Eiropa atbrīvosies no ASV mākoņpakalpojumu un Ķīnas mikroshēmu atkarības
Eiropa beidzot ir nogurusi būt tikai par noieta tirgu Silīcija ielejai un Ķīnas rūpniecības milžiem. Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar vērienīgu iniciatīvu paketi, kuras mērķis ir pārvērst ES no digitālās kolonijas par pašpietiekamu spēlētāju. Plāns ir ambiciozs: savas mākoņskaitļošanas platformas, neatkarīga pusvadītāju ražošana un stingra kontrole pār to, kur un kā tiek glabāti eiropiešu dati.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izteicās maksimāli tieši: kritiskā infrastruktūra, no slimnīcām līdz energotīkliem nevar būt atkarīga no trešo valstu iegribām vai likumdošanas. Tas nav vienkārši ērtību jautājums, bet gan izdzīvošanas lieta apstākļos, kad ģeopolitiskā spriedze kļūst par jauno normu.
Mākoņu drošība un ASV “slēdzis”
Par jaunās stratēģijas centrālo elementu ir kļuvis likumprojekts Cloud and AI Development Act (CADA). Tā galvenais mērķis ir minimizēt riskus, kas saistīti ar ārvalstu pakalpojumu sniedzēju dominējošo stāvokli. Eiropas Komisijas izpildvietniece Henna Virkunena norādīja, ka Brisele vēlas izvairīties no situācijas, kad kādam trešās puses piegādātājam ir nosacīts “slēdzis” Eiropas pakalpojumu atslēgšanai.
Īpašas bažas rada ASV Cloud Act. Šis likums ļauj ASV specdienestiem pieprasīt lietotāju datus no Amerikas uzņēmumiem pat tad, ja serveri fiziski atrodas Parīzē vai Berlīnē. Jaunās Eiropas prasības pēc “tehnoloģiskās suverenitātes” var kļūt par nopietnu šķērsli tādiem mēroga milžiem kā AWS vai Microsoft, jo ES tagad pieprasīs ne tikai lokālu datu glabāšanu, bet arī aizsardzību pret ārvalstu jurisdikciju un piegādes ķēžu caurredzamību.
Chips Act 2.0: likme uz mākslīgo intelektu
Plāna otrā daļa ir atjauninātais Chips Act. Ja dokumenta pirmā versija bija vērsta uz deficīta pārvarēšanu, tad versija 2.0 fokusējas uz nākotni, progresīvu mikroshēmu projektēšanu un ražošanu mākslīgā intelekta sistēmām. Brisele plāno stimulēt modernāko rūpnīcu būvniecību ES teritorijā, kas spētu izlaist pusvadītājus pēc pašiem smalkākajiem tehnoloģiskajiem procesiem.
“Piekļuve skaitļošanas jaudām, enerģijai un digitālajai infrastruktūrai kļūst par valstu ekonomiskās attīstības noteicošo faktoru”, Kīgans Makbraids, Tonija Blēra institūts
Starp suverenitāti un pašizolāciju
Neraugoties uz pareizajiem lozungiem, eksperti aicina būt piesardzīgiem. Kīgans Makbraids no Tonija Blēra institūta norādīja, ka stratēģija “Eiropa pirmajā vietā” var izrādīties slazds. Pēc viņa domām, patiesa līderība slēpjas ne tikai sienu būvēšanā, bet gan spējā virzīt savas tehnoloģijas globālajā tirgū. Pagaidām Eiropa demonstrē talantu regulēšanā, taču ar savu IT produktu komerciālo ekspansiju lietas veicas grūtāk.
Katrā ziņā “rozā briļļu” laiks ir pagājis. Ja 27 ES dalībvalstis apstiprinās šīs iniciatīvas, ārvalstu tehnoloģiju milžiem nāksies vai nu spēlēt pēc jauniem, stingriem noteikumiem, vai arī piekāpties vietējo spēlētāju priekšā. Tas ir loģisks solis pasaulē, kur digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par ieroci, kas ir ne mazāk efektīvs par tradicionālo bruņojumu.
