Kad uz Zemes beigsies dzeramais ūdens
Ūdens ir mūsu planētas dzīvības pamats, bet kas notiks, ja kādu dienu tā nebūs? Lai gan 70 % Zemes klāj ūdens, tikai 1 % no tā ir dzerams. Lielākā daļa saldūdens ir sasalusi ledājos un aisbergos, tāpēc to ir grūti izmantot. Atlikušajām upēm, ezeriem un pazemes avotiem vajag apmierināt vairāk nekā 8 miljardu cilvēku vajadzības, taču šis resurss ar katru dienu kļūst arvien dārgāks. Tagad ūdens trūkuma problēma satrauc pat attīstītās valstis, kurās tā pieejamība šķiet neierobežota. Kad dzeramā ūdens trūkums uz Zemes sasniegs kritisko punktu?
Kāpēc Zemei trūkst ūdens
Saskaņā ar How Stuff Works pētījumu, dzeramā ūdens trūkums uz Zemes vairs nav problēma, kas skar tikai nomaļus pasaules nostūrus. Tā ir globāla problēma, kas var skart katru no mums.
Sausums un plūdi
Daudzi pazemes avoti iztukšojas ātrāk, nekā daba spēj tos atjaunot. Izsīkst akas un dziļurbumi, pārmērīga ūdens izmantošana lauksaimniecībā un rūpniecībā šo problēmu tikai saasina. Klimata pārmērīga uzkaršana dažos reģionos izraisa sausumu, bet citos – spēcīgus plūdus. Sausums samazina pieejamā ūdens daudzumu, bet plūdi, gluži pretēji, to piesārņo. Ledāji, kas ilgu laiku ir bijuši uzticams saldūdens uzkrājums, kūst neticamā ātrumā un kūstošais ūdens sajaucas ar sālsūdeni.
Ūdens piesārņojums
Upes, ezerus un pazemes avotus piesārņo ķīmiskās vielas no rūpnīcām, lauksaimniecības mēslojums un sadzīves atkritumi. Pat plastmasa, kas nonāk ūdenstilpēs, sadalās mikrodaļiņās, pārvēršot ūdeni par veselībai bīstamu kokteili. Attīstoties rūpniecībai, kļūst arvien grūtāk atrast patiesi tīru ūdeni.
Iedzīvotāju skaita pieaugums
2022. gadā pasaules iedzīvotāju skaits bija 8 miljardi. Jo vairāk cilvēku uz planētas, jo vairāk ūdens ir nepieciešams ēšanas, dzeršanas un ražošanas vajadzībām. Pilsētu attīstība iznīcina dabiskās ekosistēmas, kas palīdzēja saglabāt ūdens resursus un straujā infrastruktūras attīstība ne vienmēr ņem vērā nepieciešamību taupīt ūdeni. Katru dienu pasaule zaudē miljardiem litru ūdens dēļ bojātiem ūdensvadiem, neefektīvām apūdeņošanas sistēmām. Pievienojot tam neilgtspējīgu ūdens patēriņu mājsaimniecībās, situācija kļūst vēl satraucošāka.
Kad uz Zemes vairs nebūs ūdens
Prognozes par dzeramo ūdeni ir ļoti satraucošas. Šobrīd vairāk nekā diviem miljardiem planētas iedzīvotāju nav pieejams tīrs ūdens savās mājās. Šis skaitlis, kas reģistrēts 2018. gadā, turpina pieaugt. ANO ziņojumā teikts, ka līdz 2030. gadam cilvēce spēs nodrošināt dzeramo ūdeni visiem, taču maz ticams, ka šis mērķis tiks sasniegts.
Saskaņā ar cita pētījuma datiem jau šobrīd 55 % pasaules iedzīvotāju vismaz vienu mēnesi gadā saskaras ar tīra ūdens trūkumu. Līdz gadsimta beigām, 2100. gadā, šis rādītājs varētu pieaugt līdz 66 procentiem. Šī problēma ir īpaši aktuāla jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā. Problēmu saasina ne tikai ūdens trūkums, bet arī tā sliktā kvalitāte: ūdenstilpju piesārņojums padara neizmantojamus atlikušos ūdens krājumus.
Ja ūdens patēriņš un piesārņojuma līmenis netiks samazināts, situācija var kļūt katastrofāla. Ūdens trūkums ietekmēs ne tikai cilvēku veselību, bet arī pārtikas ražošanu, ekosistēmu ilgtspējību un pasaules ekonomiku. Šādā situācijā vissmagāk cietīs visnabadzīgākie iedzīvotāji.
Pesimistiskās prognozes liecina, ka jau šajā gadsimtā cilvēce varētu saskarties ar globālu ūdens katastrofu. Tomēr no tās var izvairīties, ja tiks pieliktas lielas pūles, lai samazinātu piesārņojumu, racionāli izmantotu ūdeni un izstrādātu jaunas tehnoloģijas tā attīrīšanai un saglabāšanai.
Ūdens attīrīšanas tehnoloģijas
Reģionos, kur trūkst saldūdens, jau tiek izmantotas jūras ūdens attīrīšanas metodes. Galvenā metode ir ūdens atsāļošana – sāls un piemaisījumu atdalīšana no ūdens.
Ūdens apgrieztā osmoze
Viena no populārākajām atsāļošanas metodēm ir reversā osmoze. Šajā procesā ūdens zem augsta spiediena izplūst caur īpašu membrānu, kas aiztur sāļus. Šo metodi aktīvi izmanto Tuvo Austrumu valstīs.
Ūdens destilācija
Vēl viena metode ir destilācija. Ūdeni uzkarsē līdz tvaika stāvoklim un pēc tam atdzesē, lai iegūtu dzeramu ūdeni. Pastāv arī elektrodialīze, kurā elektriskā strāva palīdz izvadīt sāļu jonus, taču šī tehnoloģija tiek izmantota retāk.
Ūdens attīrīšanas grūtības
Tomēr ūdens atsāļošanas metodei ir arī trūkumi. Pirmkārt, tā ir dārga. Iekārtu būvniecība un uzturēšana izmaksā milzu naudas, un pašam procesam ir nepieciešams daudz enerģijas. Otrkārt, pastāv vides problēmas: pēc atsāļošanas paliek sāls šķīdums, kuru ir grūti likvidēt, un tā emisijas var negatīvi ietekmēt jūras ekosistēmas. Visbeidzot, pat modernās tehnoloģijas vēl nespēj saražot pietiekami daudz saldūdens.
Ir alternatīvas metodes. Piemēram, notekūdeņu otrreizēja pārstrāde ir jau izmantota ūdens attīrīšanas process, lai tas atkal kļūtu derīgs dzeršanai. Vēl viena metode ir lietus ūdens savākšana, kas ir īpaši efektīva reģionos ar biežiem nokrišņiem. Turklāt efektīva esošo resursu pārvaldība, tostarp noplūžu novēršana un taupīga ūdens izmantošana, var ievērojami samazināt ūdens trūkumu.
Ja saldūdens katastrofāli pietrūks, atsāļošanas tehnoloģijas var nākties izmantot biežāk. Tomēr tas neatceļ vajadzību rast citus risinājumus. Labākais veids, kā izvairīties no globālas dzeramā ūdens katastrofas, protams, ir kombinēt dažādas pieejas.
