Viedokļa raksts – eksportētāji, nevis vienkārši influenceri
Toms Briedis, Latvijas Influenceru mārketinga asociācijas līdzdibinātājs
Ikviens Latvijā labi zina, ko nozīmē priecāties par savējiem pasaulē – esam lepojušies ar animācijas filmas “Straume” starptautiskajiem panākumiem, sekojuši līdzi 3×3 basketbola izlasei, kas kļuvusi par olimpiskajiem, pasaules un Eiropas čempioniem, tāpat arī citiem nozīmīgiem notikumiem. Šādi brīži atgādina, ka valsts lielums nav šķērslis globāliem panākumiem. Ja ir talants, ideja un neatlaidība, Latvija var konkurēt ar jebkuru. Taču ir vēl viena joma, kurā Latvijai ir potenciāls kļūt pamanāmai pasaules mērogā, un par to joprojām runājam pārāk maz. Tā ir digitālā satura ekonomika jeb creator economy.
Kad Latvijā runājam par eksportu, parasti domājam par kokrūpniecību, pārtikas ražošanu, tehnoloģijām vai finanšu pakalpojumiem. Retāk aizdomājamies, ka eksports var būt arī video saturs, digitālā izklaide, idejas, radošums un spēja piesaistīt auditorijas uzmanību otrā pasaules malā. Tomēr tieši tas šodien notiek.
Pasaulē digitālā satura ekonomika kļuvusi par vienu no straujāk augošajām nozarēm. Tūkstošiem satura veidotāju veido ne tikai auditorijas, bet arī uzņēmumus, produktus, e-komercijas platformas un medijus. Daudzi no viņiem vairs nav tikai influenceri tradicionālā izpratnē, viņi ir uzņēmēji, kas eksportē savu saturu un intelektuālo īpašumu globālā mērogā.
Arī Latvijā jau ir piemēri, kas apliecina, ka tas nav tikai teorētisks stāsts. Viens no spilgtākajiem ir Andrejs Černuckis jeb Andrew Wave, kura auditorija mērāma miljonos sekotāju un skatījumu visā pasaulē, un saturs tiek patērēts ASV, Eiropā, Āzijā un citviet. Viņa konkurenti nav citi Latvijas satura veidotāji, bet gan pasaules lielākie digitālā satura autori. Būtībā tas ir eksports. Tikai tradicionālas ražotnes vietā ir kamera, telefons vai dators, radoša ideja un spēja radīt saturu, ko vēlas skatīties cilvēki visā pasaulē.
Tieši šeit Latvijā joprojām pastāv nedaudz konservatīvs redzējums. Digitālā satura veidotājus bieži uztveram tikai caur reklāmas sadarbību prizmu, redzam Instagram ierakstus, TikTok video vai YouTube kanālus, bet retāk skatāmies uz šo jomu kā uz ekonomikas nozari. Tikmēr pasaulē diskusija jau sen ir pārgājusi nākamajā līmenī.
ASV, Lielbritānijā un arvien vairāk arī Eiropā creator economy tiek aplūkota kā nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa. Valstis domā par to, kā piesaistīt un attīstīt digitālos talantus, kā palīdzēt tiem augt un kā veidot vidi, kurā šādi uzņēmēji var attīstīties. Iemesls ir vienkāršs – digitālajā ekonomikā vairs nav nepieciešama liela rūpnīca vai tūkstošiem darbinieku, lai radītu eksportspējīgu produktu. Dažkārt pietiek ar vienu cilvēku, kas spēj radīt saturu, kuru skatās visa pasaule.
Latvijai šeit ir zināma priekšrocība, jo mūsu tirgus ir mazs, un tas nozīmē, ka ambiciozākajiem satura veidotājiem jau no pirmās dienas jādomā starptautiski, kamēr lielajās valstīs iespējams izveidot veiksmīgu karjeru darbojoties tikai vietējā tirgū. Jāsaka gan, ka arī tepat Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir virkne lielisku piemēru veiksmīgai darbībai. Tomēr, lai sasniegtu skaitļus miljonos, visbiežāk izaugsme nozīmē iziešanu plašajā pasaulē, turklāt tas veicina globālu domāšanu un rada potenciālu eksportspējīgiem projektiem.
Lai cik skumji tas nebūtu, lielākoties mums joprojām trūkst izpratnes par šīs nozares nozīmi. Digitālā satura veidotājus reti redzam ekonomikas vai uzņēmējdarbības diskusijās. Mums nav pilnvērtīgu datu par digitālā satura radīto vērtību pat te, lokāli, kur nu vēl eksportā. Praktiski nenotiek saruna par to, kā attīstīt creator economy kā vienu no Latvijas radošo industriju eksporta virzieniem. Un tas ir paradokss. Valstī, kas spēj radīt Oskaru ieguvušu filmu un olimpiskos čempionus, nevajadzētu pietrūkt ambīciju kļūt pamanāmai arī digitālā satura ekonomikā.
Varbūt ir pienācis laiks mainīt šo skata punktu. Varbūt ir pienācis laiks digitālā satura veidotājus pārstāt uztvert tikai kā influencerus. Jo tāpat kā Straume nav tikai animācijas filma, bet Latvijas radošās industrijas eksporta stāsts, un 3×3 basketbolisti nav tikai sportisti, bet Latvijas vārda nesēji pasaulē, arī digitālā satura veidotāji arvien biežāk kļūst par Latvijas eksportētājiem. Atšķiras tikai instruments. Vienā gadījumā tā ir basketbola bumba, otrā – animācijas filma un stāsts, bet trešajā – kamera, telefons un spēja piesaistīt pasaules uzmanību.
Un uzmanība šodien ir viena no vērtīgākajām valūtām pasaulē. Tie, kuri spēj to piesaistīt globālā mērogā, rada vērtību ne tikai sev, bet arī valstij. Tieši tāpēc digitālā satura ekonomika nav tikai stāsts par sociālajiem tīkliem. Tas ir stāsts par Latvijas nākotnes eksportu.
