Sahāras tuksnesī atrastas senas klejotāju civilizācijas pēdas
Starptautiska arheologu komanda Austrumsudānas tuksnesī atklājusi 260 līdz šim nezināmus apļveida apbedījumus, kuri varētu būt aptuveni 5000–6000 gadu seni. Atklājums sniedz jaunu ieskatu senā klejotāju kultūrā, kas dzīvoja Sahārā vēl pirms Senās Ēģiptes rašanās.
Pētījumā piedalījās zinātnieki no Austrālijas Makvorija universitātes, Francijas pētniecības centra HiSoMA un Polijas Zinātņu akadēmijas. Viņi izmantoja satelītattēlus, lai pētītu Austrumsudānas Atbajas tuksneša reģionu starp Nīlu un Sarkano jūru.
Milzīgi akmens apļi ar cilvēku un dzīvnieku atliekām
Satelītattēlos pētnieki identificēja simtiem lielu akmens apļu, kuru diametrs svārstās no pieciem līdz pat 82 metriem. Daži no tiem ir futbola laukuma lielumā. Apbedījumu iekšpusē atrasti cilvēku un dzīvnieku kauli, kas izvietoti ap centrālo apbedījumu. Līdzās cilvēkiem tika apglabātas govis, aitas, kazas.
Līdz šim šādi monumenti bija zināmi tikai no dažiem atsevišķiem izrakumiem Ēģiptes un Sudānas tuksnešos, taču jaunais atklājums liecina, ka tā bijusi plaši izplatīta kultūra visā reģionā.
Dažos monumentos atrasti tā sauktie sekundārie apbedījumi, kas izvietoti ap galveno kapavietu.
Klejotāji dzīvoja vēl pirms faraonu Ēģiptes
Radiokarbona datējumi rāda, ka šie cilvēki dzīvoja aptuveni 4000.–3000. gadā pirms mūsu ēras, laikā, kad Senā Ēģipte vēl tikai veidojās.
Pētnieki uzskata, ka šie cilvēki bija īsti Sahāras klejotāji, kuri maz kontaktējās ar Nīlas ielejas zemkopjiem un pilsētu iedzīvotājiem. Viena vidēja izmēra apbedījuma izbūvei bija nepieciešamas vairāk nekā 160 darba dienas vienam cilvēkam. Tas liecina par labi organizētu sabiedrību, kas spēja koordinēt lielus darbus sarežģītos tuksneša apstākļos.
Dažos monumentos atrasti tā sauktie sekundārie apbedījumi, kas izvietoti ap galveno kapavietu. Zinātnieki pieļauj, ka centrālajos apbedījumos varētu būt guldīti cilts vadoņi vai citas nozīmīgas personas. Tas liecina par agrīnām sociālās hierarhijas pazīmēm klejotāju sabiedrībā vēl ilgi pirms faraonu laikmeta.
Govis bija bagātības un statusa simbols
Lopkopībai šajās kopienās bija īpaša nozīme. To apliecina gan apbedījumi, gan klinšu zīmējumi reģionā.
Pētnieki uzskata, ka liellopi kalpoja ne tikai izdzīvošanai, bet arī kā statusa simbols. Vienā no lielākajiem monumentiem atrastas aptuveni 18 atsevišķas liellopu apbedījumu vietas. Tolaik Sahāra bija ievērojami zaļāka nekā mūsdienās. Taču klimats pakāpeniski kļuva sausāks, samazinājās nokrišņu daudzums un izzuda ganības. Tas piespieda klejotājus arvien vairāk pārvietoties un meklēt ūdens avotus.
Vēl viens apbedījumu grupas satelītattēls. Dažos no tiem nesen ir melnie arheologi vai arī vandāļi darbojušies.
Senie pieminekļi var izzust pavisam drīz
Lielākā daļa monumentu atrodas netālu no senajiem ūdens avotiem: izžuvušiem ezeriem, upju gultnēm un klinšu baseiniem. Tas ļauj pētniekiem rekonstruēt seno klejotāju pārvietošanās maršrutus.
Tomēr zinātnieki brīdina, ka daudzi no šiem unikālajiem pieminekļiem šobrīd tiek iznīcināti nekontrolētas derīgo izrakteņu ieguves dēļ. Apbedījumi, kas saglabājušies tūkstošiem gadu, var pazust dažu dienu laikā zem tehnikas un buldozeru kausiem.
Avots: Springer
