Kas slēpjas miglā: zinātnieki atklājuši pārsteidzošu ekosistēmu
Migla cilvēkiem jau izsenis šķitusi noslēpumaina. Filmās tā bieži pavada pārdabiskus notikumus, bet ikdienā liek autovadītājiem samazināt ātrumu un uzmanīgāk vērot ceļu. Taču izrādās, ka miglas lielākais noslēpums nav saistīts ar mistiku, tās iekšienē eksistē vesela mikroskopiska pasaule, par kuru līdz šim lielākā daļa cilvēku pat nenojauta.
Jauns pētījums atklājis, ka miglas pilieni nav tikai ūdens daļiņas gaisā. Tajos dzīvo un aktīvi darbojas dažādas baktērijas, kas ne tikai izdzīvo, bet arī aug, vairojas un pat pārstrādā apkārtējā vidē esošās vielas.
Migla patiesībā ir mākonis
No zinātniskā viedokļa migla ir tas pats mākonis, tikai ļoti tuvu zemes virsmai. Tā veidojas, kad gaisā esošais mitrums kondensējas sīkos ūdens pilienos, samazinot redzamību.
Atmosfērā atrodas miljoniem mikroorganismu. Daļa no tiem spēj pārvietoties lielos attālumos un pat ietekmēt laikapstākļu procesus. Tomēr līdz šim nebija skaidrs, vai miglā nonākušās baktērijas ir vienkārši pasīvi “ceļotāji”, vai arī tās tur patiešām dzīvo.
Katrā miglas pilienā ir pārsteidzoši daudz dzīvības
Lai to noskaidrotu, pētnieki divu gadu laikā analizēja desmitiem miglas epizožu, salīdzinot gaisa paraugus pirms miglas veidošanās, tās laikā un pēc izzušanas.
Rezultāti izrādījās pārsteidzoši. Nelielajos miglas pilienos tika konstatēta ļoti augsta baktēriju koncentrācija, līdzīga tai, kādu var sastapt barības vielām bagātos ezeros vai pat okeānos. Turklāt miglā sastopamās baktēriju kopienas ievērojami atšķīrās no apkārtējā gaisā esošajiem mikroorganismiem, kas liecina par unikālas ekosistēmas veidošanos.
Baktērijas miglā ne tikai dzīvo, bet arī “strādā”
Viens no nozīmīgākajiem atklājumiem bija tas, ka mikroorganismi miglā ir bioloģiski aktīvi. Tie izmanto dažādas ķīmiskas vielas kā enerģijas avotu un spēj tās pārstrādāt.
Īpašu uzmanību piesaistīja baktēriju spēja sadalīt formaldehīdu, savienojumu, kas cilvēkiem ir toksisks un bieži tiek uzskatīts par gaisa piesārņotāju. Kamēr cilvēka organismam šī viela var būt kaitīga, baktērijas to izmanto kā barības avotu un enerģijas resursu.
Tas nozīmē, ka miglā dzīvojošie mikroorganismi zināmā mērā darbojas kā dabiski gaisa attīrītāji, palīdzot samazināt noteiktu piesārņojošo vielu koncentrāciju atmosfērā.
Atklājumam var būt praktiska nozīme
Pēdējos gados arvien vairāk pasaules reģionu apsver iespēju iegūt dzeramo ūdeni tieši no miglas. Šādas tehnoloģijas īpaši interesē sausos un ūdens trūkuma skartos apgabalos.
Tomēr jaunais pētījums liek uzdot svarīgu jautājumu, kas notiks ar šīm mikroskopiskajām ekosistēmām, ja migla tiks masveidā savākta ūdens ieguvei?
Pagaidām zinātniekiem nav atbildes, jo dzīve mākoņos un miglā ir salīdzinoši maz izpētīta joma. Taču pētnieki uzsver, ka, attīstot šādas tehnoloģijas, būtu jāņem vērā arī iespējamā ietekme uz dabiskajiem atmosfēras procesiem.
Pētījuma rezultāti apliecina, ka migla nav vienkārši ūdens pilienu kopums. Tā kalpo par mājvietu veselām mikroorganismu kopienām, kas aktīvi aug, attīstās un iesaistās apkārtējās vides ķīmiskajos procesos.
Lai gan par šīs neredzamās pasaules ietekmi vēl daudz kas nav zināms, viens ir skaidrs, ejot cauri miglai, mēs patiesībā atrodamies milzīgā, acīm neredzamā ekosistēmā, kurā nepārtraukti norisinās dzīvības procesi.
Avots: ASM
