Optimisms pamazām atgriežas kriptovalūtu nozarē
Kriptovalūtu tirgū pēc Federālo rezervju sistēmas lēmuma paaugstināt procentu likmes pirmo reizi kopš 2023. gada jūlija atgriežas optimisms. Bitcoin pēdējo 24 stundu laikā pieaudzis gandrīz par 1%, savukārt Zcash (ZEC) cena strauji pakāpusies par vairāk nekā 23%, sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu.
Šāda tirgus reakcija ir zināmā mērā pretrunīga, jo Federālo rezervju sistēmas lēmums paaugstināt likmes padara ieguldījumus ar procentu ienākumu pievilcīgākus. Treideriem, kuri atceras iepriekšējos ASV monetārās politikas maiņas ciklus, īpaši 2022. gadu, tomēr būtu vērts saglabāt piesardzību.
Situācija atgādina 2022. gadu
Pašlaik Bitcoin cena ir aptuveni par 40% zemāka nekā oktobrī sasniegtais vēsturiskais maksimums 126 000 dolāru apmērā. Līdzīga situācija bija 2022. gada martā, kad Federālo rezervju sistēma sāka stingrāku monetāro politiku. Arī toreiz Bitcoin atradās aptuveni 40% zem sava iepriekšējā vēsturiskā maksimuma, kas tika sasniegts 2021. gada novembrī.
Nākamo 12 dienu laikā Bitcoin cena pieauga par 18%, taču pēc tam sekoja aptuveni 50% kritums vairāku mēnešu laikā. Šajā periodā notika arī kriptovalūtu biržas FTX sabrukums.
Pašreizējā situācijā atkopšanās posms pēc šī modeļa jau ir sācies. Bitcoin ignorē lejupslīdes tendenci arī pēc tam, kad ASV CLARITY Act virzība tika atlikta. Tomēr līdzekļu aizplūšana no biržā tirgotajiem fondiem joprojām liecina par tirgus kritumu. Tikai otrdien un trešdien no spot Bitcoin ETF tika izņemti kopumā 746 miljoni dolāru.
Likmju paaugstināšana var nebūt vienreizējs solis
Arī vēsturiskie dati liecina, ka uz vienreizēju procentu likmju paaugstināšanu nevajadzētu skatīties kā uz normu. Kopš 1994. gada Federālo rezervju sistēma tikai vienu reizi ir paaugstinājusi likmes un pēc tam apstājusies.
Fjūčeru tirgi pašlaik paredz vēl vienu likmju paaugstināšanu par kopumā 75 bāzes punktiem nākamo sešu mēnešu laikā. Savukārt Goldman Sachs ir pārcēlusi savu prognozi par nākamo likmju paaugstināšanu uz oktobri.
Situāciju sarežģī fakts, ka Federālo rezervju sistēma monetāro politiku padara stingrāku apstākļos, kad ekonomiku ietekmē šoks piedāvājuma pusē, kuru centrālā banka pati nevar kontrolēt. Pamatinflācija ir samazinājusies līdz 2,4%, kas ir zemākais līmenis piecu gadu laikā, tomēr Brent un WTI naftas cenas pārsniedz 100 dolārus par barelu. Savukārt ASV dīzeļdegvielas cenas šonedēļ sasniegušas rekordaugstu līmeni, bet 10 gadu ASV Valsts kases obligāciju ienesīgums sasniedz 5%.
Federālo rezervju sistēmas vadītājs Kevins Voršs šo problēmu atzina, norādot, ka centrālā banka nevar ietekmēt atsevišķu preču cenas, taču tā var novērst relatīvo cenu izmaiņu tālāku izplatīšanos ekonomikā.
