No zirgu spēka līdz modernām tehnoloģijām: kā mainījies ceļu glābēju darbs

No zirgiem un virvēm līdz automašīnām, vinčām un sarežģītām operācijām – ceļu glābēju darbs pēdējo 100 gadu laikā ir būtiski mainījies. Taču arī mūsdienās ar tehniku vien nepietiek: ekstrēmos laikapstākļos nepieciešama pieredze, precīza sadarbība un spēja saglabāt vēsu prātu, vēsta kanāls “National Geographic”.

Pirms autoevakuatoru parādīšanās, glābšanas darbos nācās paļauties uz pavisam citu “dzinējspēku” – zirgiem. Agrīnajos automobiļu gados salūzušu vai iestrēgušu spēkratu nereti vienkārši piesēja pie zirga un aizvilka līdz darbnīcai.

Automobiļu ēra aizsākās 19. gadsimta nogalē Vācijā, kad Karls Bencs patentēja savu trīsriteņu “Patent-Motorwagen” un jau tā paša gada vasarā devās ar to pirmajā publiskajā izbraucienā. Divus gadus vēlāk – spēkrats veica pirmo tālo braucienu automobiļu vēsturē.

Kad uz ceļiem sāka parādīties arī citas automašīnas, īpašas glābšanas tehnikas vēl nebija – ja kāds nobrauca no ceļa vai iestrēga, tad bez zirgiem nācās paļauties arī uz cilvēku spēku, virvēm un visu, kas bija pa rokai.

Viens no slavenākajiem piemēriem datējams 1916. gada ASV, kad Tenesī mehāniķis Ernests Holmss devās palīgā no ceļa nobraukušam “Ford Model T”. Lai automašīnu izceltu no strauta, sešiem cilvēkiem bija nepieciešamas virves, trīši un aptuveni astoņas stundas smaga darba.

Nogurdinošā operācija Holmsam lika aizdomāties – jābūt taču vienkāršākam veidam. Tāpēc Holmss uz 1913. gada “Cadillac” modeļa uzstādīja paša veidotu celtņa un trīšu sistēmu, radot vienu no pirmajiem autoevakuatoriem, kurš mūsdienu auditorijai noteikti atmiņā atsauktu animācijas filmas “Vāģi” (2006) iemīļoto atpakaļbraukšanas meistaru Metriņu.

Pēc 100 gadiem – tikpat grūti

Mūsdienās ar motoru un trosi vairs nepietiek. To labi parādīja 2021. gada negadījums Kolorādo, ASV, kad “FedEx” kravas automašīna ar divām piekabēm nobrauca no starpštatu šosejas un nonāca Kolorādo upē.

Spēkrata izcelšanai bija nepieciešams celtnis, kura dēļ nācās aizņemt vismaz vienu šosejas joslu. Glābēji cerēja saglabāt satiksmi otrā joslā, taču rēķinājās arī ar iespēju ceļu slēgt pilnībā.

Ja sākotnēji operācijai tika atvēlētas divas dienas, tad beigās glābēji darbu paveica aptuveni desmit stundās. Tātad 100 gadu garumā šis darbs, augot gan transportlīdzekļu masai, gan to glābšanas tehnoloģijai, joprojām var izrādīties vienlīdz laikietilpīgs.

Tomēr darba specifika ir mainījusies krietni – vairs nav runa tikai par viena spēkrata izvilkšanu no grāvja. Ir jāatrod vieta smagajai tehnikai, jāaptur vai jāpārkārto satiksme, jāņem vērā laikapstākļi un jāizplāno operācija tā, lai viens negadījums nepārvērstos nākamajā.

Glābšana kā koordinācija

Mūsdienās ceļu glābšana patiesībā sākas jau tad, kad pirmais evakuators vēl nav nonācis notikuma vietā. Piemēram, Vācijā smagākos ceļu negadījumos dažādi dienesti var tikt izsūtīti vienlaikus, negaidot, kamēr kāds vispirms ieradīsies un noskaidros, kas nepieciešams.

Atkarībā no negadījuma veida, jau iepriekš tiek paredzēts, kāda tehnika un speciālisti būs vajadzīgi, bet policisti tiek apmācīti atpazīt arī to, kāds aprīkojums nepieciešams smago transportlīdzekļu glābšanai.

