Autovadīšanas paradumi dažādās Eiropas valstīs – kas Latvijas šoferiem jāzina, dodoties tālākos braucienos?
Autovadītāji, kas vasarā dodas ceļojumā ar automašīnu, parasti izpēta ātruma ierobežojumus, ceļu nodevas vai stāvvietu izmaksas valstīs, kuras plāno apmeklēt. Taču tikai retais aizdomājas par atšķirībām braukšanas paradumos.
Dažādu valstu cilvēki bieži ievēro nerakstītus “likumus”, ko izmanto, lai brīdinātu par briesmām, pateiktos citiem satiksmes dalībniekiem, atvainotos vai norādītu, ka veiks manevru. Lai gan lielākā daļa šo “likumu” var šķist pašsaprotami, to nozīme dažādās valstīs atšķiras.
Latvijai ir sava, īpaša ceļu kultūra. Ārpus pilsētām kravas automašīnu un traktoru vadītāji bieži vien apstājas ceļa malā vai autobusu pieturā, lai palaistu garām ātrāk braucošus satiksmes dalībniekus, savukārt pilsētās – visbiežāk daudzdzīvokļu ēku pagalmos – vietējie iedzīvotāji zina, ka ir neoficiālas stāvvietas, kuras vislabāk atstāt neskartas. Bet kas notiek, kad Latvijas autovadītāji dodas vasaras atvaļinājumā uz ārzemēm?
IT datu uzņēmuma “carVertical” pētījumā atklāts – 47 % autovadītāju norāda, ka vietējās braukšanas kultūras neizpratne ir faktors, kas var radīt bīstamas situācijas uz ceļa. Savukārt 33 % respondentu apgalvo, ka tas dažkārt var novest pie riskantām situācijām. Tikai 10,9 % aptaujāto uzskata, ka tas nerada nekādas briesmas, un 8,5 % nav pārliecināti. Tātad, kā braukšanas paradumi un kultūra atšķiras Eiropā, un kas ir jāzina pirms došanās ceļojumā?
Viens un tas pats signāls dažādās valstīs var nozīmēt ko citu
Lai gan autovadītāji visā Eiropā sazinās uz ceļa, izmantojot tālās un avārijas gaismas, roku žestus un skaņas signālu, to nozīme dažādās valstīs atšķiras. Viens un tas pats signāls vienā valstī var tikt uzskatīts par pieklājīgu žestu, bet citā – par agresīvu.
Piemēram, Rumānijā mirgojošas tālās gaismas ir teju kā atsevišķa valoda. Rumāņi izmanto gaismas standarta brīdinājumiem, kā arī, lai palūgtu, ka kāds palaiž garām. Taču tās var arī kalpot kā sveiciens starp kolēģiem (ja divi kravas automašīnu vai taksometru vadītāji brauc viens otram garām) vai pat paustu apbrīnu, ieraugot retu vai izcilu automašīnu. Tajā pašā laikā garš, agresīvs gaismas uzplaiksnījums var kalpot kā aizvietotājs lamuvārdiem, kas vērsti pret autovadītāju, kurš tikko rupji kādam nogriezis ceļu.
Savukārt Apvienotajā Karalistē ir pilnīgi otrādi. Šīs valsts šoferi mirgojošas tālās gaismas teju vienmēr izmanto kā pieklājības un savstarpējas sadarbības žestu. Somijā šim pašam signālam ir nozīme, kas reti sastopama citviet Eiropā. Lapzemē pretimbraucoša automašīna, kas ieslēgusi tālās gaismas, pamatā nozīmē tikai vienu – uz ceļa ir ziemeļbriedis.
Vēl viena izplatīta zīme visā Eiropā ir signāltaure, kas parasti tiek izmantota, lai norādītu uz tiešām briesmām. Daudzās valstīs skaņas signāls tiek izmantots arī tad, kad izsīkst pacietība, tādējādi kalpojot par skaļu veidu, kā mudināt citu autovadītāju uzsākt braukšanu. Tomēr Horvātijas, Rumānijas un Francijas lauku apvidos īss “uzpīpinājums” var apzīmēt sveicienu kaimiņiem. Spānijā cilvēki signalizē, kad uz ceļa atpazīst draugus vai ģimenes locekļus. Francijā vai Portugālē, ierodoties ciemos, ir pilnīgi normāli “uztaurēt”, nevis zvanīt pie durvīm. Turpretī Apvienotās Karalistes autovadītāji nevajadzīgu signāltaures izmantošanu uzskata par agresīvu un sliktu braukšanas etiķeti.
Plašākā mērogā Ziemeļeiropas valstis mēdz uztvert ceļu satiksmes komunikāciju kā funkcionālu un atturīgu, savukārt dienvidu un Balkānu valstu autovadītāji bieži vien ir daudz izteiksmīgāki, ikdienā izmantojot gaismas, skaņas signālus un žestus.
Signāli, ko sapratīs katrs Eiropas autovadītājs
Lai gan vieni un tie paši žesti vai signāli uz ceļa dažādās valstīs tiek interpretēti atšķirīgi, pastāv arī universāli noteikumi. Piemēram, avārijas gaismas tiek izmantotas, lai izrādītu pateicību uz ceļa Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Čehijā, Rumānijā, Horvātijā un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.
Roku žestu nozīme ir atkarīga no tā, kur brauc. Lai gan pacelta roka ir universāls pateicības apliecinājums visā Eiropā, Vācijā vidējā pirksta rādīšana citam autovadītājam var radīt juridiskas sekas – ja par to tiek ziņots, var tikt piemērots naudas sods.
