Krievijas kriptoprojekts A7A5 ir izveidots sankciju apiešanai
Krievijā izstrādātais rublim piesaistītais stabilais koins A7A5, kas tika radīts kā instruments sankciju apiešanai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, cenšas pārvērsties no pagaidu risinājuma par ilgtermiņa starptautisko norēķinu infrastruktūru.
Projekta izpilddirektors Oļegs Ogijenko uzskata, ka pat sankciju atcelšanas gadījumā šādam digitālajam aktīvam saglabāsies pieprasījums, jo tas ļauj veikt ātrākus un lētākus starptautiskos maksājumus nekā tradicionālā banku sistēma.
Stablkoini kļūst par globālās finanšu sistēmas daļu
Pēc Ogijenko domām, rubļa stablkoins varētu darboties līdzīgi dolāram un eiro piesaistītajiem digitālajiem aktīviem, kurus arvien biežāk izmanto starptautiskos uzņēmumu norēķinos.
Analītikas uzņēmums Chainalysis norāda, ka stabilie koini pakāpeniski kļūst par svarīgu globālās finanšu infrastruktūras sastāvdaļu. Savukārt Juniper Research prognozē, ka starptautisko B2B maksājumu apjoms ar stabilajām monētām līdz 2035. gadam varētu sasniegt 5 triljonus dolāru.
Krievijas nafta
Viens no iespējamajiem A7A5 izmantošanas scenārijiem ir norēķini par Krievijas naftu. Spriedze Tuvajos Austrumos un draudi Hormuza šaurumā palielinājuši interesi par Krievijas energoresursiem Āzijā. Dienvidkoreja apsver iespēju atjaunot Krievijas naftas importu, bet vairākas Dienvidaustrumāzijas valstis to uzskata par iespējamu alternatīvu piegāžu avotu.
Ogijenko norādīja, ka projekta mērķis ir veidot tiešus apmaiņas kanālus starp dažādiem steiblkoiniem bez ASV dolāra, USDT vai USDC izmantošanas. Pēc viņa teiktā, šāda sistēma ļautu valstīm un uzņēmumiem savstarpēji norēķināties, apejot tradicionālo dolāra dominēto finanšu sistēmu.
Krievija gatavo regulējumu digitālajiem aktīviem
Krievijas Valsts dome pašlaik izstrādā likumdošanu digitālo aktīvu izmantošanai pārrobežu norēķinos. Vienlaikus Krievijas Centrālā banka pēta iespēju nākotnē ieviest digitālo rubli. Ogijenko apstiprināja, ka A7A5 komanda piedalās konsultācijās ar regulatoriem, taču brīdina, ka pašreizējais regulējuma projekts varētu būt pārāk ierobežojošs.
Kā vienu no galvenajām problēmām viņš minēja to, ka likumprojektā netiek risināts kriptoderivatīvu jautājums, lai gan tie ir svarīgs ienākumu avots daudzām biržām. Papildus tam tiek apspriesti ierobežojumi mazajiem investoriem, nosakot maksimālo ieguldījumu apjomu aptuveni 300 tūkstošu rubļu gadā.
Digitālais rublis netiek uzskatīts par konkurentu
Neskatoties uz Krievijas Centrālās bankas plāniem attīstīt digitālo rubli, Ogijenko neuzskata valsts digitālo valūtu par tiešu konkurentu A7A5. Viņaprāt, centrālo banku digitālās valūtas vairāk paredzētas valsts kontrolei un budžeta sistēmai, savukārt privātie steiblkoini ir elastīgāki starptautiskās tirdzniecības vajadzībām.
A7A5 šobrīd piedāvā aptuveni 13,5% ienesīgumu, kas saistīts ar augstajām procentu likmēm Krievijā. Ogijenko atzina, ka daļu lietotāju piesaista tieši šī peļņas iespēja, tomēr galvenais projekta mērķis joprojām esot starptautiskie norēķini.
Sankcijas joprojām ierobežo projekta darbību
Lai gan A7A5 komanda piedalās starptautiskās kriptovalūtu konferencēs, sankcijas joprojām būtiski ietekmē projekta publisko darbību. Ogijenko stāstīja, ka dažos pasākumos organizatori piekrīt pieņemt sponsoru naudu, taču neļauj izvietot uzņēmuma logotipus vai uzstāties konferencēs.
Sankcijas, agresija, anarhija
Šis raksts parāda, ka Krievija sankciju apstākļos aktīvi attīsta alternatīvus finanšu risinājumus, cenšoties samazināt atkarību no Rietumu banku sistēmas un ASV dolāra. Rublim piesaistītais steiblkoins A7A5 sākotnēji tika radīts kā instruments starptautisko norēķinu uzturēšanai sankciju laikā, taču projekta veidotāji to vēlas pārvērst par ilgtermiņa finanšu infrastruktūru arī pēc iespējamās sankciju mazināšanas. Tas vienlaikus parāda, ka stablkoini un digitālie aktīvi vairs nav tikai spekulatīvs instruments kriptovalūtu tirgū, bet pakāpeniski kļūst par reālu ģeopolitikas un starptautiskās tirdzniecības ieroci.
Taču šeit parādās arī daudz dziļāks jautājums par pašas kriptovalūtu idejas būtību. Bitcoin un citas decentralizētās kriptovalūtas savulaik radās ar ideju par finanšu brīvību, sistēmu, kuru nevar kontrolēt bankas, valdības vai centrālās institūcijas. Tās tika veidotas kā alternatīva pasaules finanšu sistēmai, kur līdzekļus nevar vienkārši iesaldēt, konfiscēt vai bloķēt politisku lēmumu dēļ. No vienas puses, tas aizsargā cilvēku brīvību un īpašumtiesības, taču no otras puses, tieši šī pati ideja tagad ļauj valstīm un režīmiem meklēt ceļus, kā apiet starptautiskās sankcijas.
Tas rada sarežģītu dilemmu. Ja katra valsts sāk veidot savus steiblkoinus un digitālās norēķinu sistēmas ārpus tradicionālās finanšu kontroles, pasaule var nonākt situācijā, kur sankcijas zaudē savu efektivitāti. Tas nozīmētu, ka agresorvalstis vai autoritāri režīmi spētu turpināt starptautisko tirdzniecību gandrīz neatkarīgi no globālajiem ierobežojumiem. Citiem vārdiem, finanšu sistēma, kas tika radīta brīvībai, var kļūt arī par instrumentu, kas vājinās starptautisko kārtību un kopējo spēju ierobežot agresīvu valstu rīcību.
Tieši tādēļ tuvākajos gados, visticamāk, redzēsim arvien asāku cīņu starp decentralizācijas ideju un valdību vēlmi saglabāt kontroli pār finanšu plūsmām. Kriptovalūtas sola brīvību, taču vienlaikus tās rada jautājumu — kur beidzas finanšu neatkarība un sākas pilnīgs globālās kontroles trūkums.
