāji min iespēju veikt ikdienas maksājumus bez papildu maksas, ātru piekļuvi kartei, piemēram, telefonā, un ērtu tās lietošanu.
Vismaz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ikdienas pirkumiem, piemēram, maksājot par pārtiku, transportu un citiem ikdienas tēriņiem, apmaksai galvenokārt izmanto digitālo karti, bet 35 % izmanto fizisku karti. Turklāt 15 % respondentu paralēli izmanto gan fiziskās, gan digitālās kartes.
“Viedtālrunis lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju jau aizvietojis klasisko naudas maku, padarot digitālās kartes par ikdienas norēķinu sastāvdaļu. Mūsu dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa bankas klientu pievienojuši savas kartes digitālajam makam (E-Wallet), pirmajā pusgadā digitālajam makam pievienoto karšu skaits audzis par 21 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Līdz ar skaidrās naudas samazināšos ikdienas apritē digitālās kartes kļūst par arvien ierastāku maksājumu veidu, jo tās ļauj norēķināties ātri, ērti un droši, pat ja ārā no mājas esat devies tikai ar pulksteni vai telefonu. Katrs trešais iedzīvotājs atzīst, ka viena no vērtīgākajām digitālās bankas kartes priekšrocībām līdzās bezmaksas maksājumiem, ir iespēja to saņemt un izmantot uzreiz pēc izveides. Šīs kartes to veiksmīgi nodrošina, tajā pašā laikā ir svarīgi, lai papildus digitālajiem risinājumiem cilvēki saglabātu izvēles brīvību izmantot sev piemērotāko maksāšanas metodi,” norāda Jekaterina Ziniča, Luminor bankas biznesa attīstības vadītāja.
Skaidra naudu izmanto arvien retāk
Skaidru naudu kā galveno maksāšanas veidu izvēlas 9 % iedzīvotāju, liecina aptauja. Skaidras naudas lietošana Latvijā arvien krītas, Latvijas bankas “Maksājumu radara” dati rāda, ka bezskaidrās naudas norēķini šī gada sākumā sasniedza 79 %, kas ir augstākais rādītājs mērījuma veikšanas laikā kopš 2017. gada. Vienlaikus skaidra nauda joprojām ir populārs maksāšanas rīks, piemēram, iepērkoties tirdziņos, kur ne vienmēr ir iespējams norēķināties ar karti. Mūsdienās skaidru naudu iespējams izņemt gan ar fizisku maksājumu karti, gan ar viedtālrunī pievienotu digitālo karti bankomātos, kas atbalsta bezkontakta funkciju.
Digitālo maksājuma kartes populārākas jauniešu vidū
Jaunieši maksājumus ar digitālo karti izvēlas divreiz biežāk nekā Latvijā vidēji, 60 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem ikdienas pirkumus veic ar digitālo karti savā tālrunī vai pulkstenī. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 40 gadiem, to izmanto 41 %. Skaidrā naudā visbiežāk maksā iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem.
“Digitālās kartes cilvēki arvien biežāk izvēlas ne tikai ērtības, bet arī drošības dēļ. Maksājumi ar digitālo maku izmanto tokenizāciju un biometrisko autentifikāciju, kas nozīmē, ka tirgotāji nesaņem kartes datus un būtiski samazinās iespējamas krāpniecības risks. Digitālo karšu popularitāti īpaši veicina jaunākā un arī ekonomiski aktīvākā paaudze, kas ikdienā ir pieradusi finanšu pakalpojumus izmantot viedtālrunī un uzskata par pašsaprotamu, ka tie būs pieejami uzreiz, bez gaidīšanas. Tāpēc uzskatām, ka tuvāko gadu laikā fiziskā maksājumu karte kļūs par papildinājumu, nevis galveno maksājumu instrumentu. Līdzīgi kā mobilās lietotnes pakāpeniski aizstāja internetbanku ikdienas lietošanā, arī maksājumu kartes arvien vairāk pārtaps par pilnībā digitālu pakalpojumu,” papildina Jekaterina Ziniča.
Līdzīgas tendences vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā digitālās maksājumu kartes izmanto 55 % jauniešu, bet kopumā tās lieto 28 % iedzīvotāju – tikpat, cik Latvijā. Savukārt Lietuvā digitālo maksājuma karšu lietotāju īpatsvars ir nedaudz lielāks un sasniedz 33 % un arī jauniešu vidū karšu lietošanas popularitāte lielāka, ar digitālo karti Lietuvā ikdienā norēķinās 66 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
*Aptauja veikta 2026. gada aprīlī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot kopā 3012 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
