Eiropa un Ķīna: konkurence pārceļas no rūpnīcām uz regulējumu
Sigita Gailuma, Latvijas Ķīnas Tirdzniecības un Sadarbības kameras valdes priekšsēdētāja
Kad Eiropas Komisija (EK) piemēroja 200 miljonu eiro sodu tirdzniecības vietnei Temu un uzsāka pirmo padziļināto izmeklēšanu pret JD.com saskaņā ar Ārvalstu subsīdiju regulu, daudzi tos uztvēra kā atsevišķus gadījumus. Patiesībā tie ir daļa no daudz plašākām pārmaiņām – Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas konkurence arvien mazāk notiek muitas tarifu un cenu līmenī, bet arvien vairāk – regulējuma, tehnoloģiju, datu un tirgus piekļuves jomā.
2026. gada maijā Eiropas Komisija piemēroja Temu 200 miljonu eiro sodu saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (Digital Services Act), secinot, ka platforma nav pietiekami novērtējusi riskus, kas saistīti ar nelegālu un potenciāli bīstamu produktu pārdošanu Eiropas patērētājiem. Pēc dažām dienām tirdzniecības vietne JD.com kļuva par pirmo Ķīnas uzņēmumu, kura Eiropā reģistrēta uzņēmuma iegādes darījums nonāca padziļinātā izmeklēšanā saskaņā ar Ārvalstu subsīdiju regulu (Foreign Subsidies Regulation).
Šī izmeklēšana saistīta ar Ķīnas e-komercijas uzņēmuma JD.com plānoto Vācijas elektronikas mazumtirdzniecības grupas CECONOMY iegādi. CECONOMY ir MediaMarkt un Saturn veikalu tīklu mātesuzņēmums. Eiropas Komisija vērtē, vai JD.com nav guvis negodīgas konkurences priekšrocības, pateicoties Ķīnas valsts atbalstam.
Paralēli tam Ķīnas elektroautomobiļu ražotāji saskaras ar papildu muitas tarifiem līdz pat 45,3%, bet tādās stratēģiski nozīmīgās nozarēs kā atjaunojamā enerģija, baterijas, medicīnas tehnoloģijas, kritiskā infrastruktūra un digitālās platformas pieaug regulatoru uzmanība un tirgus piekļuves prasības.
Eiropas prasības kļūst stingrākas
Vairāk nekā desmit gadus Eiropas uzņēmumi kritizēja Ķīnu par tirgus piekļuves šķēršļiem. Piemēram, kosmētikas ražotāji saskārās ar ilgstošām Ķīnas regulatora NMPA (National Medical Products Administration) produktu reģistrācijas procedūrām, tehnoloģiju uzņēmumi – ar datu lokalizācijas prasībām. Vairākās nozarēs ārvalstu investoriem bija ierobežotas iespējas piedalīties tirgū vai publiskajos iepirkumos.
Šodien pati Eiropa arvien biežāk izmanto tādus regulatīvos instrumentus kā ārvalstu investīciju pārbaudes, Ārvalstu subsīdiju regulu (Foreign Subsidies Regulation), Mākslīgā intelekta aktu (AI Act), Digitālo pakalpojumu akts (DSA) un Kiberdrošības direktīvu (NIS2). Tas nozīmē, ka piekļuve Eiropas tirgum arvien vairāk ir atkarīga ne tikai no produkta konkurētspējas, bet arī no uzņēmuma spējas izpildīt drošības, datu pārvaldības, konkurences un citas regulatīvās prasības.
Nē, Eiropa nekļūst par Ķīnu.. tomēr šīs prasības un regulējumi liecina par plašāku tendenci. Proti, gan Brisele, gan Pekina arvien biežāk izmanto regulējumu ne tikai patērētāju vai konkurences aizsardzībai, bet arī kā instrumentu ekonomiskās drošības, tehnoloģiskās attīstības un stratēģisko interešu aizsardzībai.
Brussels Effect – pietiekami lieli, lai diktētu noteikumus
Daudzi eksperti šo fenomenu dēvē par “Brussels Effect” – situāciju, kurā Eiropas Savienība, pateicoties sava tirgus lielumam, spēj eksportēt savus noteikumus ārpus Eiropas robežām. Uzņēmumiem, kuri vēlas piekļūt šim 450 miljonu patērētāju tirgum, bieži nākas pielāgoties Eiropas standartiem pat tad, ja tie atrodas ārpus ES, bet Eiropa arvien biežāk runā nevis par brīvo tirdzniecību, bet par ekonomisko drošību.
Uzņēmumiem tas nozīmē vienu – nākamajā globalizācijas posmā nepietiks ar konkurētspējīgu produktu, bet arvien lielāku nozīmi iegūs spēja orientēties regulējumā, pārvaldīt riskus un pierādīt atbilstību noteikumiem.
Eiropa atbrīvosies no ASV mākoņpakalpojumu un Ķīnas mikroshēmu atkarības