Tas nozīmē, ka pie apgāzušās kravas automašīnas nepieciešama vesela brigāde. Kamēr vieni lemj, kā spēkratu pacelt, citi jau slēdz joslas vai novirza satiksmi, bet vēl citi rūpējas par izbirušu kravu vai ceļa attīrīšanu. Turklāt visiem jāstrādā ritmā – nepareizi novietots glābšanas auto vai pāragri atvērta satiksmes josla situāciju var padarīt vēl bīstamāku.

Tādēļ lielas glābšanas operācijas vairāk atgādina labi horeografētu komandas darbu nekā iespaidīgu vilkšanas manevru: katram ir sava vieta, sava funkcija un īstais brīdis, kad rīkoties.

Daba visvarenā

Glābēju darbā savus noteikumus nereti diktē arī daba.

Īpaši aktuāli tas ir Norvēģijā, kur ziemā laikapstākļi atsevišķus ceļu posmus var padarīt tik bīstamus, ka tos nākas slēgt vai satiksmi organizēt īpašās kolonnās. Šādos gadījumos kolonnas priekšgalā un aizmugurē brauc sniega tīrīšanas vai pavadošie transportlīdzekļi, un tajā nedrīkst atrasties vairāk cilvēku, nekā glābšanas komanda ārkārtas situācijā spētu evakuēt.

Tieši šādos apstākļos strādā arī seriāla “Ledaino ceļu glābēji” (2015–) varoņi. Sniegs, ledus un kalnu ceļi nozīmē, ka pat rūpīgi izplānota operācija vienā mirklī var krasi mainīties – pietiek ar sliktāku saķeri, sniega sanesumu vai krasām laikapstākļu pārmaiņām.

Iepriekšējās seriāla sezonās glābējiem nācies doties palīgā gan kravas automašīnu sadursmei sniegputenī, gan apgāztai autocisternai, gan iesaistīties 12 dienu garā glābšanas operācijā.

Te arī slēpjas viena no būtiskākajām šī darba grūtībām – glābējs var izplānot katru nākamo kustību, taču daba spēles noteikumus var mainīt. Norvēģijas ziemas ceļos dažkārt jāglābj ne tikai avarējis transportlīdzeklis, bet vispirms jāpārvar pati vide, kurā tas nonācis.

Lielākais spēks ir galvā

Taču ar prasmi vadīt smago tehniku par labu glābēju nekļūst. Nepieciešama spēja ātri novērtēt riskus, pieņemt lēmumus zem spiediena un saglabāt vēsu prātu arī tad, kad apkārt ir tumsa, sniegs, intensīva satiksme vai tikko notikusi avārija.

Par glābēju mentālo noturību vērts runāt arī ikgadējās 10. oktobra Pasaules psihiskās veselības dienas kontekstā. 2026. gada pētījums par autoevakuatoru vadītāju darbu secina, ka šie glābēji negadījumu vietās var saskarties ne tikai ar fiziskiem riskiem, bet arī psiholoģiskām traumām. Turklāt atbalsta iespējas šīs profesijas pārstāvjiem mēdz būt ierobežotākas nekā citiem operatīvo dienestu darbiniekiem.

Tāpēc glābēja darbā svarīga ir ne tikai tehniskā meistarība un fiziskā sagatavotība, bet arī mentālā noturība – spēja pēc sarežģītas situācijas atkal sēsties pie stūres un būt gatavam nākamajam izsaukumam.

Jauna sezona, jauni varoņi

Tomēr ne visu iespējams iemācīties no teorijas. Daļa glābēja prasmju rodas tikai pieredzē – brīdī, kad pašam jānovērtē situācija, jāpieņem lēmumi un jāuzņemas atbildība par to sekām.

To spilgti parādīs arī seriāla “Ledaino ceļu glābēji” 11. sezona, kuras pieredzējušie glābēji ar izaicinājumiem nesaskarsies vieni – komandai pievienosies arī jauna glābēju paaudze. Kā jauniņie tiks galā ar Norvēģijas ziemu? Noskaidro jau 23. oktobrī plkst. 21.00, kad 11. sezonas pirmizrādi kanālā “National Geographic” piedzīvos “Ledaino ceļu glābēji”.