Signāltaures lietošana ne vienmēr nozīmē, ka tiek brīdināts par briesmām vai pausta neapmierinātība. Izrotāta automašīnu kolonna, kas brauc cauri pilsētai ar ilgu, skaļu taurēšanu, nozīmē tikai vienu – kāzas! Tas ir vispārēji pieņemts un netiek uzskatīts par agresīvu rīcību Čehijā, Slovākijā, Serbijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Lietuvā un Latvijā. Serbijā pat tiek uzskatīts, ka iebraukšana šādā kāzu procesijā var nest nelaimi.
Itālijā, Spānijā, Portugālē un Rumānijā signāltauri bieži izmanto, lai paustu prieku un atbalstu pēc lieliem sporta pasākumiem vai publisku demonstrāciju laikā.
“Mirgojošas tālās gaismas ir universālākais un visplašāk izmantotais “klusais” brīdinājums par policijas patruļām, ātruma radariem, negadījumiem vai šķēršļiem uz ceļa. To plaši izmanto gandrīz visā Eiropā. Tomēr Itālijā šāds brīdinājums par policiju ir stingri aizliegts ar likumu,” saka Mats Buzelis (Matas Buzelis), “carVertical” auto nozares eksperts.
Latvijā motociklisti ir izveidojuši savu brīdinājuma signālu – viegls sitiens ar cimdu pa ķiveru. Tas motociklistu vidū ir atpazīstams “kods”, kas liecina par policijas klātbūtni tuvumā. Šo žestu galvenokārt saprot citi autobraucēji un, kas interesanti, tieši BMW vadītāji.
Pārzina vietējos braukšanas paradumus, bet ārzemēs nejūtas pārliecinoši
“carVertical” aptauja liecina, ka autovadītāji labi pārzina savas valsts braukšanas etiķeti – 60 % respondentu norādīja, ka zina nerakstītos vietējās braukšanas “likumus”. Tomēr, ceļojot uz ārzemēm, pārliecība par šīm paražām mazinās. Lai gan bieža apjukšana ir retāk sastopama, aptuveni divas trešdaļas autovadītāju apgalvo, ka vismaz reizēm saskaras ar nepazīstamiem braukšanas paradumiem.
Tas tikai apstiprina, ka ikvienam, kurš vēlas ceļot bez stresa atvaļinājuma laikā un izvairīties no nepatīkamām situācijām uz ceļa, vajadzētu iepazīties ne tikai ar autoceļu nodevu samaksas kārtību, bet arī ar attiecīgās valsts autovadītāju braukšanas paradumiem. Dažādu valstu šoferi ne tikai atšķirīgi sazinās uz ceļa, bet arī dažādi interpretē ceļu satiksmes noteikumus.
“Zemo sodu un radaru “iecietības” dēļ Beļģijā, Čehijā, Slovākijā, Lietuvā un Latvijā pastāv nerakstīta “norma” braukt nedaudz virs atļautā ātruma. Tomēr Skandināvijā pat neliels ātruma pārkāpums ir saistīts ar pamatīgu naudas sodu, tāpēc daudzi autovadītāji, atgriežoties no ceļojuma, vēlāk saņem vēstuli no policijas,” skaidro Buzelis.
Vietējās braukšanas tradīcijas sniedzas tālāk par ceļu satiksmes noteikumiem
Vietējo braukšanas kultūru veido ne tikai noteikumi vai signāli, bet arī uzskati un pat rituāli. Itālijā, Čehijā un Horvātijā daži autovadītāji joprojām uzskata, ka melns kaķis, kas šķērso ceļu, nes nelaimi, savukārt Rumānijā, Serbijā un Portugālē reliģiski simboli, piemēram, rožukroņi, krusti vai ikonas, parasti tiek glabāti automašīnās aizsardzības nolūkos. Citas paražas ir praktiskākas.
Citviet vietējie ieradumi ir vienkārša ikdienas braukšanas kultūras sastāvdaļa. Lietuvā kļavas lapas uzlīme aicina citus būt iecietīgiem pret autovadītājiem ar mazāku braukšanas pieredzi. Britu šoferi savām automašīnām dod vārdus, savukārt čehu un slovāku pasažieri joprojām spēlē “dzeltenās automašīnas” spēli. Itālijā autovadītāji mēdz izvairīties no braukšanas vai jaunas automašīnas saņemšanas otrdienās un piektdienās, savukārt Spānijā un Apvienotajā Karalistē daži autovadītāji aiztur elpu, braucot cauri tunelim vai garām kapsētai, lai izvairītos no nelaimēm.
Dažu vietējo paražu apgūšana pirms ceļojuma var nešķist tik svarīga kā ātruma ierobežojuma ievērošana vai automaģistrāles vinjetes iegāde, taču tas var padarīt ceļojumu vieglāku un patīkamāku.
Pētījuma metodoloģija
“carVertical” pētījums balstās uz aptauju, kas parādīta “carVertical” atskaites ielādes brīdī. Aptauja veikta no 2026. gada jūnija līdz jūlijam. Tajā savu viedokli izteica vairāk nekā 4 000 respondentu vairāk nekā 25 valstīs. Ņemot vērā, ka tika aptaujāti “carVertical” lietotāji, aptaujas izlase pārstāv personas, kas aktīvi interesējas par lietotām automašīnām.
“carVertical” ir transportlīdzekļu vēstures atskaišu veidojošs uzņēmums ar pārstāvniecību 37 valstīs – vairumā Eiropas, ASV, Meksikā un Austrālijā. Iegūstot datus no vairāk nekā 1000 reģistriem un datubāzēm visā pasaulē, “carVertical” sniedz plašas atskaites, kas palīdz pircējiem pieņemt pārdomātus lēmumus, iegādājoties lietotus transportlīdzekļus.
